Olafs Zvejnieks: Kārtējā prasība pēc atbalsta netiek uztverta nopietni, kaut gan šoreiz tiešām ir pamats bažām 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pārtikas ražotāji bērnībā nav uzmanīgi klausījušies pasakas un, ja arī ir klausījušies, neko no tām nav mācījušies.
Ir tāda latviešu tautas pasaka:
“Gans mežmalā ganīja aitas. Reiz tas joka pēc kliedza: “Vilks aitās, vilks aitās!”
Saskrēja cilvēki ar spriguļiem, dakšām un kūjām, bet vilka nav. Cilvēki aiziet mājā, tik gans par viņiem vēl nosmejas. Otrā dienā gans atkal: “Vilks aitās, vilks aitās!”
Saskrien cilvēki, bet vilka nav. Gans smejas, un cilvēki pikti iet uz mājām. Trešajā dienā tieši vilks iznāk no meža. Gans brēc, cik vien jaudā: “Vilks aitās, vilks aitās!”
Tikai šoreiz neviens nenāk palīgā. Vilks nokož daudz aitu un aiznes vislabāko jēru. Vakarā gans dabū pērienu.”
Paralēles ar šo pasaku ir vērojamas Latvijas pārtikas ražotāju ikdienā jeb, precīzāk sakot, viņu pārstāvošo organizāciju ikdienā. Pirmkārt, tas attiecas uz Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, taču arī mazākās pārtikas ražotāju apvienības – piemēram, Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība un Latvijas Zivsaimnieku asociācija – ir publiski visai skaļas.
Un, lai gan patiesībā zemnieki un pārtikas pārstrādātāji visbiežāk atrodas dažādās frontes pusēs, tomēr publika slikti atšķir, kuri ir kuri, tādēļ publiski skaļo organizāciju lokam varētu pieskaitīt arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, Zemnieku saeimu, Latvijas Cūku audzētāju asociāciju un citas lauksaimniekus pārstāvošās organizācijas. Visas šīs organizācijas vieno tas, ka tās it bieži izsūta preses relīzes un paziņojumus, gandrīz katru gadu runā par to vai citu krīzi vai draudiem un sekmīgi “izsit” savai nozarei lielāku vai mazāku valsts atbalstu. Varētu teikt, ka šī organizāciju grupa ir sekmīgākie lobiji Latvijā un visu cieņu – parasti viņi panāk gribēto.
Taču tad pienāk 2022. gads ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai un lielāko sankciju apjomu, kas jebkad ieviests pasaules vēsturē. Ekonomisko izaicinājumu un neskaidrības par nākotni ziņā 2022. gadu var salīdzināt tikai ar pagājušā gadsimta 90. gadu sākumu, kad Latvijas atdalīšanās no PSRS un tās radītie piegāžu un noieta ķēžu pārrāvumi lika daudziem ražotājiem ķert pie sirds un meklēt stiprākas drapes.
Grūti noliegt, ka pārtikas nozarē, bet ne tikai, ir uzņēmumi, kuru turpmākā pastāvēšana ir apdraudēta, galvenokārt “šķēru” dēļ, kuru vienu asmeni rada pieaugošās izejvielu cenas, bet otru – nespēja atbilstoši palielināt produkcijas pārdošanas cenu gan ar lielveikaliem noslēgto ilgtermiņa piegāžu līgumu dēļ, kas fiksē cenas, gan arī kopējās, ne visai augstās sabiedrības pirktspējas dēļ.
Tieši tādēļ virkne pārtikas ražotāju un lauksaimnieku organizāciju ķērušās pie pēdējā salmiņa – vērsušās ar atklātu vēstuli pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ar aicinājumu izsludināt ārkārtējo situāciju nozarē. Minētās organizācijas apgalvo, ka cūkkopība, piena pārstrāde, putnkopība un citas nozares ir nonākušas dziļas krīzes situācijā, jo barības izejvielu piegādes ķēdes no Ukrainas ir pārtrauktas, kviešu un citu izejvielu cenas būtiski pieaugušas, bet atliktos maksājumus ir nomainījusi priekšapmaksa.
Vēstulē organizāciju pārstāvji arī pauž, ka “ir izveidojies katastrofāls apgrozāmo līdzekļu deficīts”, saražotā produkcija tiek realizēta zem tās pašizmaksas, bet energoresursu cenas astronomiski pieaugušas. Citiem vārdiem sakot – izsludiniet atbalsta pasākumus, dodiet naudu un palīdziet. Ir arī prasības ar aicinājumiem izvērtēt Eiropas Komisijas lēmumu atcelt ievedmuitu pārtikas produktiem no Ukrainas, jo tas negatīvi ietekmēšot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, un samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikai.
Nelaime tikai tāda pati kā ganam no pasakas. Nozares uzņēmumi tik bieži ir piesaukuši dažādas krīzes un prasījuši atbalstu, ka kārtējās prasības pēc atbalsta vairs neuztver tik nopietni, kaut gan šoreiz tiešām ir pamats bažām. Arī brīdis šādām prasībām ir neveiksmīgs – ir skaidrs, ka vēlēšanu gadā politiķi izvēlēsies atbalstīt vēlētājus, kuriem nešaubīgi būs nepieciešams atbalsts krasi pieaugušo apkures izmaksu dēļ nākamajā ziemā, nevis ražotājus vienkārša apsvēruma dēļ – vēlētāju ir daudz vairāk nekā uzņēmumu un vēlēšanās uzvar ar skaitu.
Tādēļ jau izskanējis, ka zemnieku un pārtikas ražotāju palīdzības saucieni, visticamāk, tiks noraidīti – finanšu ministrs Jānis Reirs (“JV”) ļoti skeptiski izteicies par PVN samazināšanas iespēju. Viņš norādījis, ka atbalsta sniegšana noteiktām sabiedrības grupām, kas jau ilgāku laiku bijis koalīcijā apspriests jautājums, nebūs iespējama, ja tiks samazināti budžeta ieņēmumi.
“Nav iespējams savienot šīs divas lietas – atbalsta sniegšana un budžeta ieņēmumu samazināšana,” paudis Reirs. Un te nu varam atgriezties pie pasakā uzdotā jautājuma – vai pārāk bieža “vilks aitās, vilks aitās” saukšana beigu beigās neatspēlējas saucējam pašam.
