Dzīva valoda mainās un papildinās katru dienu – par gada vārdiem un teicieniem 9
Linda Kusiņa-Šulce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš 2003. gada ik gadu Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Latviešu valodas attīstības kopa roku rokā ar Latvijas Rakstnieku savienību un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju izsludina Gada vārdu, nevārdu, spārnoto teicienu un savārstījumu.
Dzīva valoda mainās un papildinās katru dienu. Dažreiz jauni vārdi tiek darināti apzināti, citkārt tie top nejaušā tautas daiļradē. Ir gadījumi, kad jaunie vārdi iedzīvojas (piemēram, mēs gluži brīvi lietojam apzīmējumu viedtālrunis viedtelefona vietā, zīmolu brenda vietā, zibatmiņu visnotaļ nelabskanīgā, bet nesalīdzināmi īsākā anglicisma “fleška” vietā, kvadrātkodu – sarežģīti izsakāmā QR koda vietā). Jau no piemēriem redzams, ka – lai arī valodas visumā tiecas ekonomijas virzienā, pareizi izvēlēts, skanīgs garāks vārds spēj veiksmīgi no lietojuma izspiest sākotnējo nelatvisko, bet īsāko. Un tas man šķiet pozitīvi gan no valodas dzīvelīguma viedokļa, gan tādēļ, ka nemitīgi mainās un jaunus jēdzienus spiež latviskot realitāte.
Diemžēl, protams, ir arī ļoti, ļoti daudz piemēru, īpaši tehnoloģiju jomā, kur valodnieku izdomātie latviešu jaunvārdi iedzīvojas ja nu vienīgi kādā birokrātiskā žargonā vai, piemēram, datoru lietojumprogrammu latviskajās versijās, kuras nav iespējams izmantot bez izcilas redzes atmiņas vai vārdnīcas līdzās.
Šogad – kas ir akcijas 20. jubilejas reize – pateicībā par ieguldījumu latviešu valodniecībā tajā pieminējām gan 18. janvārī aizvadīto valodnieka Kārļa Mīlenbaha 170. un 22. februārī gaidāmo valodnieka Jāņa Endzelīna 150. gadskārtu, gan nesen mūžībā aizgājušo terminologu un ilggadēju aptaujas žūrijas locekli Aldi Lauzi. Tāpat priecājamies par dalībnieku atsaucību – pirmie pieteikumi 2022. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena godam tika iesūtīti jau pērnajā janvārī, uzreiz pēc iepriekšējās akcijas noslēguma. Tas ir arī vislabākais veids, kā iesaistīties – ne tikai dusmoties par nepareizu vai neveiklu vārdu un izteicienu lietojumu, kad tos dzirdam plašsaziņas līdzekļos vai pamanām sociālajos tīklos un reklāmās, bet gan fiksēt un aizsūtīt akcijas rīkotājiem uzreiz, kamēr vēl atceraties kontekstu. Es, piemēram, – un tas ir sliktais piemērs, nedariet kā es! – periodiski kaut ko novēroju, pierakstu uz lapiņām vai labākajā gadījumā nofotografēju, ja tas ir pilsētvidē, bet lapiņas, protams, pazūd, savukārt to, kāpēc pirms vairākiem mēnešiem esmu bildējusi pavisam nejauša un man nevajadzīga veikala skatlogu, parasti atceros sekundi pēc tam, kad pirksts apstiprinājis, ka šo fotogrāfiju var dzēst.
Papildinājums valodai
Kā ik gadu, vairāki daudzsološi iesūtījumi neieguva Gada vārda titulu, taču var cerēt, ka vismaz kāds no tiem tomēr pamazām ieņems savu vietu valodā, iespējams, sākotnēji kā paralēlforma anglicismam, bet pamazām to no valodas lietojuma izspiedīs, un pēc gadiem desmit jau lietosim, piemēram, vārdu “dūknis”, ar to domājot patlaban tik aktuālo dronu. Kā skaidro RLB Latviešu valodas attīstības kopas vadītājs Uģis Nastevičs, kaut arī dūkņa/ drona radītā skaņa nav tā svarīgākais parametrs, tieši tā kļuvusi par pamatu angliskajam nosaukumam, jo “drone” burtiskā tulkojumā ir trans, kas lidojot (ko tas dara ļoti reti) rada patiešām īpatnēju, zemu, dūcošu skaņu. Latviski pārdēvēt dronu par tranu šķistu dīvaini, taču dūkšana, ko tas rada, ir pilnīgi neatkarīga no ierīces mērķa darbības – vai tā būtu filmēšana, glābšana vai militārs uzbrukums.
