Olas anatomija: 4 lietas, kas noteikti jāzina 1
Lieldienu laikā apēdam krietni vairāk olu, nekā ierasts ikdienā. Ko vērtīgu tās satur? Vai pārāk liels apēsto olu daudzums nenodara kaitējumu veselībai?
1. Tagad reabilitētas
Gan olas baltumā, gan dzeltenumā ir pilnvērtīgas olbaltumvielas, tās satur visas cilvēka organismam nepieciešamās aminoskābes. Olas baltumā tauku nav, bet dzeltenumā ir aptuveni pieci grami, ir arī taukiem līdzīgas vielas – lecitīns un holesterīns. Augošam organismam olas dzeltenumā sastopamais lecitīns ir nozīmīgs jaunu šūnu veidošanai, tas nostiprina organismu un aktivizē pretošanās spējas. Savukārt holesterīns nepieciešams organismam D vitamīna sintēzei, arī dažādu hormonu veidošanai. “Olas satur arī vērtīgus vitamīnus un dažas minerālvielas, piemēram, A vitamīnu un B grupas vitamīnus, dzelzi, jodu, fosforu un selēnu,” skaidro uztura speciāliste Eva Kataja. “Satur arī holesterīnu, kas nepieciešams cilvēka organismam. Tikai jautājums – cik daudz.”
Iepriekš brīdināja, ka olas nedrīkst daudz ēst, jo tās paaugstinot sliktā holesterīna līmeni asinīs. Tagad jaunākie pētījumi atklāj citu ainu. Kardiologi atzinuši, ka olās ir daudz vērtīgu aizsargvielu. Piemēram, lecitīns traucē holesterīna izgulsnēšanos organismā, tā samazinot sirdsslimību risku, savukārt holīns veicina smadzeņu darbību. Tomēr forsēt ar olu ēšanu, kā ar jebkuru citu produktu, nevajadzētu, brīdina uztura speciāliste.
2. Cik daudz
Ja cilvēks ir vesels, nedēļā drīkst apēst septiņas olas vai pat vairāk, bet tie, kuriem ir cukura diabēts, kāda nieru vai aknu slimība, sirds un asinsvadu slimības, olu patēriņš jāierobežo. Arī senioriem nav ieteicams apēst vairāk par 3–4 olām nedēļā. “Ja Lieldienās apēdīsim vairāk olu, nekas slikts nenotiks,” uzskata uztura speciāliste. “Uzturvērtības ziņā nebūs būtiskas atšķirības, vai ēdīsim vārītu vai ceptu olu, vai gatavosim omleti ar dārzeņiem. Tikai noteikti jāievēro, ka ola jācep nelielā taukvielu daudzumā un nedrīkst to piededzināt. Ja tiks cepta bagātīgi eļļā, tiks uzņemts jau pavisam cits kaloriju daudzums.”
Vēl jāielāgo, ka pārkarsēts olas baltums kļūst ciets, līdz ar to ir grūtāk sagremojams, tāpēc olas nevajadzētu pārāk ilgi cept vai vārīt.
3. Citu putnu olas
Paipalu olās holesterīna ir mazāk nekā vistu olās. Taču parasti jau neapēdam vienu, bet gan 2–3 paipalu oliņas, tātad uzņemtā holesterīna līmenis izlīdzinās. Zosu ola ir trīs reizes smagāka par vistu olu – sver ap 200 gramu. Pievienojot zosu olas biskvītam vai citai mīklai, cepums būs aromātiskāks un skaisti dzeltens. Tās der arī kulteņiem un vēršacīm. Taču zosu (arī pīļu) olās ir daudz vairāk holesterīna nekā vistu olās. “Ja salīdzina simt gramu vistu olu ar simt gramiem zosu olu un tikpat paipalu olu, būtisku kvalitatīvu atšķirību nav,” uzsver Eva Kataja.
4. Der zināt!
• Jēlas olas dzeltenumu iekļauj stingra plēvīte, tāpēc dzeltenumu var labi atdalīt no baltuma.
• Ja, pārsitot čaumalu, olas baltums sajaucas ar dzeltenumu, olu nedrīkst lietot uzturā – tā ir bojāta.
• Ja olas vāra 3 minūtes, tās ir ļoti mīkstas, ja 5 minūtes – mīksts ir dzeltenums, ja 7 minūtes – dzeltenums ir pusmīksts. 10 minūtes un ilgāk vārītas olas ir cietas. Ja olas vāra ilgāk par 15 minūtēm, dzeltenumam veidojas zilgana apmale.
• Ja cieti vārītas olas nepieciešams ātri atdzesēt, čaumalu iedauza un tikai tad olas liek ledusskapī.
• Cieti vārītas olas ledusskapī var uzglabāt nedēļu, bet svaigu olu derīguma termiņš ir 4–5 nedēļas.
• Svaigām olām nepatīk temperatūras svārstības – te ledusskapī, te atkal virtuvē uz galda.
• Ola, kas iepriekš bijusi ledusskapī, siltākā telpā sāk svīst, radot labu vidi baktēriju augšanai.
• Pirms glabāšanas olas nedrīkst mazgāt, jo tiek noskalota tās dabiskā aizsargkārta un olas ātrāk bojājas.
• Ja negaršo zivis, veikalos var izvēlēties ar omega-3 taukskābēm bagātinātas olas.
• Olu čaumalu krāsa atkarīga no vistu šķirnes. Brūnās čaumalas krāsu nosaka īpašs pigments. Jo vecāka vista, jo brūnā čaumala kļūst gaišāka.
• Olu čaumalas labāk pašiem nekaltēt un nemalt – kalciju varam uzņemt ar citiem produktiem.
