Olands aicina Makronu neaizmirst, ka Francijas karalim nocirta galvu 0
Bijušais Francijas prezidents Fransuā Olands brīdinājis savu sekotāju amatā Emanuelu Makronu neaizmirst, ka franču monarhi zaudēja savas galvas giljotīnās.
Olands savā jaunajā grāmatā atskatās uz pieciem gadiem prezidenta amatā, uz kuru 2017.gadā nolēma nekandidēt atkārtoti. Viņš par šādu soli izšķīrās zemo popularitātes reitingu dēļ un grāmatā apgalvo, ka vēlētāji var pagriezt muguru arī Makronam.
Olands kritizējis Makrona kategorisko un valdonīgo vadības stilu, kopš stāšanās prezidenta amatā pagājušā gada maijā.
“Es nekad neesmu atbalstījis Piektās republikas institūciju monarhistisko koncepciju. Tiem, kuri saka, ka tauta vēlas karali, nekad nevajadzētu aizmirst, ka viņi atrodas valstī, kur monarham tika nocirsta galva,” trešdien intervijā žurnālam “L’Obs” sacīja Olands.
Kopš vēlēšanām Makrons izmantojis karaliskos simbolus, lai piešķirtu savai prezidentūrai majestātiskumu, sākot savu uzvaras runu Luvrā un beidzot ar uzrunu likumdevējiem Versaļas pilī.
Versaļas pēdējam saimniekam karalim Luijam XVI tika nocirsta galva giljotīnā Parīzes centrā 1793.gadā. Arī viņa sieva Marija Antuanete togad tika sodīta ar nāvi.
“Tas ir paradokss: francūži vēlas iespēju ievēlēt karali, bet viņi arī vēlas to gāzt bez vilcināšanās,” pagājušajā gadā intervijā žurnālam “Der Spiegel” atzina arī pats Makrons, piebilstot, ka prezidents nevar sagaidīt, ka tiks tautā mīlēts.
Kritizējot Makronu, Olands arī pārmet viņam sociālās nevienlīdzības padziļināšanu, samazinot nodokļus, kas nācis par labu turīgajiem un korporācijām.
Olands, būdams prezidents, piemēroja 75% “supernodokli” bagātajiem, bet vēlāk no tā atteicās un pārgāja uz investoriem draudzīgāku politiku.
“Mana valdība samazināja nevienlīdzību, šī to palielina,” savā grāmatā apgalvo Olands.
Par savas politiskās karjeras sākumu Makronam lielā mērā jāpateicas Olandam, kurš viņu sākotnēji uzaicināja par savu ekonomisko padomnieku, bet pēc tam uzticēja ekonomikas ministra vietu vienā no sociālistu valdībām.
Taču, vēlētājiem visā pasaulē arvien lielākā mērā novēršoties no tradicionālajām partijām, arī Makrons pagrieza muguru Olandam un viņa pārstāvētajiem sociālistiem. 2016.gadā viņš pameta valdību, lai pievērstos savas centriskās politiskās kustības “En Marche” (“Uz priekšu”) veidošanai.
Kopš tā laika Olanda un Makrona attiecības kļuvušas tik vēsas, ka laikraksts “Le Monde” tās otrdien nodēvēja par “auksto karu”.
