Olafs Zvejnieks: Pārmaiņu vēji politisko debašu aizsegā 3
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan tikko notikušajā Eiropas Savienības samitā galveno uzmanību piesaistīja valstu diskusijas par to, uzsākt vai neuzsākt dialogu ar Krieviju un tracis ap Ungārijas likumu, kas ļauj vecākiem pašiem izlemt, kādu seksuālo izglītību saņems viņu bērni, kā arī liedz nepilngadīgo vidū popularizēt homoseksualitāti, no bioloģiskā dzimuma atšķirīgu dzimumidentitāti un dzimuma maiņu, tie tomēr nebija vienīgie ES galotņu samita rezultāti.
Varētu pat argumentēt, ka visskaļākie samita jautājumi, apskatot tos no ilgtermiņa perspektīvas viedokļa, nebūt nebija tie svarīgākie. Piemēram, ilgtermiņa perspektīvā lēmums par ES un ASV transatlantiskās partnerības atjaunošanu, kuru bija apturējis iepriekšējais ASV prezidents Donalds Tramps, šķiet svarīgāks. Paziņojumā par to teikts, ka ES un ASV kopīgi pārstāv 780 miljonus cilvēku, kas uzticīgi demokrātijas vērtībām un kas iesaistīti pasaulē lielākajās ekonomiskajās attiecībās. “Mēs esam ielikuši pamatus pasaules ekonomikai un starptautiskajai kārtībai, kas balstīta uz likuma varu, pēc Otrā pasaules kara.
Šī kārtība balstās arī uz atklātību, godīgu konkurenci, caurskatāmību un atbildību par savu rīcību. Dažiem no šīs kārtības likumiem nepieciešama atjaunināšana, lai aizsargātu mūsu veselību, klimatu un planētu, nodrošinātu to, ka demokrātija un tehnoloģiju attīstība padara mūsu dzīvi labāku,” teikts paziņojumā.
Partnerības atjaunošanas paziņojumā uzsvērts, ka tā būs vērsta uz uzvaru pār Covid-19 pandēmiju un nākotnes izaicinājumiem veselībai (trekns mājiens par nodomiem reformēt Pasaules Veselības organizāciju, kuras rīcība pandēmijas laikā ir nikni kritizēta. – Aut. piez.), virzība uz ilgtspējīgu globālo atjaunotni, atbalstu zaļajai izaugsmei un planētas aizsardzībai, atbalstu tirdzniecībai, investīcijām un tehnoloģiskajai sadarbībai.
Tas faktiski nozīmē, ka šobrīd jau divas no trijām lielajām pasaules ekonomikām apstiprinājušas, ka savā turpmākajā attīstībā orientēsies uz 2016. gada Parīzes vienošanās mērķiem – proti, panākt nulles summārās siltumnīcefekta gāzu emisijas 2050. gadā un attiecīgi ambiciozus starpmērķus 2030. gadā, lai ierobežotu globālo sasilšanu. No tīri praktiskā viedokļa svarīgi ir tas, ka paziņota strauja virzība prom no ogļu izmantošanas enerģētikā un “pārliecinoši dekarbonizēta enerģētika” jau 2030. gadā. Tāpat paziņots par transatlantisko zaļo tehnoloģiju aliansi, kurai būtu jānodrošina sadarbība zaļo tehnoloģiju attīstībai un jānodrošina brīvs tirgus šādu tehnoloģiju attīstībai.
Tāpat būtu vērts pievērst uzmanību tam, ka ES un ASV paziņojušas par apņēmību uzturēt un reformēt noteikumus, kas regulē daudzpusīgo tirdzniecību. “Mēs esam apņēmušies kopīgi aizsargāt mūsu uzņēmējus un strādniekus no negodīgas tirdzniecības prakses, īpaši tās, kas tiek izmantota ne-tirgus ekonomikās un kas grauj pasaules tirdzniecības sistēmu.” Lasi – ASV un ES gatavojas kopīgi nostāties pret Ķīnas ekonomisko dominēšanu tirdzniecībā un attiecības starp šiem blokiem neizbēgami saasināsies.
Un pirmie soļi jau sperti – parakstīta vienošanās par ES/ASV partnerību pusvadītāju ražošanas un starptautisko loģistikas ķēžu līdzsvarošanā, izbeigts desmitgadēm ilgušais ASV un ES strīds par atbalstu avioindustrijai, panākta vienošanās, ka līdz šī gada beigām tiks atrisināts strīds par atbalstu tērauda un alumīnija ražošanas nozarēm.
Tāpat ASV un ES vienojušās, ka līdz šī gada vidum tiks panākta vienošanās par globālo uzņēmumu ienākuma nodokli un globālās korporācijas tiks apliktas ar šo nodokli vismaz Ekonomiskās attīstības un sadarbības valstu organizācijas (OECD) ietvaros.
Tāpat abas ekonomiskās lielvaras apņēmušās reformēt Pasaules tirdzniecības organizāciju, kura arvien vairāk grimst savstarpējo konfliktu un tiesvedību dūkstī. Paredzēts stiprināt tieši konfliktu risināšanas mehānismus.
Visbeidzot – ES un ASV līderi apstiprinājuši uzticību mērķim līdz šī gada beigām nodrošināt divus miljardus Covid-19 vakcīnu pasaules nabadzīgākajām valstīm. Šīs programmas mērķis ir nodrošināt, ka līdz 2022. gada beigām divas trešdaļas pasaules iedzīvotāju ir vakcinētas un pasaules ekonomika un sabiedriskā dzīve var atgriezties normālā gultnē.
