Aug bažas par ES korupcijas apkarotāja neatkarību 0
Tāds kā šeit, Latvijā, ir KNAB, Eiropas Savienībā ir OLAF – Eiropas birojs krāpšanas apkarošanai, kas vīrieša vārdu guvis no akronīma franču valodā “Office de Lutte Anti-Fraude”.
ES institūciju uzraugs pret krāpšanos un korupciju ir nonācis iespējamu būtisku pārmaiņu priekšā. Eiropas Komisija (EK) izstrādājusi priekšlikumus, kas paredz, ka OLAF darbinieki pakļausies rūpīgākai uzraudzībai un turpmāk viņiem būs jāvaicā atļauja jaunizveidotam virsuzraugam “Procedurālo garantiju kontrolei”, lai ierastos vēlētu vai amatos ieceltu institūciju darbinieku kabinetos. Līdz šim šīs darbības korupcijas uzraugi saskaņoja ar OLAF augstāko vadību.
EK šo ieceri pamato ar vēlmi nodrošināt, ka OLAF darbojas saskaņā ar ES procedūrām, kā arī radīt iespēju OLAF redzeslokā nonākušām personām nepieciešamības gadījumā pret korupcijas uzraugiem iesniegt sūdzību. Idejas kritiķi gan bažījas, ka šie jauninājumi apdraudēs OLAF neatkarību. Jau tagad OLAF darbību ierobežo Eiropas Parlamentā (EP). Lai ieietu deputāta kabinetā, OLAF vispirms ir jāsaņem EP ģenerālsekretāra atļauja. Par OLAF neatkarību satraukumu jau iepriekš paudusi starptautiski pazīstamā cīnītāja pret korupciju “Transparency International”, sakot, ka OLAF neatkarība no EK ir diskutējama, vēl jo vairāk tādēļ, ka notiek sanāksmes ar EK augstākajiem ierēdņiem par izmeklēšanas procesa gaitu. Tuvākajā laikā izraudzīsies “Procedurālo garantiju kontroles” vadītāju, kura darbības termiņš būs pieci gadi bez iespējas mandātu pagarināt.
Tabakas skandāla ēnā
Viens no skaļākajiem gadījumiem, pēc kura izskanējusi kritika par OLAF rīkošanos, iespējams, pretēji procedūrai, ir bijušā ES veselības un patērētāju politikas komisāra no Maltas Džona Dalli korupcijas skandāla lieta laikā, kad EK bija iesaistīta apjomīgas tabakas direktīvas izstrādāšanā. Pašu Dž. Dalli nevainoja kukuļu ņemšanā, taču OLAF ziņojumā norādīja, ka viņš par šādām darbībām ir zinājis.
Izmeklēšanu veica pēc Zviedrijas tabakas ražotāja “Swedish Match” pieprasījuma, jo kāds maltiešu uzņēmējs esot piedāvājis izmantot viņa sakarus ar komisāru Dž. Dalli, lai atceltu aizliegumu citās valstīs tirgot zviedru ražoto zelējamo tabaku. OLAF gan savā izmeklējumā secināja, ka notikušais nekādu ietekmi uz EK lēmumu procesu nav atstājis, taču, lai glābtu savu un arī EK reputāciju, komisāram Dž. Dalli nācās atkāpties no amata. Šis fakts izraisīja pamatīgu viļņošanos Briselē un radīja daudzus procesa atbalstītājus un arī kaislīgus kritiķus, norādot, ka bez redzama iemesla sabojāta komisāra reputācija, norādot, ka notikušais izskatās pēc tabakas industrijas interesēm un savstarpējiem rēķiniem, tā ka Dž. Dalli, būdams atbildīgais par veselību, vēlējies pēc iespējas stingrāku ES tabakas direktīvu.
