Olavs Cers: Sastrēgumi Rīgas centrā arvien progresē.. Vai risinājums varētu būt iebraukšanas maksa? 109
Olavs Cers, „Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns” SIA partneris
Kā ikkatru rudeni, arī šogad aktuāla tēma teju visiem rīdziniekiem un arī galvaspilsētas viesiem ir progresējošie sastrēgumi Rīgas centrā, vai, kā teiktu vēl nesen populārs Latvijas valstsvīrs – sastrēgumtieksme. Izskanējis viedoklis, ka sastrēgumi tūlīt izsīks paši no sevis, jo beigsies centra ielu remontdarbi, taču jāņem vērā, ka turpināsies Rail Baltica būvniecība, un pārskatāmā nākotnē sagaidāma Vanšu tilta rekonstrukcija, tādējādi vienu remontu vietā būs citi, bet sastrēgumi – apmēram tie paši, ja ne vēl lielāki.
Publiski nav piedāvāts neviens risinājums, kā ar šo sērgu cīnīties. Vienīgais, ko rosina satiksmes eksperti, ir sabiedriskā transporta vai „A joslas” ieviešana gandrīz katrā ielā, kur veidojas sastrēgumi, taču elementāra loģika teic priekšā, ka vienas joslas slēgšana privātajam transportam sastrēgumus nevis samazinās, bet, gluži pretēji – ievērojami palielinās. Maz ticams, ka privātā transporta īpašnieki pareizi uztvers šo aizplīvuroto mājienu, ka viņu klātbūtne Rīgas satiksmē nav vēlama un gaidīta.
Arī es ikdienā „izbaudu” Rīgas satiksmes „pārdomāto” sistēmu. Motosezonā cenšos pārvietoties uz diviem ratiem, kas vismaz man sastrēgumu problēmu atrisina. Taču pārējā laikā piedalos satiksmē ar savu auto: ja sastrēgumā stāv visi, tajā skaitā sabiedriskais transports, tad ērtāk un patīkamāk šo laiku tomēr pavadīt savā „burbulī”.
Nu lūk, un, pavadot laiku sastrēgumos, sāk rosīties visādas domas par to, kā samazināt automašīnu skaitu uz ielām. Viena no idejām – ieviest iebraukšanas maksu Rīgas centrā. Nesen šo viedokli publiskoju, par ko saņēmu ne mazumu sašutuma pilnus komentārus, jo cilvēkiem šī doma nemaz nepatīk, pat vairāk – šķiet pilnīgi ārprātīga.
Bet ko darīt? Es, līdzīgi kā citi galvaspilsētas iedzīvotāji, maksāju nodokļus pilsētas budžetā un līdz ar to pamatoti sagaidu, ka tiks nodrošināts atbilstošs pašvaldības pakalpojumu klāsts, tajā skaitā satiksmes organizācija. Tomēr nekas neliecina, ka Rīgas domei būtu vispār jel kāds šīs situācijas risinājums (ja neskaita A joslu ieviešanu, kas nerisina problēmas cēloni, bet izraisa vēl lielākus sastrēgumus un satiksmes dalībnieku savstarpēju naidīgumu).
Iebraukšanas maksa pilsētas centrā kā veids cīņai pret sastrēgumiem nav nekas jauns un unikāls – tā dēvētās sastrēguma nodevas ieviestas Stokholmā, Gēteborgā, Londonā, Oslo un gan jau vēl daudzviet. Galu galā arī Jūrmalā vasaras sezonā ir spēkā pašvaldības nodeva par iebraukšanu īpaša režīma zonā.
Iebraukšanas maksa Rīgas centrā, precīzi definējot tā robežas, būtu nosakāma pietiekami augsta, bet ne pārmērīga, piemēram, pieci eiro dienā, kas atturētu ikdienas braucējus maršrutā „mājas-birojs-mājas”, bet tomēr nebūtu pārlieku apgrūtinoša atsevišķiem braucieniem, kad tas tiešām nepieciešams. Kā kontrolēt iebraukšanu centrā?
Pajautāt pieredzi Jūrmalas kolēģiem – auto „fotogrāfijas” no kūrortpilsētas pašvaldības policijas apcirkņiem nav nekāds retums. Protams, regulējumā ir jāparedz izņēmumi centra iedzīvotājiem, avārijas un glābšanas dienestiem, policijai, neatliekamajai medicīniskai palīdzībai u.tml. Tāpat apsverams no iebraukšanas maksas atbrīvot „mazākos” satiksmes dalībniekus – motociklus, motorollerus u.t.t.
Vismaz man šķiet, ka, ierobežojot privātā transporta lietošanu Rīgas centrā, viennozīmīgi mazināsies transportlīdzekļu plūsma arī visos maršrutos “apkaime-centrs-apkaime”. Tas ļautu ātrāk un precīzāk kursēt sabiedriskajam transportam, to izmantotu vairāk braucēju, kas savukārt palielinātu ieņēmumus par biļetēm. Līdz ar to būtu iespējams iegādāties jaunus autobusus, trolejbusus un tramvajus, tie kursētu biežāk un tajos būtu ērti un patīkami pārvietoties. Tad sabiedriskajā transportā pārsēstos arī ne viens vien iesīkstējis autovadītājs kā es.
Ja vēl kompleksi tiktu atrisināta arī Rīgas centra apbraukšanas iespēja – pabeigti uzsāktie pārvadi un apvedceļi, tad no iebraukšanas maksas neciestu arī tie braucēji, kam centrs ir jāšķērso spiestā kārtā, lai no vienas apkaimes nokļūtu citā.
Savukārt pilsētas viesiem glābiņš no sastrēgumiem būtu transportlīdzekļu novietošana pie autoostām vai vilcienu stacijām ārpus Rīgas, tālāk dodoties ar sabiedrisko transportu.
Atdzīvināma ir doma par Park&Ride autostāvvietām, iebraucot Rīgā..
Neesmu satiksmes eksperts un nedomāju, ka mans priekšlikums būtu kaut kas unikāls un tāpēc vienīgais vai labākais problēmas risinājums. Ne mirkli nešaubos, ka ir vēl citi veidi, kā panākt iedzīvotāju “pārsēšanos” no privātā transporta sabiedriskajā, taču publiski nav izskanējis, kādi tie būtu un vai kāds strādā pie to ieviešanas. Un, ja kādreiz tomēr tiks sasaukta kāda pašvaldības darba grupa šīs problēmas risinājumam, tad vismaz viena ideja pirmajai „prāta vētrai” jau būs!
