Olafs Zvejnieks: Situācija ekonomikā ir labāka nekā pavasarī, taču par atkopšanos runāt vēl pāragri 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Neskatoties uz to, ka situācija ekonomikā ir labāka nekā pavasarī, par atkopšanos runāt vēl pāragri.
Dati par saslimstību ar Covid-19 kļūst arvien sliktāki, tomēr, neskatoties uz to, valstu valdības atturas ieviest tikpat stingrus ierobežojumus kā pavasarī.
Tam ir vairāki iemesli – gan arvien biežākie nepakļāvības akti un pret ierobežojumiem vērstas demonstrācijas, gan arī tas, ka virkne valstu to finansiāli nespēj vairs atļauties – tās jau aizņēmušās tuvu iespējamajam maksimumam.
Galvenās cerības Eiropā tagad tiek liktas uz masku valkāšanu visās publiskajās vietās, ieskaitot arī ielas.
Par to, ka neviens nav pārliecināts, ka tas nostrādās, liecina tas, ka gan patērētāju, gan uzņēmumu ekonomiskās nedrošības dati uzrāda rekordus.
Tomēr neapšaubāmi, salīdzinot ar šī gada pavasari, situācija ir uzlabojusies.
Vissliktākā diena pasaules ekonomikai bija šī gada 10. aprīlis, kad globālais kopprodukts bija par veseliem 20% zemāks, nekā tam būtu bijis jābūt normālos apstākļos.
Pandēmijas iebiedēti cilvēki sēdēja mājās, un viņu ekonomiskā aktivitāte bija tuva nullei. Šobrīd tiek runāts par 7–10% IKP samazinājumu gada griezumā.
Žurnāls “The Economist” pašreizējo situāciju jau nodēvējis par “90% ekonomiku”.
Arī Investīciju bankas “Goldman Sachs” aprēķini liecina, ka sociālās distancēšanās pasākumu saglabāšana radīs globālā kopprodukta samazināšanos par 7 līdz 8%.
Atšķirības dažādās ekonomikas nozarēs ir ļoti lielas. Tā, piemēram, preču ražošana visā pasaulē ir atgriezusies pirmskrīzes līmenī. Vairumtirdzniecība pasaulē atgriezās pirmskrīzes līmenī jau jūlijā.
Nav arī nekāds brīnums – bruņojušies ar diviem triljoniem (2000 miljardiem) dolāru, kurus valdības visā pasaulē izsniegušas palīdzības formā, patērētāji metās uz veikaliem un sāka izpirkt visu, kas ilgstošo uzturēšanos mājās spētu darīt ciešamāku, – sākot ar klēpjdatoriem un beidzot ar hantelēm.
Tieši šī iemesla dēļ tirdzniecība pasaulē pārcietusi krīzi labāk, nekā cerēts. No otras puses, pakalpojumu patēriņš visā pasaulē ir daudz zemāks nekā normālos apstākļos, un galvenokārt tas saistīts ar cilvēku izvairīšanos no pulcēšanās.
Restorānu apmeklētāju daudzums joprojām ir apmēram 30–40% līmenī no normālā, avioreisu daudzums ir apmēram puse no pirmskrīzes apjoma.
Atšķirības valstu rādītājos ir vēl lielākas. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem ekonomiskās izaugsmes atšķirības starp septiņām lielākajām pasaules ekonomikām pārsniedz 6,7%, un tas ir vairāk nekā iepriekšējā krīzē pirms desmit gadiem.
Starp lielajām ekonomikām tikai Ķīna var varbūt cerēt uz ekonomisko izaugsmi šogad. Dažās valstīs, kā ASV un Dienvidkorejā, ir negatīva izaugsme, taču to nevar dēvēt par katastrofālu.
Taču, piemēram, Lielbritānijai draud smagākais ekonomikas kritiens kopš 1709. gada (tā nav pārrakstīšanās!), pie kā vainojama Covid-19 krīze un arvien reālākais bezvienošanās breksits.
Analītiķi uzskata, ka atšķirības valstu izaugsmes tempā skaidrojamas ar trim faktoriem.
Pirmais: valstu ekonomikas struktūra – tādas valstis kā Grieķija un Itālija, kuru ekonomikā ārkārtīgi liela loma ir mazumtirdzniecībai un viesnīcu biznesam, vienmēr ir daudz ievainojamākas nekā Vācija vai Nīderlande, kuru izaugsmi balsta globālais pieprasījums pēc precēm.
Otrs faktors: uzticēšanās, kuras galvenais komponents ir tas, kā valstis un valdības ir uzvedušās pašizolācijas režīma laikā. Lielbritānijas sliktie rādītāji vismaz daļēji saistīti tieši ar to – briti vairāk par citiem eiropiešiem baidās saslimt, izejot no mājām.
Visbeidzot trešais faktors: ekonomiskie stimuli, bagātās valstis ekonomikas atbalstam spējīgas veltīt krietni lielākas summas nekā nabagās.
Kas 90% ekonomiku gaida tuvākajā laikā? OECD eksperti ir pārliecināti, ka situācija turpinās uzlaboties un drīz mēs jau varēsim runāt par 95% ekonomiku.
Tomēr pandēmijas iecirstās rētas būs jūtamas vēl vismaz vairākus gadus.
Tā pati “Golgman Sachs” uzskata, ka situācija ar bezdarbu ASV normalizēsies, proti, atgriezīsies pierastajā 4% līmenī tikai ap 2025. gadu.
Uzņēmumu nevēlēšanās investēt nedrošības un krīzes apstākļos arī nozīmē, ka ekonomiskā atkopšanās būs lēnāka, nekā tā varētu būt, tādēļ jēdziens “krīze” tiks aktīvi lietots vēl vismaz dažus gadus.
