“Putnkopība neatstāj tik lielu ekoloģisko pēdu, jo tās radītās emisijas nav lielas.” Uzņēmuma “Alūksnes putnu ferma” pieredzes stāsts 12
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Otrs lielākais olu ražotājs Latvijā – SIA “Alūksnes putnu ferma” – ir uzņēmums, kurš atdzimis kā Fēnikss no pelniem. No gandrīz maksātnespējīga uzņēmuma tas dažos gados pārvērties par spēcīgu ražotāju un eksportētāju, tas modernizējas un plāno paplašināt produkcijas klāstu ar proteīna smūtijiem.
“Alūksnes putnu fermas” pirmsākumi meklējami tālajā 1961. gadā, kad tā bija viens no Alūksnes rajona starpkolhozu uzņēmumiem. Tā statuss un nosaukums laika gaitā mainījies vairākkārt – olu ražotne bijis gan valsts uzņēmums “Alūksnes putnu fabrika”, gan paju sabiedrība “Alūksnes putni”, gan SIA “Vistako”. Šobrīd uzņēmuma īpašnieks ir Jurijs Adamovičs, kurš jau 2014. gadā veica pirmās investīcijas fermas modernizācijā.
“Tā kā “Vistako” komanda nespēja tikt galā ar šo uzdevumu, lai glābtu investīcijas, 2016. gadā J. Adamoviča dibināts “APF Holdings” pārņēma uzņēmumu, kas bija bankrota priekšā. Tolaik tā bija pilnībā degradēta teritorija, nekopta un aizaugusi. Tajā bija tikai viena modernizācijas procesā nepabeigta vistu kūts un olu šķirotava. Ražošana bija pārtraukta jau 2011. gadā. “APF Holdings” pabeidza fermas modernizāciju, ierīkoja ventilācijas sistēmas, iegādājās dējējvistas, atjaunoja attiecības ar Lauku atbalsta dienestu (LAD), Zemkopības ministriju, “Altum”, kas bija iepriekšējo īpašnieku kreditori,” atceras H. Dovgijs.
Uzņēmuma darbība tika atjaunota 2017. gadā. “Sākumā mācījāmies, kā strādāt ar ganāmpulku, kā fasēt olas, kā veidot attiecības ar klientiem – gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Pēc pirmā darbības gada iedarbinājām savu barības cehu. Nākamais solis bija otras vistu kūts būvniecība, kurā putni tiek turēti ārpus sprostiem. 2021. gada novembrī tika nodota ekspluatācija trešā kūts, arī tajā dējējvistas netiek turētas sprostos. Pagājušais gads bija pirmais, kad uzņēmums varēja nodrošināt nepārtrauktu ražošanas ciklu, jo tam ir nepieciešamas trīs kūtis,” stāsta H. Dovgijs.
Šobrīd 14–16 nedēļas veci jaunputni tiek importēti no Polijas, bet jau drīzumā cāļi tiks audzēti Preiļos.
Šim mērķim “APF Holdings” ir izveidojis meitas uzņēmumu “Preiļu putni”. Kopumā uzņēmumā ir ieguldīti vairāk nekā 15 miljoni eiro. Šobrīd “Alūksnes putnu ferma” ir viena no modernākajām olu ražotnēm Ziemeļeiropā – divas kūtis ir pilnībā automatizētas un digitalizētas, tās iespējams vadīt pat no viedtālruņa. Vistu fermu, kurās mīt 415 tūkst. dējējvistu, kas saražo 115 miljonus olu gadā, kopējā platība ir 230 tūkst. m². Lielākā daļa – 250 tūkst. vistu savu dzīvi pavada ārpus sprostiem.
Pieprasījums aug
Putnkopības produktu ražošana ir visstraujāk augošais dzīvnieku izcelsmes produktu sektors pasaulē. Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka nākamo gadu laikā Eiropas Savienībā (ES) būs pakāpenisks olu ražošanas un patēriņa pieaugums.
