Olafs Zvejnieks: Vējā izmestie padsmit miljoni, “e-veselības” izgāšanās un igauņu veiksme mudina latviešiem saņemties 10
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeimas Ilgtspējīgās attīstības komisijai uzdodot izvērtēt valsts lielajās digitālajās neveiksmēs pieļautās kļūdas, valsts sper vēl vienu soli tuvāk tam, lai atjaunotu centralizētu digitālo projektu pārvaldi.
Kā jau “Latvijas Bizness” agrāk rakstījis, valsts tuvojas tam, lai atkal radītu iestādi, kurā tiktu daļēji centralizēti publiskā sektora informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pārvaldības un attīstības jautājumi neatkarīgi no tā, vai šo iestādi atkal nodēvēs par elektroniskās pārvaldes ministriju vai kā citādi.
Retrospektīvi skatoties, elektroniskās pārvaldes ministra posteņa likvidēšana vispār jāatzīst par kļūdu, kas tika pieļauta 2008. gada krīzes radītajā taupības panikā. Tās rezultāts ir tas, ka ministrijām sadalītie digitālie projekti nevēlas savā starpā “sadarboties” – valsts pārvaldē strādājošie speciālisti apgalvo, ka, pat veicot vienkāršas funkcijas, jāstrādā ar četrām piecām dažādām datubāzēm, kurās dati jāievada manuāli, jo tās savstarpēji nesinhronizējas.
Visu papildina vēl tāds sīkums, ka daļu programmu uztur privātie uzņēmēji, piemēram, “Lursoft”, bet otru daļu – valsts, katra ministrija izmanto savas programmas un datubāzes – tie visi ir decentralizētās pieejas augļi. Diez vai varētu būt tā, ka Saeimas uzdevumā veiktā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) analīze to nepamana, ņemot vērā, ka Ilgtspējīgās attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis ir devis “mājienu ar sētas mietu”, paziņojot, ka nepieciešams uzlabot koordinācijas procesu starp ministrijām, plānojot projektus digitālās transformācijas jomā, un izvērtēt arī citu valstu pieredzi.
Digitālās pārvaldības reformu virza uz priekšu vairāku lielo digitālo projektu, tādu kā “e-veselība” un “e-skola”, plaši publiskotās neveiksmes – par “e-veselību” nesen tika pat paziņots, ka to nāksies pilnībā veidot no jauna, neskatoties uz jau padsmit iztērētajiem miljoniem šīs sistēmas radīšanā.
Lai cik liels šis skaitlis liktos, ņemot vērā, ka valsts digitālajai transformācijai tuvākajos gados paredzēts tērēt 365 miljonus eiro, labāk būtu kļūdas konstatēt pirms, nevis pēc digitālās transformācijas procesa.
Saskaņā ar VARAM informāciju šīs transformācijas procesā paredzētas četras galvenās pozīcijas: valsts pārvaldes digitālā transformācija; uzņēmumu digitalizācija un inovācijas; sabiedrības un valsts pārvaldes digitālo prasmju attīstīšana un digitālās infrastruktūras veidošana, ar to saprotot galvenokārt 5G tīkla izveidi.
Otrs motors, kas virza uz priekšu šo reformu, ir Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) aicinājumi atjaunot daļēji centralizētu publiskā sektora informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldības modeli.
ĀIPL paudusi uzskatu, ka IKT jomai valsts pārvaldē būtu jāpiešķir augsta stratēģiskā prioritāte, tādēļ jāveido neatkarīga IKT ieviešanas iestāde ar centralizētu budžetu. “Šo ieteikumu mērķis ir mainīt IKT pārvaldību, lai efektīvi pārvaldītu resursus un virzītos uz procesu automatizāciju,” uzsvēruši ārvalstu investoru organizācijas pārstāvji, kas vienlaikus ir arī viens no efektīvākajiem biznesa interešu lobijiem Latvijā.
Visbeidzot, trešais būtiskais faktors ir mazvērtības sajūta, kas rodas, salīdzinot “e-veselību”, “e-skolu” un citus valsts digitālos projektus ar šīs jomas līderu, to pašu igauņu, paveikto. Labāk kļūdas labot vēlu nekā nekad!
