Olafs Zvejnieks: Reirs un Kariņš nonākuši īstā aplenkumā – no visām pusēm skan prasības samazināt PVN energoresursiem vismaz līdz apkures sezonas beigām 65
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdība līdz šim visai kūtri atbalstījusi patērētājus un ražotājus energoresursu cenu kāpuma kompensēšanai, taču, visticamākais, valdībai būs jāpiekāpjas un jāsamazina arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN) energoresursiem.
Pie partijas “Jaunā Vienotība” piederošais finanšu ministrs un valdības vadītājs nonākuši īstā aplenkumā – no visām pusēm skan prasības samazināt pievienotās vērtības nodokli energoresursiem vismaz līdz apkures sezonas beigām. Vai aplenktajiem būtu jāpadodas?
“Šis gads (domāts 2021. gads. – O. Z.) iekļūs elektroenerģijas tirgus vēsturē ar lielākajiem cenu rekordiem pēdējo desmit gadu laikā,” gada nogalē atzina “Latvenergo”, vienlaikus atzīstot arī to, ka cenu kāpums nav apstājies un turpinās. “Līdz 40% mājsaimniecību valstī varētu nespēt samaksāt par apkuri un elektrību,” atzīst Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis. “Ražotājiem nekavējoties nepieciešami atbalsta mehānismi enerģētikas cenu trieciena mazināšanai,” sauc Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure un skaidri pasaka, ka pārtikas cenas pieaugs.
Kaut ko jau valdība darījusi ir – visiem elektroenerģijas gala lietotājiem piešķirtas 50% atlaides no enerģijas pārvades cenas līdz aprīļa beigām, kam tiks tērēti 78 miljoni eiro, piešķirtas 15–20 eiro lielas energoresursu cenu pieauguma kompensācijas neaizsargātākajām patērētāju grupām – senioriem, invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm, notiek diskusijas ar lielajiem elektroenerģijas patērētājiem par papildu atbalstu.
Un tomēr – tas viss atstāj sajūtu, ka valdība reaģē pārāk lēni un nepietiekami. Minētās atbalsta formas daļēji atbilda un spēja kompensēt to energoresursu sadārdzinājumu, kas bija vērojams rudens sākumā, taču tagad ir jau ziemas vidus un cenas demonstrē jaunus rekordus. Riski, ka apkures cenu nomocītie patērētāji saniknosies tik tālu, ka nākamā gada rudenī nobalsos par kādu populistisku bļauri, pieaug.
Būtībā jau visa diskusija notiek ap vienu jautājumu – vai valdībai būtu jāsamazina PVN energoresursiem. Kaut kādā mērā jau finanšu ministra Jāņa Reira pretestību saprast var – valsts budžets ir ar deficītu un to jācenšas kaut kā piepildīt, lai nebūtu papildus jāaizņemas; PVN ir viens no svarīgākajiem avotiem budžeta pildīšanai un turklāt ir viegli administrējams nodoklis; uz šī nodokļa samazinājumiem regulāri cer un arī kaut ko panāk daudzi – pārtikas ražotāji, prese un grāmatas un citi – parauj tik spundi vaļā un pēc tam nevarēsi vairs izlieto sasmelt.
Un tomēr šķiet, ka valdības vadītājam un finanšu ministram būs jāpiekāpjas. Pirmkārt, tāpēc, ka no visas Eiropas Savienības pienāk signāli par nodokļu mazināšanu energoresursiem – no 27 Eiropas Savienības valstīm pie šādiem pasākumiem jau ķērušās divdesmit, un tās atzīst tieši nodokļu samazinājumu par pašu efektīvāko pasākumu.
Otrkārt, valdība sākotnēji runāja par to, ka jāatbalsta tikai mazturīgākie iedzīvotāju slāņi un tādēļ PVN, kas ietekmē visus, nebūtu jāaiztiek, taču tagad jau runa ir par to, ka apkures un elektroenerģijas rēķinus maksāt varētu nebūt pa spēkam būtiskai daļai vidusslāņa.
Treškārt, vismaz daļēji tāpēc, ka atbalsts būtu naudas pārlikšana no vienas valsts un pašvaldību kabatas citā – viss sniegtais atbalsts atgriezīsies kā samaksāti rēķini un pievienotās vērtības nodoklis valstij un pašvaldībām pilnībā vai daļēji piederošiem uzņēmumiem – “Latvenergo”, “Sadales tīkls”, “Latvijas gāze”, Rīgas un citu pilsētu “siltumi”.
Ceturtkārt, tāpēc, ka 2022. ir vēlēšanu gads.
Visbeidzot piektkārt, tāpēc, ka augstās energoresursu cenas ir Latvijas ekonomikai un investīciju klimatam pie kājas piekalts akmens, kas kavē visu attīstību, – par to diskusijas notiek jau vairākus gadus. Nenoliedzami ideāls scenārijs būtu risināt šo problēmu, saražojot vairāk savas enerģijas – lētas un dabai draudzīgas –, bet dzīvē reti izdodas saskarties ar ideāliem scenārijiem. Projekts, kas dos jūtamu pienesumu Latvijas energobilancei – Latvijas un Igaunijas kopīgais vēja parks jūrā –, varētu sākt darboties tikai 2030. gadā. Līdz tam laikam vienīgais valdības rīcībā esošais instruments ir nodokļi un atlaides.
Ņemot to visu vērā, jādomā, ka Krišjāņa Kariņa valdība nedemonstrēs trulu ietiepību un energoresursu PVN jautājumā drīz izkārs balto karogu. Jautājums – kad tieši. Taču šī gada pirmie trīs mēneši, kad inflācija gada griezumā varētu sasniegt 10%, skaitļus, kas nav redzēti jau gadus piecpadsmit, būtu labs brīdis šādam solim.
