Olands cīnās pret izšķērdību 0
Francija nesen ievēlētā prezidenta Fransuā Olanda vadībā uzsākusi cīņu pret pārmērīgiem atalgojumiem valstij piederošo uzņēmumu vadošajiem darbiniekiem, nosakot tiem 450 tūkstošu eiro lielus algas griestus, informē ziņu aģentūra “AFP”.
Ierobežojumi attieksies uz 70 uzņēmumiem, kuros valstij pieder vairākums, tajā skaita pastu, kodolenerģijas gigantu “Areva”, enerģētikas kompāniju “EDF”, dzelzceļa uzņēmumu “SNCF” un sabiedriskā transporta “RATP”. Tā, piemēram, “EDF” izpilddirektors pērn algā saņēma 1,6 miljonus eiro, kas ir 65 reizes vairāk nekā uzņēmuma vismazāk atalgotais darbinieks. Sākot ar nākamo gadu, vairāku valstij piederošo kompāniju izpilddirektoru algas tiks apcirptas par 70 procentiem. Tiesa, pagaidām šādi ierosinājumi ir tikai izstrādes stadijā, bet, iespējams, darbs pie likumprojekta izstrādes tiks pabeigts jau nākamajā mēnesī. “Šādi pasākumi nepieciešami, lai valsts uzņēmumus padarītu ētiskākus un ar augstāku morāli. Tādējādi arī gribam atbildēt ekonomiskās krīzes diktētajam pieprasījumam pēc lielāka taisnīguma,” franču medijiem skaidroja Francijas finanšu ministrs Pjērs Moskovisī.
Līdz ar šādiem soļiem Olands grib rādīt piemēru arī privātajiem uzņēmumiem. Turklāt jau rudenī Francijas valdība sola nākt klajā ar likumprojektu, kura mērķis būs piešķirt privātkompāniju akciju turētājiem un uzraudzības padomēm lielākas lemšanas tiesības pār algu griestu noteikšanu privātkompānijām, raksta žurnāls “The Wall Street Journal”. “Esmu pārliecināts, ka strikti algu rāmji valstij piederošajās kompānijās uz līdzīgiem soļiem iedvesmos arī privāto sektoru,” sacījis Moskovisī.
Tikmēr algu griestu noteikšanu jau kritizējusi bijušā prezidenta Nikolā Sarkozī partija “Tautas kustības savienība”, kuras pārstāvji šādu lēmumu nosaukuši par “politisku ārišķību”.
“Tas ir kampaņas solījums. Tādējādi viņi cer atrisināt mūsu problēmas. Tā ir liekulīga morāle,” sacījis Sarkozī pārstāvētās partijas priekšsēdētājs Žans Fransuā Kupī. “Franču tautai viņi liek domāt, ka, apcērpot algas, risina mūsu budžeta un ekonomikas problēmas. Tas ir ārkārtīgi liekulīgi. Tas neko neatrisinās.”
Neilgi pēc tam, kad pagājušajā mēnesī darbu sāka jaunā Francijas valdība, tā par 30 procentiem samazināja prezidenta un ministru atalgojumu, ko izdarīt Olands arī solīja savā priekšvēlēšanu kampaņā. Francijas politiskie apskatnieki spriež, ka līdz ar šādiem pasākumiem jaunais Francijas valsts galva vēlas iezīmēt skaidru atšķirību starp sevi un priekšgājēju prezidenta amatā Sarkozī, kura atalgojums kopš 2007. gada, kad viņš stājās amatā, līdz brīdim, kad viņš aizgāja no amata, bija pieaudzis par 170 procentiem, sasniedzot 19 tūkstošus eiro mēnesī.
