Olafs Zvejnieks: Dzīvojam labāk, nekā domājam? Par lielākajām algām, nozarēm un 14 miljoniem valsts kasē 6
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tāds neliels, kuriozs fakts krīzes laikā – šā gada janvārī un februārī iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) iekasēts par 8% vairāk, nekā ticis plānots.
Finanšu ministrija informējusi valdību, ka šā gada janvārī IIN iekasēts par 8% vairāk, nekā tika plānots, tātad papildus Valsts kasē ienākuši 14 miljoni eiro. Februārī noticis tāpat. Kā nav grūti noprast – ja reiz iekasēts lielāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tātad vai nu pieauguši iedzīvotāju ienākumi, vai arī ienākumi palikuši tādi paši, tikai kļuvuši legāli un par tiem tiek maksāti nodokļi.
Mēģināsim izvērtēt, kas varētu būt šīs norises būtiskākie iemesli. 2019. gadā no 910 000 strādājošo 14,3% jeb 115 600 saņēma minimālo algu vai mazāku par to. Protams, ne visi no tiem bija aplokšņu algu saņēmēji, tomēr aplokšņu algas 2019. gadā veidoja 44% no ēnu ekonomikas apjoma Latvijā.
Par 2020. gadu dati vēl nav apkopoti, taču var diezgan droši minēt, ka valdības sākotnējā taktika krīzes atbalstu sniegšanā krasi samazināja aplokšņu algu saņemšanas popularitāti, un daudzi saprata, ka nodokļus maksāt ir vērts. Ja valdībai būs izdevies samazināt ekonomikas pelēko daļu, to noteikti varēs ierakstīt Krišjāņa Kariņa kabineta uzvaru sarakstā.
Savukārt, kas attiecas uz pirmo pieņēmumu – vai palielinājušies iedzīvotāju ienākumi, tad atbilde ir – jā. Jaunākie statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējā alga valstī pirms nodokļu nomaksas 2020. gadā bija 1143 eiro un, salīdzinot ar 2019. gadu, tā vidēji palielinājusies par 66 eiro jeb 6,2%. 6,2% pieaugums gadā, no kura trīs ceturtdaļas pagājušas Covid-19 un dažādu ierobežojumu zīmē! Arī inflācija to īpaši ietekmējusi nav – algu pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu izmaiņas, ir 5,9%.
Jāpiebilst, ka algu pieauguma temps krīzes gadā tomēr bijis mērenāks nekā iepriekš – 2019. gadā tas bija 7,2% gadā, bet 2018. gadā – pat 8,4%. Tā nu mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas sasniegusi 841 eiro, bet mēneša darba samaksas mediāna – 893 eiro. Tiem, kas piemirsuši skolas matemātiku, jāatgādina, ka mediāna ir skaitlis, kas atrodas darba samaksas skalas vidū, proti, puse algu, kas tiek izmaksātas, ir lielākas par šo skaitli, bet puse mazākas. Šis skaitlis precīzāk atspoguļo “vidējo” algu valstī nekā aritmētiskais vidējais.
Vislabāk pagājušajā gadā pelnīja sabiedriskajā sektorā, proti, valsts un pašvaldību iestādēs un komercsabiedrībās ar valsts/pašvaldības kapitāla daļu, lielāku par 50% – tur vidējā bruto, tātad – pirms nodokļiem, alga bija 1156 eiro mēnesī, par 18 eiro mēnesī lielāka nekā privātajā sektorā, kur vidēji pelnīja 1138 eiro mēnesī, un par 35 eiro lielāka nekā vispārējā valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību pilnībā kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības – tur pērn maksāja vidēji 1121 eiro mēnesī. Algu pieauguma temps gan visaugstākais bija tieši privātajā sektorā – te algas auga par 6,7% gadā, seko vispārējās valdības sektors ar 6,3% pieaugumu gadā, bet sabiedriskais sektors nedaudz atpalika – algu pieaugums bija 4,9%.
Skaidri iezīmējušās nozares, kurās vidējās algas ir virs valstī saņemamās vidējās. To ir septiņas – finanses un apdrošināšana, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumenerģijas un gaisa kondicionēšanas pakalpojumi, valsts pārvalde un aizsardzība, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (visstraujākais algu pieaugums pērn, + 11,1%), ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde un, lai cik tas kādu nepārsteigtu, veselība un sociālā aprūpe. Ir tikai divas nozares, kurās alga pērn sarukusi, – tie ir izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, kur alga samazinājusies par 5,3%, un transports un uzglabāšana, kur samazinājums ir neliels – 0,3%.
Reģionu griezumā skaidri iezīmējas, ka visbagātākais reģions valstī joprojām ir Rīga (vidējā alga – 1276 eiro mēnesī, pieauguma temps 5,9%), taču, turpinoties pašreizējam algu pieauguma tempam, Pierīga (1108 eiro, + 7,8%) to varētu pēc dažiem gadiem apdzīt, jo aug ātrāk. Kurzemes un Zemgales iedzīvotāji vidēji saņem 971 eiro mēnesī (pieauguma tempi – 5,3 un 6,1%), turpat arī vidzemnieki ar 914 eiro mēnesī (+6,2%), bet Latgale būtiski atpaliek – tikai 793 eiro mēnesī (+5,5%). Vidējā alga Latgalē ir par 38% zemāka nekā Rīgā – tā ir milzu atšķirība.
Kopumā šie dati vēlreiz liecina – vismaz pagaidām nekādas ekonomiskās katastrofas Latvijā nav – krīze lokalizēta atsevišķās profesionālajās grupās, kurām Covid-19 ierobežojumu dēļ liegts strādāt, taču to kompensē virkne nozaru un profesiju, kurām pērnais bijis ļoti labs gads.
