Olands stājas amatā 0
Šodien oficiāli par Francijas prezidentu kļūst sociālists Fransuā Olands, kurš pirms divām nedēļām vēlēšanu otrajā kārtā pārspēja līdzšinējo Elizejas pils saimnieku Nikolā Sarkozī.
Politiskie apskatnieki Olandam neparedz vieglas dienas valsts vadītāja amatā, jo vairāk tāpēc, ka no viņa tiks prasīti priekšvēlēšanu laikā piesolītie labumi sociālajā jomā – jaunu darba vietu radīšana, minimālās algas celšana, kā arī papildu nodokļu noteikšana turīgākajiem valsts iedzīvotājiem.
Bez maģiskā zižļa
Sākot pildīt prezidenta pienākumus, Olandam būs jāstājas pretī virknei izaicinājumu kā pašmājās, tā Eiropas Savienības līmenī. Jau šodien dažas stundas pēc tam, kad būs devis amatā stāšanās zvērestu un iepazīstinājis ar savas valdības sastāvu, Olands lidos uz Berlīni, lai pusdienotu ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Parīzes un Berlīnes attiecības uzskatāmas par stūrakmeni ES vienotībai. Līdz šim Merkele un Sarkozī veiksmīgi sastrādājās un daudzos blokam svarīgos jautājumos abu domas sakrita. Tikmēr Olands neslēpj savas iebildes Merkeles iecerēm ES finanšu likstu risināšanā. Merkele iepriekš solījusi stingri aizstāvēt savu pārliecību, ka pašreizējo ekonomisko problēmu risinājums meklējams pēc iespējas lielākas izaugsmes nodrošināšanā, nevis pamatīgos taupības pasākumos.
Vācijas kanclere šodien paredzētās pusdienas ar Olandu nodēvējusi par iepazīšanās sesiju. “Domāju, ka no tās attīstīsies laba sadarbība,” ziņu aģentūrai “AFP” sacīja Merkele.
Priekšvēlēšanu laikā Olands solīja darīt visu, kas viņa spēkos, lai samazinātu Francijas bezdarba līmeni, kas kopš gada sākuma turas desmit procentu robežās. Tiesa, vairāki Francijas uzņēmumi, to skaitā autobūves kompānija “Peugeot SA”, lielveikalu ķēde “Carrefour SA” un aviosabiedrība “Air France-KLM”, paziņojuši, ka jau tuvākajā laikā grasās atlaist vairākus tūkstošus darbinieku. “6. maija vēlēšanām esot aiz muguras, atlaišanas vilnis var sākties,” paziņojuši Francijas arodbiedrību pārstāvji, kuri prasa, lai Olands ar viņiem tiktos jau tuvākajās dienās. “Francijai ir ļoti smagas strukturālās problēmas, daudzi jaunieši ir bez attiecīgas kvalifikācijas un nevar atrast savu pirmo darbu,” sarunā ar biznesa interneta vietni Bloomberg.com stāstīja Francijas politiskais apskatnieks Bruno Kotrē. “Olands nespēs šīs problēmas nodzēst ar maģisko zizli,” uzsvēra apskatnieks.
Pirmā lēdija nebūs tikai dekorācija
Līdz ar Olanda politisko izaicinājumu uzskaitījumiem Francijas laikrakstu lapas rotā stāsti un ziņas par nākamo valsts pirmo lēdiju Valerī Trīrveileri. Abi dzīvo civillaulībā, un tādējādi Olands būs pirmais Elizejas pils saimnieks, kurš amatā stājas neprecējies, informē Francijas raidsabiedrība “France24”.
Trīrveilere ir žurnāliste izdevumā “Paris Match” un savu darbu apņēmusies turpināt arī pēc kļūšanas par valsts pirmo lēdiju. Kā pati atzinusi, tā darīšot, lai viņa nopelnītu pietiekami dēlu uzturēšanai, jo negrib, lai viņas bērnus uztur valsts.
Ar Olandu Trīrveilere pirmo reizi tikās 1988. gadā. Toreiz viņa bija 23 gadus veca reportiere, bet Olands – 34 gadus vecs Francijas parlamenta deputāts. Abu mīlas dēka sākās 2005. gadā, kad Olands vēl joprojām dzīvoja kopā ar iepriekšējo sievu Segolēnu Rojālu un viņu četriem bērniem, raksta avīze “The Daily Telegraph”. Trīrveilere iepriekš bija precējusies ar “Paris Match” redaktora palīgu Denisu Trīrveileru, kuru laulībā piedzima trīs bērni.
Teju visu žurnālistes karjeru Trīrveilere, kura augstāko izglītību ieguvusi vēsturē, pavadījusi Francijas bulvārpreses izdevumā “Paris Match”.
Vietējo mediju taujāta, kā viņai izdosies tikt galā ar atrašanos Francijas politikas aktīvajā dzīvē, Trīrveilere atbildēja, ka šai lomai viņa ir krietni piemērotāka nekā Sarkozī sieva Karla Brunī-Sarkozī. “Viņa nāca no pasaules, kas atrodas tālu no politikas.
Viņa nezināja politikas kodeksus,” sprieda Trīrveilere, piebilstot, ka Francijas pirmās lēdijas godā negrasās būt “nepamanāma dekorācija”, par kādu viņa acīmredzot uzskatīja savu priekšgājēju.
Savas asās mēles dēļ Trīrveilere vairākkārt nonākusi mediju uzmanībā. Viņa arī tikusi pie iesaukas “rotveilere”, jo reiz iepļaukāja kādu žurnālistu, kura izteikumus Trīrveilere uzskatīja par šovinistiskiem, raksta britu laikraksts “The Daily Mail”. Atšķirībā no Olanda, kurš iesaukts par misteru Normālo, Trīrveilere ir straujas dabas un skarba savos izteikumos, kas dažiem franču politiskajiem apskatniekiem liek secināt, ka viņa jau paspējusi iemantot antipātijas daļā Francijas sabiedrības. “Salīdzinājumam – Bruni Elizejas pilī aizvadītajos gados nepieļāva nevienu izlēcienu. Viņa bija kulturāla, ar lieliskām manierēm. Viņai bija humora izjūta. Viņa pat nodibināja draudzību ar žurnālistiem, kas par viņu reizēm mēģināja pasmieties. Kad satīriskais laikraksts “La Canard enchaine” publicēja stāstiņus ar nosaukumu “Karlas B dienasgrāmatas”, Bruni labsirdīgi par tiem pasmējās un autoru pat uzaicināja ciemos uz Elizejas pili,” secina laikraksts “The Daily Telegraph”.
