Olafs Šolcs stājas Vācijas kanclera amatā 14
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vācijas Bundestāgs vakar par jauno kancleru ievēlēja sociāldemokrātu līderi Olafu Šolcu, kura vadītā partija uzvarēja parlamenta vēlēšanās septembrī un kurš šajā amatā nomainīs 16 gadus pie varas bijušo konservatīvo politiķi Angelu Merkeli. Aizklātajā balsojumā 736 vietu parlamentā par Šolcu nobalsoja 395 no 707 deputātiem. Viņa ievēlēšanai bija nepieciešamas 369 balsis.
Pēc balsojuma Bundestāgā valsts prezidents Franks Valters Šteinmeiers īsā ceremonijā oficiāli iecēla Šolcu par Vācijas devīto kancleru pēckara posmā. Pēc tam Šolcs un valdības locekļi deva amata zvērestus. Bijusī kanclere Angela Merkele, kura vairs nav parlamenta deputāte, vēroja ceremoniju no skatītāju galerijas. Pirms parlamenta sesijas sākuma likumdevēji piecēlās un sveica viņu ar aplausiem.
Jāapvieno spēki pret pandēmiju
Sešdesmit trīs gadus vecais Šolcs vada sociāldemokrātu (SPD), Zaļo partijas un liberālās Brīvo demokrātu partijas (FDP) koalīcijas valdību, kurā SPD ir septiņi ministri, zaļajiem pieci, bet FDP četri. Zaļo līdzpriekšsēdētājs Roberts Hābeks ir vicekanclers un vada “superministriju”, kuras pārziņā būs ekonomika, enerģētika un klimata jautājumi.
Viņš norādīja, ka Vācijai jāspēj apvienot siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu ar labklājības nodrošināšanu. Zaļo partijas līdzpriekšsēdētāja Annalēna Bērboka, kura kļuvusi par pirmo sievieti šīs valsts ārlietu ministra amatā, sacīja, ka koalīcijas līgums atbilst sociālajai realitātei, ar kuru saskaras Vācija.
FDP līderis Kristiāns Lindners, kuram uzticēts finanšu ministra amats, uzsvēra, ka pienācis laiks rīkoties, piebilstot, ka viņiem nav nekādu ilūziju par nopietnajām problēmām, kuras jārisina. Šolcs jau iepriekš paziņoja, ka jaunā valdība sāks darbu nekavējoties, norādot, ka cīņa pret pandēmiju prasīs visus jaunās koalīcijas spēkus. Vācijai cenšoties apturēt pandēmijas ceturto vilni, valstī vakar reģistrēts kopš februāra augstākais kovida izraisīto nāves gadījumu skaits.
Jauno kovida inficēšanās gadījumu skaits sasniedzis gandrīz 70 000, un tas ir par 2415 vairāk nekā pirms nedēļas. 527 cilvēki miruši no kovida, un tas ir augstākais diennakts rādītājs kopš 12. februāra, pavēstījis Roberta Koha institūts. Kopējais nāves gadījumu skaits valstī kopš pandēmijas sākuma pārsniedzis 104 tūkstošus. Veselības iestādes ir pārslogotas, it sevišķi smagāk skartajos reģionos. Centienos aktivizēt vakcinācijas kampaņu valsts amatpersonas pagājušajā nedēļā vienojās, ka nevakcinētajiem būs pieejamas tikai būtisku pakalpojumu vietas, tādas kā pārtikas veikali un aptiekas.
Cer uz jaunās koalīcijas enerģiju
Šolcs, kurš kopš 2018. gada bijis Vācijas vicekanclers un finanšu ministrs, ir pieredzējis politiķis, taču viņam nav nācies vadīt trīs partiju koalīciju, kur partneriem ar laiku var sākt izpausties interešu atšķirības. Pirms tam Šolcs bija veiksmīgi vadījis valdību Hamburgā, kam ir federālās pavalsts statuss. Strādājot Hamburgā, viņš esot vadījies no diviem pamatprincipiem: nekad neapvainoties un nekad nekļūt histēriskam. Uzņemoties kanclera amatu, Šolcs pauda cerību, ka jaunā koalīcija dos jaunu enerģiju valsts attīstībai.
Jaunā valdība plāno aktivizēt pūliņus pret klimata pārmaiņām un paplašināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, lai valsts varētu atteikties no ogļu lietošanas 2038. gadā, “ideālā variantā” jau 2030. gadā. Ekspertu ieskatā, Zaļo partija uzņēmusies lielāko risku, iesaistoties koalīcijas valdībā, jo tās mērķi oglekļa izmešu ierobežošanā var nonākt pretrunā ar partneru prioritātēm. Eksperti atzīmē, ka Vācijai steidzami jāmodernizē sakaru tīkli un komunikāciju pakalpojumi. Valdība plāno palielināt minimālo algu līdz 12 eiro no pašreizējiem 9,60 eiro, kas nozīmētu ienākumu palielinājumu aptuveni desmit miljoniem cilvēku. Koalīcijas līgumā solīts uzcelt 400 000 jaunu dzīvokļu gadā, lai ierobežotu augošo īres maksu.
Par spēcīgu ES un NATO
Kanclers Šolcs paziņojis par pēctecību ārpolitikā, iestājoties par spēcīgu Eiropas Savienību un transatlantisko saišu stiprināšanu. Jaunais Vācijas kanclers piektdien savā pirmajā oficiālajā vizītē dosies uz Parīzi, kur tiksies ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, bet pēc tam apmeklēs Briseli.
Kanclera birojs paziņojis, ka Šolca lēmums pirmajā vizītē apmeklēt Franciju apliecina tuvās attiecības un draudzību starp abām valstīm. Briselē Šolcam plānota tikšanās ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu un Eiropadomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu. Politiķi apspriedīs nākamnedēļ gaidāmā Eiropas Savienības samita darba kārtību. Šolcam paredzētas arī sarunas ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, lai uzsvērtu šīs organizācijas nozīmīgumu Vācijai, Eiropai un transatlantiskajai drošībai.