Process joprojām turpinās, jo Dž. Dalli lietu ir iesniedzis ES tiesā Luksemburgā, norādot, ka EK prezidents Žozē Manuels Barozu ir viņu piespiedis atkāpties no amata, kā arī vēlas no EK piedzīt divu miljonu eiro lielu kompensāciju par reputācijas graušanu. Dž. Dalli juristi vaino arī OLAF, ka tas esot pārkāpis iekšējās procedūras, ziņojumu par komisāru Dalli nosūtot Maltas pusei bez pienācīga uzraugkomitejas izvērtējuma. 8. jūlijā EK priekšsēdētājam Žozē Manuelam Barozu nācās stāties ES tiesas priekšā par šo gadījumu.
OLAF darbību pieprasa
Par spīti skaļajiem skandāliem un kritikai, statistika liecina, ka OLAF, kura sēdeklis atrodas Briselē un kurš nodarbina 435 cilvēku lielu kolektīvu, saņem arvien vairāk iesniegumu un pieprasījumu izvērtēt dažādus iespējamus krāpšanas gadījumus. Aizvien liels esot ziņojumu skaits, ko birojs saņem arī no dalībvalstīm par ES fondu izlietojumu, kurās pārkāpumus parasti konstatē Briseles vai dalībvalstu pašmāju ekspertu veiktu kontroļu laikā.
Starptautiskais korupcijas uzraugs “Transparency International” norāda, ka korupcijas un krāpšanās saknes dīgst arī pašos sarežģītajos ES likumu līkločos, kas pēc būtības nav peļami un ir pietiekami stingri, taču ieviesti netiek pietiekami uzraudzīti un vadīti. Organizācijas pārstāvis Briselē Karls Dolans norāda, ka īpaši trausla joma ir lobiju kompāniju uzraudzība, kurā ir daudz pelēko plankumu un kuras sakārtošana būtiski atvieglotu arī OLAF darbu. Tā teorētiski ļauj likuma devējiem un lēmējiem, ņemot vērā lobētāju milzīgo aktivitāti Briselē, nonākt interešu konflikta situācijā.
Viens no risinājumiem, pēc “Transparency International” domām, būtu lobiju organizāciju reģistrs, kura izveidošanu publiski apsolījis arī jaunieceltais EK prezidents Žans Klods Junkers. Skaļos konfliktos, kas plaši atspoguļoti arī medijos, ņemot naudu no lobija kompānijām ar solījumu cīnīties par izmaiņām ES likumos, jau iepriekš nonākuši vairāki EP deputāti.
Pēc jaunākajām ES oficiālā pētījumu centra “Eurobarometer” aptaujām, vismaz 70 procenti ES pilsoņu uzskata, ka ES institūcijās korupcija nebūt nav sveša.
UZZIŅA
OLAF – Eiropas birojs krāpšanas apkarošanai
Izveidots 1999. gadā
15 gados izskatītas 3500 lietas
ES budžetā atguvis vairāk nekā miljardu eiro
335 cilvēki par krāpšanu ir iesēdināti cietumā
Vidēji gadā sodu vai atmaksas veidā ES budžetā atgūst ap 100 miljoniem eiro
OLAF uzdevumi
Aizsargāt ES intereses, izmeklējot krāpšanas, korupcijas un citas nelikumīgas darbības
Atklāt un izmeklēt ES institūciju locekļu un personāla profesionālo pienākumu pārkāpumus, kas varētu vainagoties ar disciplināriem vai krimināliem sodiem
Atbalstīt ES institūcijas un īpaši Eiropas Komisiju, attīstot un ieviešot krāpšanu apkarojošus likumus un politiku
Uzmanīt un sargāt, lai ES iedzīvotāju nodokļu maksātāju nauda ES budžetā būtu izmantota vispareizākajā un godīgākajā veidā
Viedoklis
Eiropas komisārs krāpšanas apkarošanas jautājumos Aļģirds Šemeta: “Pēdējo piecu gadu laikā Eiropas Komisija cīņu pret krāpšanu ir ievirzījusi jaunā līmenī. Stingrie un vērienīgie jaunie noteikumi, iniciatīvas un regulējumi skaidri liecina, ka esam apņēmušies aizsargāt pilsoņu naudu no krāpniekiem. Tagad laiks reāli rīkoties dalībvalstīm, atklājot krāpšanas gadījumus un saucot pie atbildības tos, kuru rīcība apdraud Eiropas Savienības budžetu.”
