Gada cilvēki 2019. Burova loma Rīgas vēsturē 0
Oļegs Burovs var ieiet vēsturē kā pirmais galvaspilsētas vadītājs, kura laikā tiek atlaista Rīgas dome. Taisnības labā gan jāteic, ka Burovs šo situāciju nevis pats veidojis, bet drīzāk saņēmis mantojumā no Nila Ušakova, tāpat kā visu Rīgas domi – ar tās skandāliem un neizdarībām. Burova valdīšanas laikā klāt nākusi politiskā nestabilitāte, kas saistīta ar intrigām galvaspilsētas koalīciju veidojošo grupējumu starpā.
Kopš šā gada 19. augusta domes priekšsēdētāja amatā esošais Burovs mēģinājis peldēt pa virsu šim saduļķotajam, smacīgajam ūdenim, cik nu tas vispār iespējams.
Viņa taktikā var pamanīt vairākas iezīmes: 1) centieni uzsvērt savu apolitiskumu – pirmajā vietā esot saimnieciskās lietas un rūpes par rīdziniekiem; 2) mēģinājums sākt no “baltas lapas” – Burovs vairākkārt atzinis, ka par daudziem jautājumiem līdz šā gada vasarai neko daudz nezinājis, jo darbojies savā lauciņā, par to tad varot atbildēt; 3) piesardzīga kritika “Saskaņas” virzienā, cik nu var atļauties, strādājot vienā koalīcijā.
Kas zina, varbūt to jau var izskatīt par pieteikumu paredzamajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām,
kur Burovs pieteikts kā partijas “Gods kalpot Rīgai” saraksta līderis, lai gan vēl pagaidām velta atlaišanas iniciatoriem niknus pārmetumus.
Kas, jūsuprāt, ir pats nozīmīgākais, ko izdevies paveikt Rīgas mēra amatā?
O. Burovs: Nepilna pusgada laikā ir izdevies izdarīt diezgan daudz. Pēc manas un frakcijas kolēģu iniciatīvas Rīgas budžetā uz nākamo gadu tiek plānoti līdzekļi algu celšanai pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem. Pirmsskolu pedagogiem jau pavasarī atalgojums vidēji par vienu likmi tiks paaugstināts par 100 eiro.
Visvairāk izskanējuši notikumi ap pašvaldības uzņēmumu “Rīgas centrāltirgus” (RCT). Esmu uzdevis lauzt līgumu ar uzņēmumu, kurš organizēja nelegālu cigarešu tirdzniecību tirgus teritorijā, 13. janvārī tam ir jāatbrīvo RCT teritorija. Tāpat tiks mainīta tirgus apsardzes kārtība.
Esmu sācis sadarbību ar Pierīgas pašvaldībām, kas līdz šim netika darīts.
Rīga un Pierīga ir cieši saistītas, rīdzinieki pa vasaru dzīvo Pierīgā, Pierīgas iedzīvotāji strādā galvaspilsētā, mums ir kopīgi jārisina satiksmes un mobilitātes jautājumi, ir arī daudzi citi saskarsmes punkti.
Esmu atbalstījis pilsētplānotāja Viestura Celmiņa ideju par gājēju ielu Rīgā – 4. janvārī pirmo reizi Tērbatas ielas posmu atvērsim gājējiem un slēgsim to automašīnu satiksmei. Februāra pirmajā sestdienā šo iniciatīvu turpināsim Blaumaņa ielā. Skatīsimies, ko rīdzinieki teiks par šādu eksperimentu. Domāju, ka mums ir jārīkojas, lai atdzīvinātu pilsētas centru.
Esmu pārliecināts, ka Rīgai jau sen un aktīvi bija jāpiedalās “Rail Baltic” trases plānošanā Rīgas teritorijā.
Kopš esmu domes priekšsēdētāja amatā, pilsēta ir skaļi pieteikusi, ka ir ieinteresēta būt šī projekta pilnvērtīgs dalībnieks, Rīgai un rīdziniekiem ir savas intereses, mēs gribam, lai šis projekts attīsta pilsētu, nevis beidzas vienkārši ar dzelzceļa sliedēm pilsētas vidū.
Jums ir visas iespējas kļūt par vēsturē pirmo galvaspilsētas mēru, kura valdīšanas laikā dome tiek atlaista. Kā tik tālu nonācis, un vai redzat tajā arī savu vainu?
Viss, kas notiek ap Rīgas domes atlaišanu, ir politisks process, kurā partijas, kas vēlēšanu rezultātā netika pie varas galvaspilsētā, pārkāpjot likumus un visu līdzšinējo likumdošanas labo praksi, tagad izrēķinās ar politiskajiem konkurentiem.
Tā ir tikai un vienīgi politika. Jo atkritumu krīzes Rīgā nav un nebūs. Atkritumi tiek izvesti, un pilsēta ir tīra.
Līdz ar to stāsts ir par valdību un parlamentu, kuri ieies vēsturē ar to, ka noniecināja likuma nozīmi mūsu valstī līdz zemākajam līmenim, padarīja likumdošanas procesu par izsmieklu un pat pārkāpa likumus.
Kā vērtējat Oļega Burova darbu Rīgas domē?
