Olbraita: bataljonu izvietošana Baltijā ir liels pagrieziena punkts NATO vēsturē 3
Bataljonu kaujas grupu izvietošana Polijā un Baltijā būs liels pagrieziens NATO vēsturē, Varšavas samita ekspertu forumā “NATO miera aizsardzībā: 2016 un pēc tam” sacīja bijusī ASV Valsts sekretāre Medlina Olbraita.
“Bataljonu kaujas grupu izvietošana Polijā un Baltijā būs liels pagrieziena mērķis NATO vēsturē. Diemžēl Atlantijas okeāna abās pusēs ir tādi, kas uzskata, ka šie pasākumi provocēs [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu. Mana atbilde – Putinu nevajag provocēt, viņš pats ir provokators. Mums ir jāatceras, ka Putins neiesaistīsies provokācijās, ja redzēs spēcīgu un vienotu NATO,” sacīja Olbraita.
Vienlaikus bijusī ASV Valsts sekretāre uzsvēra, ka aliansei ir jāraugās ne tikai uz notiekošo austrumos, bet arī dienvidaustrumos un Arktikā. Tāpat aliansei jāsaglabā atvērti komunikāciju kanāli ar Krieviju, lai izvairītos no nevajadzīgiem konfliktiem un incidentiem.
“Krievija ir varena valsts, kuru nodevis tās līderis. Putina pasaules uzskats ir toksisks. Par laimi mēs viņam līdz šim esam lieguši sasniegt savus mērķus. ASV un NATO ir spērusi nepieciešamos soļus, lai demonstrētu solidaritāti ar saviem sabiedrotajiem austrumu flangā. Šobrīd uzdevums ir operācijas pārveidot no tādas, kas sniedz drošības sajūtu uz tādu, kura nodrošina atturēšanas pasākumus, lai Krievija redz, ka tās rīcībai ir sekas,” pauda Olbraita.
Varšavā piektdien sāksies NATO samits, kura laikā tiek pieņemti lēmumi par daudznacionālu bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā, lai tādējādi atturētu Krieviju no iespējamas agresijas. Samitā piedalās Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”), aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, kā arī citi mūsu valsts delegācijas pārstāvji.
Sagaidāms, ka NATO Varšavas samitā tiks panāktas vienošanās arī par bataljona līmeņa kaujas grupu izveidošanu Baltijas valstīs. Multinacionālās vienības vadīs Vācija, Kanāda, ASV un Lielbritānija. To darbībā uz rotācijas principa piedalīsies arī citas sabiedroto valstis. Jaunais NATO atturēšanas un drošības garantēšanas koncepts paredz to, ka bataljona vadošā valsts reģionā atradīsies pastāvīgi. Savukārt karavīri – gan bataljona vadošās valsts, gan arī to valstu, kas vēlēsies vienībā piedalīties, uzturēsies uz rotācijas principa. Arī rotācijas termiņi pagaidām netiek atklāti, tomēr sagaidāms, ka valstis varēs pašas noteikt savu rotācijas periodu.
NATO samita laikā notiks arī dažādi pavadošie pasākumi un augsta līmeņa konferences. Varšavas samits norisināsies piektdien un sestdien.
