Olafs Zvejnieks: “Breksits” ir ļoti dārga muļķība. Kas aiz tās slēpjas? 0
Pirms diviem gadiem vēl varēja spriedelēt par to, ka breksitam ir kaut kāda jēga, ka tas rada jaunas perspektīvas un iespējas, taču pagājušajā nedēļā šīs cerības zuda. Kļuva galīgi skaidrs, kā tā ir ļoti dārga muļķība, aiz kuras slēpjas tikai tālredzības trūkums un bezatbildība.
Pagājušajā nedēļā atklātībā nokļuva reālais breksita plāns, un rezultātā sašūpojās britu premjerministres krēsls – viņa ir soļa attālumā no neuzticības izteikšanas.
Vislielāko sašutumu plāns radījis breksita atbalstītājos – jo tas pierāda, ka pirms referenduma teiktais – izstāšanās no Eiropas Savienības radīs tikai zaudējumus – ir bijusi taisnība. Faktiski plāns paredz, ka Lielbritānija izstāsies no ES, faktiski neizstājoties.
Proti, Apvienotā Karaliste vairs formāli nebūs ES valsts, taču britu tiesas turpinās ievērot Eiropas tiesu spriedumus, Ziemeļīrijai tiek radīts īpašs statuss, Lielbritānija paliek Muitas savienībā un vēl daudzās citās ES savienībās.
Turklāt, lai izstātos no šīm savienībām, Lielbritānijai faktiski būs jāsaņem ES piekrišana. Tātad breksita rezultāts būs tāds, ka kopumā Lielbritānija paliks Eiropas Savienības daļa, taču zaudēs lemttiesības ES institūcijās.
Britu premjerministres Terēzas Mejas kritiķi var apsūdzēt valsts vadītāju, ka tā nav spējusi panākt labākus noteikumus, taču gandrīz divus gadus ilgušās sarunas liecina, ka neko labāku nebūtu panācis arī neviens cits valsts vadītājs.
Galu galā ir izrādījies, ka Eiropa Lielbritānijai vajadzīga vairāk nekā Lielbritānija Eiropai, un noteikumus vienmēr diktē spēcīgākā puse. Šie divi gadi ir pierādījuši, ka britu vēlētāji, vismaz tie, kas nobalsoja par breksitu, nesaprot, ka reālais Lielbritānijas labklājības avots ir brīvā tirdzniecība.
Tāpat šīs sarunas pierādīja, ka brīvās tirdzniecības mehānismus, kas veidoti un pieslīpēti veselu pusgadsimtu, nevar pēc burvja mājiena mainīt divos gados. Katrs ES noteikumu paragrāfs, kas kādam britu politiķim likās netaisnīgs, tika kompensēts ar kādu citu noteikumu paragrāfu, kurš nāca par labu Lielbritānijai.
Varmācīga šo saišu saraušana var novest pie katastrofāliem rezultātiem.
Faktiski briti nostādīti izvēles priekšā – pieņemt ļoti sliktu līgumu ar Eiropas Savienību vai arī izstāties bez līguma vispār, kas radīs katastrofālas sekas.
Ekonomisti prognozē, ka izstāšanās bez līguma radīs Lielbritānijas kopprodukta kritumu par 5 – 9%, proti, sekas būs līdzvērtīgas 2008. – 2009. gada krīzes sekām. Cerību, ka līdz martam atlikušajā laikā, kad Lielbritānija izstāsies no ES, kaut ko vēl varētu mainīt, nav praktiski nekādu.
Ko Latvijai no tā mācīties? Pēc dažiem gadiem samazināsies mums pieejamās ES naudas daudzums. Tas gandrīz noteikti veicinās eiroskepticisma uzplaukumu Latvijā. Pirms kāds sāk argumentēt par to, ka varbūt Latvijai vienai būtu labāk, – vajag uzmanīgi izstudēt Lielbritānijas piemēru.
