Olafs Gūtmanis. Ar mīlestību pret visu cilvēcisko 0
Olafs Gūtmanis ir nosvinējis 85. mūža jubileju, un nupat klajā nāks dzejnieka literārās daiļrades apkopojuma “Raksti” piektais sējums. 2006. gadā, kad iznāca Olafa Gūtmaņa “Rakstu” pirmais sējums – dzejas grāmata 500 lappušu apjomā –, bija skaidrs, ka Liepājā tapis pirmais tās Kopoto rakstu izdevums.
No pirmā laipni palūgtā santīma tolaik vēl Liepājas rajona padomei līdz gatavam grāmatas apvākam bija pagājuši nu jau septiņi gadi, un šī pirmā grāmata patiesi ilustrēja Liepājas vēlmi ar atsevišķu autoru apzinātu pienesumu mūža garumā iekļauties kopīgajā grāmatniecības ainā Latvijā.
Galvenais varonis – dzejnieks pats
Piecās grāmatās iekļauti dzejoļi, ceļojuma apraksti, prozas darbi un dienasgrāmatas – pavisam divarpus tūkstošu lappušu apjomā ietilpināts viena cilvēka mūža veikums literatūrā. Piecos sējumos apkopots gandrīz viss, ko dzejnieks, esejists un prozas autors savā mūžā uzrakstījis, pārdzīvojis, novērojis un izteicis sev vien raksturīgajās vārsmās un beletristikā. Ar Olafa Gūtmaņa paša līdzdalību tapis interesants un sulīgs grāmatas literārais varonis. Interesanti, ka šis tēls ir gluži vai līdzinieks paša dzejnieka radītajam tēlam dzīvē.
Ar Liepājas pašvaldības atbalstu, Valsts kultūrkapitāla fonda līdzfinansējumu un, cerīgā aizsākuma iedrošināti, radošās komandas cilvēki pie šā apjomīgā darba turpināja strādāt līdz 2012. gada pavasarim. Esam gandarīti, ka šajos gados Olafa Gūtmaņa vārds ir izskanējis spēcīgāk un sulīgāk, norādot uz Kurzemes vietu Latvijas literatūrā. Kā sirsnīgs ceļabiedrs dzejniekam līdzās turējusies komanda ir izlasījusi un pārlasījusi smalkajā rokrakstā aprakstītās lapas un atstājusi vērtīgāko. Ar pietāti veiktās korekcijas autora tekstos ieviesušas sistemātisku, radošiem cilvēkiem neraksturīgu kārtību datējumos, publikācijās un hronoloģijā. Augstskolas mācībspēkiem, bibliotēkas darbiniekiem, fotomeistariem un māksliniekiem sastrādājoties, paveikts nozīmīgs darbs kultūras mantojuma jomā un grāmatu izdošanā Kurzemē. Olafa Gūtmaņa “Raksti” pasaulē aizgājuši pa dažādiem ceļiem – tos var aplūkot Liepājas pārstāvniecībā Rīgā, bibliotēkās, daļa grāmatu dāvinātas un prezentētas pilsētas pasākumos.
Projekta laikā, autoram pašam nezinot, “Raksti” sakustināja arī pārējos rakstniekus, dzejniekam tuvus līdzgaitniekus kļūt par grāmatas līdzautoriem. Ceļavārdus izdevumam veltījuši Ēriks Hānbergs, Uldis Briedis, Imants Kalniņš, Sandra Vensko, Jānis Peters, bet visu piecu grāmatu sakārtotājs Edgars Lāms – dzejnieka daiļrades pētnieks un “Rakstu” sējumu sastādītājs – izveidojis literārās apceres un kopskatu katram izdevumam atsevišķi. Bibliogrāfijas sastādītāja Indra Latvele pāršķirstījusi neskaitāmus preses materiālus, lai grāmata iegūtu ne tikai labas lasāmvielas statusu. Izveidotas arī pārskatāmas bibliogrāfiskas norādes lasītājiem un autora daiļrades pētniekiem nākamībai.