Tāpat pie Gada vārda titula netika jaunieviesumi “džampucis” vai “džempucis” hūdija vietā (“džemperis”+”kapuce”), “pašvadītājs” autopilota vietā, “spēka dusa” “power nap” vietā, kā arī vairāki Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ aktualizējušies jēdzieni: “iekrievot(s)”, “lētiņš”, “orki” un “orkistāna”, “rašisms”, “tviterkonvojs” un citi. Pēdējā kārtā par gada vārda godu cīnījās “brīvkrāns”. Īpaši gribas pieminēt vārdu “klupne, klupnīte” angļu datortermina “error” vietā – atšķirībā no cilvēka “kļūdas”, kam angļu valodā lieto apzīmējumu “mistake”, tai piemīt mehāniska pieskaņa, taču tā attiecināma uz mazāku traucējumu nekā “glitch” vietā informātikā jau lietotā “klupe”. Starp finālistiem palika arī dzejnieces Liānas Langas ieviestais aicinājums “atkrieviskot” un apzīmējums “atkrieviskošana”. Žūrija argumentēja, ka, līdzīgi kā drīkst vidi latviskot, ir pieļaujams arī to “atkrieviskot”, apzināti pamanot un novēršot gadījumus, kad tieši krievu valoda uzurpē tikai valsts valodai piekrītošas tiesības, faktiski kļūstot par otru, kaut arī neoficiālu, valodu, kuru nepieciešams zināt visiem valsts iedzīvotājiem.
Gada vārda titulu izpelnījās jēdziens “okupeklis”, žūrijai gan paužot cerību, ka nepieciešamība to lietot izzudīs reizē ar realitāti, ko tas pārstāv, proti, okupācijas laika agresīvajiem pieminekļiem.
Domas lidojumā un klupienā
Īpašs prieks ikreiz ir par iesūtītajiem bērnu jaunvārdiem. Tā, piemēram, šogad friziere bija nodēvēta par “matnieci”, savukārt cita bērna izdomātajam jaunieviesumam “purvapuņķis” nozīmi tuviniekiem diemžēl nebija izdevies izdibināt.
Savukārt gada spārnotā teiciena kategorijā finālā iekļuva politiķa Ulda Pīlēna izvairīgais “Nevaru komentēt tāpēc, ka es nevaru komentēt,” vairāku tvitera lietotāju ieviestais “Aprobežotībai nav robežu,” aizsardzības ministra A. Pabrika iedrošinājums: “Iedzersim kaļķi, nostiprināsim mugurkaulu un ticēsim savām spējām un savai valstij, nevis domāsim, ka visu mums kāds liek darīt!”, valodnieka Artura Hansona iesūtītais “Lai Krievijai būtu nākotne, to vajag izPutināt”, kā arī tviterī pamanītais un Latvijas ceļu satiksmes drošības kontekstā ļoti atbilstošais apzīmējums “gājēju pārbrauktuve”. Pēdējo par gada spārnoto teicienu izvēlējās Rīgas Latviešu biedrības valde, bet A. Hansona iesūtījumu par gada spārnoto teicienu atzina akcijas žūrija.
“Posta” garā aste
Gada nevārds un savārstījums vienmēr ir tikpat svarīga akcijas sastāvdaļa kā gada vārds, pievēršot uzmanību nepareizam, kropļojošam valodas lietojumam, taču – parasti pretstatā jaunvārdiem un gada vārdiem, kuri precīzi fiksē sabiedrībā un valodā patiešām jaunas parādības, akcijai iesūtītie nevārdi mēdz atkārtoties no gada uz gadu. Taču akcijā tika izskatīti tikai katra gada jaunpienesumi. Tādēļ, piemēram, šogad tika noraidīti jēdzieni “podkāsts” un “posts”, kuriem jau gadiem neizdodas atrast piemērotus un dzīvelīgus latviešu sinonīmus, arī naratīvs (kura vietā varētu lietot, piemēram, vārdus “stāstījums”, “vēstījums”, “stāsts”) jau gadiem klejo ne tikai pa akadēmiskiem tekstiem, kur tas dažbrīd pat iederas, bet visdažādākajām valodas sadaļām, tostarp, piemēram, sociālajiem tīkliem. Pavisam jaunu nevārdu “mošpits” bija pamanījusi literatūrfilozofe un tulkotāja Ieva Kolmane, skaidrojot, ka tas savā būtībā nav ne īpaši labs, ne nīdējams vārds, bet pirmoreiz pamanīts festivāla “Positivus” kontekstā, ar to apzīmējot vietu skatuves priekšā rokkoncertos, kur notiek agresīva dejošana (mošs).
Tāpat starp gada nevārda finālistiem šogad nonāca “hospiss” paliatīvās aprūpes vai hospita vietā un “nekonkurētspēja” konkurētnespējas vietā – žūrija pamatoja, ka, piemēram, “nedarbspēja” nav tas pats kas “darbnespēja”, taču par kaitīgāko gada nevārdu tika atzīts nevietā lietotais apzīmējums “sankcionēt, sankcionētās personas”. Tā kā sankcionēt nozīmē juridiski apstiprināt, piešķirot likuma spēku, un dot piekrišanu vai atļauju, pareizi būtu “sankcijām pakļautās personas”.
Gada savārstījumi, gods kam gods, šoreiz patiešām bija ļoti savārstīti. Sīvā cīņā par gada savārstījuma godu spēkiem mērojās “Tas nepadarīs tevi izskatīties perfekti” kāda gāzēta dzēriena reklāmā; Rīgas domē pastāvošā, bet vārdu secības ziņā diskutablā “Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja” un “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums” un boksera Maira Brieža aicinājums: “Laiks piecelties un iztaisnot savas saliektās galvas!”, no kuriem tieši pēdējais arī kļuva par gada savārstījumu.