“Pasaulē cenšas samazināt gaļas patēriņu, taču uz putnu gaļu un olām tas attiecas daudz mazāk. Putnkopība neatstāj tik lielu ekoloģisko pēdu, jo tās radītās emisijas nav lielas. Turklāt olas satur vislētāk iegūstamo dzīvnieku izcelsmes proteīnu. Tādēļ paredzams, ka nākamajos desmit gados olu patēriņš pasaulē pieaugs par 30%,” lēš H. Dovgijs. Latvijā olu patēriņš nebūt nav tas lielākais. “Mūsu valstī viens iedzīvotājs gadā patērē vidēji 200 olu. Salīdzinājumam, Dienvideiropas valstīs, piemēram, Spānijā un Itālijā, šis skaitlis ir 260 līdz 280, bet pasaules čempioni olu patēriņā ir Meksika un Japāna, kur viens cilvēks gadā vidēji apēd pat 350 olu,” teic H. Dovgijs.
40% produkcijas uzņēmums eksportē uz ES valstīm, pārējā produkcija paliek Baltijas valstīs, ko tas uzskata par savu mājas tirgu.
“Man būtu daudz vieglāk nosaukt Eiropas valstis, uz kurām mēs neeksportējam, nevis uz kurām eksportējam,” saka H. Dovgijs. Visvairāk Alūksnē dēto olu ceļo uz Skandināvijas valstīm, Franciju, Holandi, Vāciju, Itāliju, Spāniju. Pēc tām ir pieprasījums arī no tālākām valstīm, piemēram, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, taču eksports uz šiem tirgiem nav viegls, jo transportēšanas ceļš ir garš, loģistika sarežģīta un pastāv sīvā konkurence ar trešo valstu ražotājiem.
Vistas apkurina kūtis
Pēc Krievijas karadarbības sākšanas Ukrainā putnkopībā sākās sarežģījumi – putnu barības cenas pieauga par 50–70%. “Vienā dienā zaudējām kukurūzas, sojas, saulespuķu sēklu piegādes no Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas. Vajadzēja pārorientēties, piemēram, soju sākām importēt no Latīņamerikas. To darījām līdz pagājušā gada maijam.
Tā kā cenu pārskatīšana prasa laiku, pērnā gada pirmajā un daļēji otrajā ceturksnī katra pārdotā ola mums nesa zaudējumus.
Vadības līmenī pat apsvērām iespēju daļēji pārtraukt ražošanu,” neslēpj H. Dovgijs. Tikai martā, pateicoties Zemkopības ministrijai un izpratnei no veikalu tīkliem, vienojāmies, ka cenas pārskatām biežāk, ka tirgotāji mums neaprēķina soda procentus.”
Maijā situācija sāka uzlaboties, tādēļ pagājušā gada otrā puse olu ražotājiem jau bija stabilāka,” secina Dovgijs, atzīstot, ka vēl šobrīd uzņēmums izjūt pērnā gada pirmā ceturkšņa sekas, jo tam trūkst apgrozāmo līdzekļu. Energoresursu krīze putnu fermas darbību nav tik būtiski ietekmējusi, jo vistas pašas rada siltumu un kūtis nav jāapkurina. Elektroenerģiju uzņēmums patērē barības ražošanai, ventilācijas un ūdensapgādes sistēmām, kā arī apgaismojumam. Ņemot vērā putnu barības un energoresursu izmaksu pieaugumu, pēdējā gada laikā olu cenas ir palielinājušās par 60–70%.
Jauni produkti un ambiciozi plāni
“Alūksnes putnu ferma” plāno paplašināt ražošanu, iecerēts būvēt jaunas kūtis, izveidot noliktavu un uzbūvēt olu pārstrādes cehu. Uzņēmums ir pietiecies Eiropas ES grantiem un saņēmis apstiprinājumu no LAD, ka finansējums šiem mērķiem ir piešķirts. Šie projekti ir jāīsteno līdz nākamā gada sākumam.
“Esam spēruši pirmo soli olu produktu ražošanā, šobrīd piedāvājam trīs veidu proteīna smūtijus, kuru sastāvā ir olu baltumi un dabīga sula vai augļu biezenis. Pašlaik smūtiji tiek ražoti Somijas uzņēmumā “Munax”, bet ar laiku plānojam to darīt Alūksnē,” stāsta H. Dovgijs. Ceturtās kūts, noliktavas un olu pārstrādes ceha būvniecība varētu izmaksāt aptuveni 12 milj. eiro, lēš uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Pagaidām proteīna smūtiji pārdošanā ir bijuši ļoti nelielos apjomos vien veikalu tīklā “Citro”. Notiek pārrunas par to realizāciju ar degvielas uzpildes stacijām, kā arī ar citiem veikalu tīkliem.
