Olands nostiprina pozīcijas 0
Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, kas notiks 6. maijā, spēkosies Sociālistu partijas kandidāts Fran-suā Olands un līdzšinējais prezidents centriski labējās partijas “Tautas kustības savienība” pārstāvis Nikolā Sarkozī.
Tas noskaidrojies pēc svētdien notikušās vēlēšanu pirmās kārtas, kurā ar nelielu pārsvaru uzvarēja Olands, par kuru nobalsoja 28,6 procenti vēlētāju, bet par Sarkozī savas balsis atdeva 27,1 procents franču.
Vēsturiskas vēlēšanas
Vēlēšanas, kurās piedalījās 80 procenti balsstiesīgo Francijas vēlētāju, ieies vēsturē ar to, ka pirmoreiz pirmajā kārtā zaudējumu piedzīvoja līdzšinējais prezidents. Turklāt Francijas politiskie apskatnieki Sarkozī paredz zaudējumu arī vēlēšanu otrajā kārtā, kaut pēc pirmās kārtas abus šķir tikai viens procents. Ja tā notiks, Olands kļūs par pirmo kreisā spārna politiķi Francijas prezidenta krēslā kopš Fransuā Miterāna, kurš šo amatu ieņēma divus septiņu gadu termiņus – no 1981. līdz 1995. gadam. “Ir viens izteikts favorīts – Olands. Viņam ir liels atbalsts kreiso spārnu aprindās,” uzsvēris raidsabiedrības BBC Francijas politikas novērotājs Hjū Skofīlds.
Aiz abiem favorītiem trešajā vietā ierindojās labējās partijas “Nacionālā fronte” līdere Marina Lepēna, kura saņēma negaidīti lielu atbalstu – 18,1 procentu. Francijā viņas veikums pirmajā kārtā tiek dēvēts par pārsteidzoši sekmīgu.
Arī pati Lepēna pēc rezultātu uzzināšanas saviem sajūsminātajiem atbalstītājiem apgalvoja, ka “šis ir tikai sākums” un viņas pārstāvētā partija ir “vienīgais opozicionārs kreisajiem”. Ceturtais ar gandrīz 12 procentiem balsu palika populistiskais kreiso kandidāts Žans Liks Melanšons, bet piektais ar deviņiem procentiem – Fransuā Beirū.
Sarkozī daudz enerģijas savā kampaņā tērēja imigrācijas jautājumiem, uzsverot, ka islāms un lielais iebraucēju skaits apdraud franču identitāti. Pēc dažu Francijas politisko apskatnieku spriedumiem, šāda priekšvēlēšanu stratēģija bijusi līdzšinējā prezidenta kļūda, jo lielākās daļas vēlētāju prātus pirms izvēles izdarīšanas galvenokārt nodarbinājušas ar bezdarbu, pensiju un nodokļu sistēmām saistītas problēmas, ziņo raidsabiedrība BBC. Tikmēr Olands asi vērsās pret Sarkozī ekonomisko politiku. Ievēlēšanas gadījumā sociālistu kandidāts sola celt nodokļus lielākajām firmām un Francijas iedzīvotājiem, kuru gada ienākumi pārsniedz vienu miljonu eiro. Viņš arī grib palielināt minimālo algu, radīt 60 tūkstošus jaunu darba vietu skolotājiem, kā arī atsevišķām profesijām samazināt pensionēšanās vecumu no 62 uz 60 gadiem.
Panākumu paredz Olandam
Uzzinājis vēlēšanu pirmās kārtas rezultātus, Olands paziņoja, ka ir “vispiemērotākais republikas nākamais prezidents”, un atzina, ka pirms izšķirošās kārtas atrodas līdera pozīcijās. Viņš pateicās vēlētājiem un apgalvoja, ka uzvara pirmajā kārtā viņam sniedz pārliecību par plāniem “pārveidot mūsu valsti”. “Izvēle ir vienkārša – vai nu turpināt neizdevušos politiku, ko īstenoja līdzšinējais prezidents, vai Franciju atkal pacelt ar jaunu, cilvēkus vienojošu prezidentu,” paziņoja Olands.
Sarkozī pirmās kārtas rezultātus nodēvēja par “krīzes balsojumu, kas parāda franču raizes, ciešanas un uztraukumus”.
“Es pazīstu un saprotu šīs bažas un sāpes. Šajās vēlēšanās jāizraugās cilvēks, kurš par mūsu valsti būs atbildīgs turpmākos piecus gadus un kurš aizsargās franču tautu. Jau piecus gadus šo uzdevumu esmu pildījis. Un, ticiet man, es pazīstu šā darba pienākumus,” apgalvoja Sarkozī, turpinot apelēt pie savas politiskās pieredzes kā viena no izšķirošajiem argumentiem viņa pārvēlēšanai prezidenta amatā.
Sarkozī arī aicināja Olandu pirms otrās vēlēšanu kārtas piedalīties trīs televīzijas debatēs, kam Olands nepiekrita, norādot, ka pietiks ar vienu, kas jau ieplānota.
Drīz pēc rezultātu uzzināšanas Francijas politiskie apskatnieki sāka nodarboties ar minējumiem, kā pirmās kārtas rezultāti ietekmēs izšķirošo 6. maija balsojumu, kad viens pret otru stāsies Olands un Sarkozī. Francijas raidsabiedrība “France 24”, atsaucoties uz sabiedriskās domas pētījumu firmas “BVA” vadītāju Ēriku Bonē, ziņo, ka, visticamāk, otrajā kārtā balsojums labvēlīgāks varētu būt sociālistu kandidātam. “Astoņdesmit procenti no cilvēkiem, kuri balsoja par Melanšonu, otrajā kārtā atbalstīs Olandu, kamēr tikai 35 procenti Lepēnas atbalstītāju ir gatavi savas balsis atdot par Sarkozī,” sarunā ar raidsabiedrību aptaujas datus uzskaitīja Bonē.