Par dzejnieku Sibīrijā
Var teikt, ka Olafa Gūtmaņa dzeja aizsākusies un ilgus gadus raksturojusi Sibīriju. Izsūtījuma sūrumu divreiz piedzīvojis, dzejnieks vēlāk tomēr neskaitāmas reizes atgriezies taigā – kā piedzīvojumu meklētājs, mednieks un dzīves garšas pazinējs. Par to radīti nostāsti un apraksti, ko mēdz atgādināt arī taigas ceļabiedri.
Pirmie literārie darbi tapuši pēc Sibīrijā pavadītajiem gadiem, kas līdz ar izsūtījumu 1941. gada 14. jūnijā izmainīja Olafa Gūtmaņa, tolaik Liepājas puikas, dzīvi.
Piecdesmito gadu sākumā vēstulēs uz dzimteni atceļojuši teksti, kas jau tēlaini iezīmē dzejnieka sirsnīgās un kvēlās ilgas pēc mājām. 1956. gadā Olafs Gūtmanis var atgriezties Latvijā un tikai 1964. gadā iznāk viņa pirmais dzejas krājums “Stiprie mezgli”, kas ievietots “Rakstu” pirmajā sējumā.
Līdz atmodai iznākuši pavisam pieci Olafa Gūtmaņa dzejas krājumi. 1985. gadā krājums “Saulgrieži” atzīts par labāko dzejoļu krājumu Latvijā. Uz gadsimtu mijas sliekšņa tapuši vēl divi dzejas krājumi – “Godavārti” un “Visa laba jāņuzāle”, kas atrodami “Rakstu” otrajā sējumā.
Piecdesmito gadu stilā rakstītajās četrrindēs no tālienes jau jaušama dzejniekam raksturīgā atskaņu sistēma un dzejas ritmiskums, ko vēlāk, kad dienasgaismu ieraudzīs dziļi latviska un patriotiska brīvību saucoša dzeja, pamanīs komponisti, daudzus dzejoļus ietērpjot mūzikas valodā.
Proza un cilvēki līdzās
Kā īstenam kurzemniekam Olafam Gūtmanim ir savs skatījums uz visām dzīves norisēm, tās atspoguļojušās stāstos par cilvēkiem, kuri izniruši no pagātnes, sastapti ikdienā, ielūgti viesos. Literatūra un Liepājas mājas ir vieta, kur dzejnieks sevi tērē, neprasot, vai teksti uzreiz atradīs lasītāju.
Olafa Gūtmaņa būtība ir mīlestība pret visu cilvēcisko un patieso. To vēsta dienasgrāmatas, kur ikdienas notikumiem esejisks piesitiens, dzīves mirkļu pieraksts, datēts un smalkā rokrakstā iemūžināts baltās papīra lapās.
Autora rokraksts ir “Rakstu” sējumu vāku ornaments un reizē – iekšlapās – šifra atslēga dzīves noslēpumiem. Piektais un noslēdzošais sējums uzšķiļ pa daļai no visa, ko dzejnieks un rakstnieks piedzīvojis pēdējo gadu laikā, šeit apkopoti dzejoļi, pievienoti stāsti un atmiņu dienasgrāmatas.
Kaut kas liepājniecisks Olafa Gūtmaņa daiļradē pavīdēs vienmēr. Tā varbūt būs dzintara atblāzma, pilsētas vaibsti, ielu nosaukumi un notikumi. Vienalga – Liepāja bez Olafa Gūtmaņa literatūras būtu kā jūra bez sāls. Tāpat kā grāmata bez attieksmes ir tikai pusgrāmata.
Savā 86. gadskārtā iegājis, kursis Olafs Gūtmanis ir pasacījis par mums vairāk nekā viens cilvēks spēj savā dzīvē izdzīvot dienas un gadus.