Paredzams, ka plašāk tirdzniecībā jaunais produkts nonāks jau tuvākajā laikā.
“Tas ir “take and go” (ņem un ej) produkts, kuru var sakratīt un izdzert, ātri saņemot lielu enerģijas devu. Lai arī uzturam ir jābūt sabalansētam, smūtijs var pilnvērtīgi aizvietot vienu ēdienreizi, piemēram, esot ceļā. Tas ir labs risinājums ne tikai sportistiem, bet arī visiem aktīva dzīvesveida piekritējiem – gan bērniem un jauniešiem, gan jaunajām māmiņām un senioriem, kuri, piemēram, dodoties nūjot, var ērti to paņemt līdzi,” klāsta H. Dovgijs.
Apelsīnu smūtijā ir 60% olbaltuma (20 g proteīna), mango – 64% olbaltuma (21 g proteīna), bet ābolu un vaniļas – 79% olbaltuma (25 g proteīna). Produkts nav lēts. 300 ml iepakojuma cena ir aptuveni 3 eiro. Vienā smūtijā nonāk 6 olu baltumi. Tiek plānots nākotnē ražot smūtijus ar ananasu, kokosa un melleņu garšu. Uzņēmums apsver un šobrīd padziļināti pēta arī citu olu produktu ražošanas iespējas.
Ražos biogāzi un kūtsmēslus
“Mūsu mērķis ir aprites ekonomikā balstīta, pilnībā zaļa – bezatkritumu ražošana. Visi ražošanas atlikumi tiks pārstrādāti. Piemēram, kūts mēsli, kurus gadā saražojam aptuveni 15 tūkst. tonnas, tiks pārstrādāti biogāzē. Esam iegādājušies zemi, šobrīd veicam tās transformāciju, esam sākuši sarunas ar biogāzes ražotnes projektētājiem un potenciāliem sadarbības partneriem. Jau nākamajā gadā tiek plānots uzsākt būvniecību,” stāsta H. Dovgijs.
Tāpat iecerēta kūtsmēslu ražotne. Abām ražotnēm ir nepieciešami aptuveni 20 milj. eiro. Uz mūžseno jautājumu, proti, kas bija pirmais – vista vai ola? – H. Dovgijs atbild pārliecinoši: “Mums viss sākas un beidzas ar olām. No olas izšķiļas cālis, mēs saņemam putnu, audzējam līdz reproduktīvam vecumam un tad iegūstam olas.”
Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 11,2 milj. eiro, salīdzinot ar 2021. gadu, tas ir audzis teju trīs reizes. Uzņēmumā strādā 50 darbinieki.
PĀRKĀPUMA BŪTĪBA
Sēkla
2014. gads – nozīmīgas investīcijas putnu fermu modernizācijā un ražošanas paplašināšanā.
Dīgsts
Pēdējo piecu gadu laikā pakāpeniski vairota atpazīstamība vietējā tirgū un palielināti eksporta apjomi.
Augļi
Pašlaik – 60% produkcijas tiek eksportēts. Jauni olu produkti un mērķtiecīgas iestrādnes uzņēmuma turpmākā attīstībā.
VĒRTĒJUMS: Milzīgs izaugsmes potenciāls
Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas izpilddirektore Anna Ērliha: “Ņemot vērā “Alūksnes putnu fermas” vadības profesionālo darbību, nozīmīgās investīcijas un jaunos produktus, uzņēmumam ir milzīgs izaugsmes potenciāls. To varētu raksturot kā Ziemeļeiropas tirgus līdera “Balticovo” mazo māsu, kurai ir lieliskas attīstības iespējas, lai ar laiku sasniegtu patiesi liela un starptautiskos tirgos vēl konkurētspējīgāka uzņēmuma aprises. Uzņēmuma vadības lēmums iet olu produktu tirgus nišā ir pareizs, jo olas ir viens no bagātākajiem proteīna avotiem. Turklāt šādi produkti ir piemēroti tiem, kuri nepanes piena proteīnus, uz kuriem pārsvarā ir balstīti proteīna kokteiļi.”
