Olafs Zvejnieks: Vai Latvijai draud “vidējo ienākumu slazds”? 2
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Droši vien katram ir gadījusies situācija, kad ļoti kavē, ieraugi, ka tramvajs jau stāv pieturā, skrien, skrien, skrien… un tramvaja durvis aizveras tev deguna priekšā.
Kaut kādā mērā Latvijas valsts un sabiedrība šobrīd atrodas līdzīgā situācijā – mēs jau trīsdesmit gadus cenšamies panākt Rietumeiropas attīstīto valstu dzīves līmeni.
Starpība starp kavētāju un mūsu valsti slēpjas tajā, ka Latvija savu skrējienu veic apstākļos, kad tai nav nekādu, pat ne vismazāko izredžu panākt “tramvaju”.
Pagājušajā nedēļā, valdībai apspriežot Izglītības un zinātnes ministrijas lēmuma projektu Latvijas atbalstu iniciatīvai, ka Eiropas Savienībai jāpalielina ieguldījumi pētniecībā un attīstībā līdz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), vēlreiz izgaismojās, cik tālu atpaliek Latvija no šī līmeņa. Ja precīzi, tad gandrīz piecas reizes – Latvijas ieguldījums pētniecībai un attīstībai ir 0,64% no IKP.
Atpaliekam no abām kaimiņvalstīm – Lietuva iegulda 0,99%, bet Igaunija – 1,61%, attiecīgi pusotras un divarpus reizes vairāk nekā Latvija. ES vidējais ieguldījumu līmenis pētniecībā ir 2,18% no IKP, proti, vairāk nekā trīs reizes augstāks par Latvijas.
Jaunā ES iniciatīva nosaka, ka tās valstis, kurās ieguldījumi pētniecībā ir zem ES vidējā līmeņa, tos palielina par 50%. Latvija šo ideju atbalstījusi, taču nav skaidrs, vai tas nepaliks tikai tukšu vārdu līmenī, jo likumi par finansējuma palielinājumu gan augstākajai izglītībai, gan zinātnei ir spēkā jau vairākus gadus, taču, sastādot valsts budžetu, nekad nav tikuši pildīti.
Cerēt, ka valsts apņēmība būs pieaugusi tagad, ekonomiskās krīzes apstākļos, arī ir samērā naivi.
Bet kāpēc tas vispār ir svarīgi? Pastāv tāds ekonomisks jēdziens kā “vidējo ienākumu slazds”. Ar to apzīmē situāciju, kad valsts sasniedz noteiktu attīstības līmeni un iestrēgst tajā.
Pasaules banka definē vidējo ienākumu slazdu kā iekšzemes kopproduktu “uz galviņu” līdz 12 tūkstošiem ASV dolāru 2011. gada cenās. Šādām valstīm raksturīgs zems investīciju līmenis, lēna izaugsme sekundārajā ekonomikas sektorā, proti, tajā, kur tiek ražotas nevis izejvielas, bet lietošanai gatavie produkti, ierobežota ražošanas dažādība un slikti darba tirgus apstākļi.
Daži no šiem punktiem skan ļoti pazīstami, piemēram, zems investīciju līmenis un lēnā izaugsme sekundārajā sektorā, daži ne tik ļoti. Tomēr pārliecinoši teikt, ka Latvija ir izrāvusies no vidējo ienākumu slazda, nevar. Izmantojot analoģiju, varētu teikt, ka mēs sēžam uz žoga – varam nokrist vienā pusē, varam arī otrā.
Kā izraujas no minētā slazda? Atrodot jaunus noieta tirgus, sākot ražot jaunus produktus vai atrodot veidu, kā esošos ražot efektīvāk. Palielinot iekšējo pieprasījumu – tātad iedzīvotāju un uzņēmumu maksātspēju. Tas viss nav panākams bez ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, taču Latvijas valdošajai elitei ir citas prioritātes. Iespējams, citas prioritātes ir arī Latvijas vēlētājiem.
Šajā kontekstā raugoties, valdības lemtais, kurā ir arī frāze par to, ka “Latvijas interesēs būtu atbalstīt vēl lielāku ieguldījumu palielinājumu”, būtu jāuztver kā klaja ņirgāšanās. Sak, neskaties uz maniem darbiem, klausies manos vārdos!
Ja vispār pasaulē pastāv valsts, uz kuru Latvijai vajadzētu raudzīties kā uz savas attīstības modeli un atdarināšanas vērtu piemēru, tad tā ir Somija. Tā ir valsts, kurā ir līdzīgi klimatiskie apstākļi un iedzīvotāju blīvums kā Latvijā, valsts, kura vēlu ieguva neatkarību un nav nekad iekarojusi citas valstis un izmantojusi to resursus.
Valsts, kuras attīstības līmenis pirms Otrā pasaules kara bija līdzīgs Latvijai. Šobrīd Somija ir valsts ar piektajiem lielākajiem ieguldījumiem zinātnē Eiropas Savienībā – 2,79% no IKP, valsts, kuras izglītības sistēmu slavē visā pasaulē, valsts, kura, neskatoties uz nelielo izmēru, ir spējusi būt par globālu ražošanas līderi vairākās nozarēs.
Latvija, ieguldot pētniecībā un attīstībā 0,64% no IKP, par otru Somiju nekļūs nekad – tas ir skaidri jāapzinās. Tas ir jau iepriekš ieprogrammēts skrējiens pēc neveiksmes.
