Olands Francijas prezidenta vēlēšanās ciestu pazemojošu sakāvi 0
Ja tagadējais Francijas prezidents Fransuā Olands kandidētu uz otru pilnvaru termiņu prezidenta vēlēšanās nākamgad, viņš tajās ciestu pazemojošu sakāvi, liecina otrdien publicēti sabiedriskās domas aptaujas rezultāti.
Olands, kurš jau ir Francijas vismazāk mīlētais prezidents, vēlēšanās tiktu atsijāts jau pirmajā kārtā, konstatēts aptaujā, kuru veikusi firma “TNS Sofres-OnePoint” pēc laikraksta “Le Figaro” un televīzijas ziņu kanāla LCI pasūtījuma.
Saskaņā ar deviņām iespējamām dažādu kandidātu kombinācijām Sociālistu partijas līderis Olands iegūtu no 11 līdz 15% balsu.
Aptaujas rezultāti vedina uzskatīt, ka vēlēšanu otrā kārta būs sacensība starp konservatīvo partiju “Republikāņi” un galēji labējo partiju “Nacionālā fronte”. Šāds scenārijs pēdējoreiz tika pieredzēts 2002.gadā.
Aptauja tika veikta no 2. līdz 5.septembrim, iztaujājot 1006 vēlētājus.
Olands, kurš ir ieslīdzis dziļā nepopularitātē savas ekonomiskās politikas dēļ, vēl nav paziņojis, vai viņš kandidēs uz otru prezidenta amata termiņu.
Pagājušajā mēnesī publicētā grāmatā tika citēts Olanda teiktais, ka viņam ir “vēlme” kandidēt, bet viņš to nedarītu, ja viņa uzvara nebūtu iespējama.
Saskaņā ar Francijas prezidenta vēlēšanu sistēmu gadījumā, ja vēlēšanu pirmajā kārtā neviens kandidāts neiegūst absolūtu balsu vairākumu, abi visvairāk balsu ieguvušie kandidāti balotējas otrajā kārtā.
“Republikāņi” novembrī rīkos priekšvēlēšanas sava kandidāta izvirzīšanai, un domājams, ka tajās sacentīsies bijušais prezidents Nikolā Sarkozī un bijušais premjerministrs Alēns Žipē.
“Nacionālā fronte” vēlēšanām izvirzīs partijas dibinātāja Žana Marī Lepēna meitas Marinas Lepēnas kandidatūru.
Aptaujā konstatēts, ka otrajai kārtai kvalificētos Lepēna un “Republikāņu” kandidāts – Sarkozī vai Žipē.
Vienā no scenārijiem pirmajai kārtai Žipē iegūtu 33% balsu, bet Lepēna – 29%. Saskaņā ar citu scenāriju Sarkozī pirmajā kārtā iegūtu 27%, bet Lepēna – 29% balsu.
Bijušais Olanda valdības ekonomikas ministrs Emanuels Makrons, kurš 30.augustā atkāpās no amata un ir devis mājienu, ka varētu kandidēt prezidenta vēlēšanās, tajās iegūtu no 15 līdz 20% balsu.
Kreiso partijas kandidāts Žans Liks Melanšons iegūtu no 10 līdz 13% balsu.
Vēlēšanu pirmā kārta notiks 23.aprīlī, bet otrā kārta paredzēta 7.maijā.
