Uzdevums Hersonas iedzīvotājiem: Sabērt smiltis vai cukuru okupantu automašīnu degvielas bākā 115
Rihards Vītols, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas iebrucēji domāja, ka Ukrainas tauta viņus sagaidīs ar ziediem, bet tā vietā okupantiem nākas rēķināties ar plašu pretošanās kustību. Ukraiņu partizāni iegūst informāciju par okupantu pārvietošanos, spridzina tiltus un dzelzceļa līnijas, kā arī vēršas pret nodevējiem, kas pārgājuši Krievijas pusē.
Neilgi pēc tam, kad Krievijas spēki ieņēma Ukrainas pilsētu Hersonu, pilsētas ielās bija vērojamas spontānas protesta akcijas: cilvēki pulcējās ar Ukrainas karogiem rokās, dziedāja valsts himnu un skandēja dažādus saukļus, piemēram, “Hersona ir Ukraina!”.
Tagad šādas protesta akcijas kļuvušas pārāk bīstamas, jo okupācijas varasiestādes nežēlīgi izrēķinās ar ikvienu, ko tur aizdomās par Ukrainas atbalstīšanu. Taču tas nenozīmē, ka ukraiņu pretošanās okupantiem būtu beigusies, gluži pretēji: pretošanās kustība ir aizgājusi pagrīdē un nodara arvien lielākus zaudējumus ienaidniekam.
“Viņi var iekarot mūsu zemi, bet viņiem neizdosies iekarot tautu. Krievi nekad nebūs drošībā Hersonā, jo cilvēki nekad nesamierināsies ar viņu klātbūtni,” raidsabiedrībai “BBC” stāsta ukraiņu partizāns Olehs.
Partizāni sniedz vērtīgu atbalstu Ukrainas armijai, kas devusies pretuzbrukumā un mēģina atkarot Krievijas spēku okupētās teritorijas. Partizānu vienības ir gatavas atklāt otro fronti, uzbrūkot Krievijas spēkiem no aizmugures, bet šāda taktika tiks izmantota tikai tad, kad Ukrainas spēki būs pienākuši pietiekami tuvu. Pagaidām partizāniem nākas darboties dziļi ienaidnieka teritorijā, mēģinot dažādos veidos apgrūtināt okupantu darbību.
Iebērt smiltis degvielas bākā
“Pretošanās kustībai ir trīs mērķi: iznīcināt krievu ieročus un apgādes līnijas, iebiedēt okupantus un viņu atbalstītājus, kā arī savākt informāciju Ukrainas izlūkdienestiem par ienaidnieka pozīcijām,” ziņu aģentūrai “AP” stāsta okupētās Melitopoles pilsētas mērs Ivans Fedorovs.
Hersonas partizānu vienības dalībnieks Andrijs informē, ka viņu mērķis ir “krievu okupantiem padarīt dzīvi neciešamu”. “Mēs piegādājam Ukrainas armijai precīzu informāciju par ienaidnieka objektiem, un mūsu palīdzība padara Ukrainas rīcībā esošos ieročus, it sevišķi “HIMARS”, vēl efektīvākus. Mēs esam neredzams spēks krievu aizmugurē,” norāda Andrijs.
Ukraiņu partizāni sadarbojas ar Ukrainas specdienestiem, kas nodrošina partizānu apmācību un apbruņošanu. Okupētajā teritorijā ir izveidotas slēptuves, kurās partizāni var tikt pie ieročiem. Šādu pretošanās kustību ukraiņiem nebija jāsāk veidot no nulles, jo šis darbs tika sākts jau pēc 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimu un izraisīja karadarbību Ukrainas austrumos.
Viens no slavenākajiem Ukrainas partizāniem ir Vladimirs Žemčugovs, kurš tolaik sekmīgi iesaistījās cīņā pret Krievijas atbalstītajiem separātistiem un veica vairākus desmitus diversiju ienaidnieka aizmugurē. 2015. gadā kārtējās operācijas laikā viņš cieta mīnas sprādzienā, zaudēja abas rokas un daļēji arī redzi. Tagad viņš izmanto savu pieredzi, lai konsultētu Ukrainas partizānus, kā labāk cīnīties ar ienaidnieku.
Ukrainas specdienesti pat ir sagatavojuši īpašu bukletu ar pamācībām okupēto teritoriju iedzīvotājiem, kā efektīvāk pretoties okupantiem. Piemēram, ieteikts sabērt smiltis vai cukuru okupantu automašīnu degvielas bākā, lai izsistu šos transportlīdzekļus no ierindas. “Galvenais mērķis ir panākt, lai okupanti visu laiku justu partizānu klātbūtni un nekad nevarētu justies drošībā,” norāda Ukrainas militārais analītiķis Serhijs Kuzans.
Izrēķinās ar nodevējiem
Ukrainā partizānu kustībai ir pozitīvs tēls jau kopš padomju laikiem, kad valdošā propaganda slavēja varonīgos partizānus, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās pret nacistiskās Vācijas iebrucējiem. Tagad vācu nacistu vietā ir krievu okupanti, bet ukraiņi ir apņēmības pilni darīt visu iespējamo, lai arī viņi pēc iespējas ātrāk pazustu no Ukrainas zemes.
Jau karadarbības sākumā parādījās ziņas, ka ukraiņu civiliedzīvotāji iebaro Krievijas karavīriem saindētu pārtiku un alkoholu, lai izsistu okupantus no ierindas. Pretošanās kustības veterāns Žemčugovs spriež, ka tādi gadījumi patiešām bijuši. “Kad sākās karš, Krievijas armija negaidīja tik sīvu pretošanos un karavīriem bija izsniegti pārtikas krājumi tikai trim dienām. Ceturtajā dienā viņi jau cieta badu un bija spiesti meklēt pārtiku pie vietējiem iedzīvotājiem,” telekanālam “Nastojaščeje vremja” stāsta Žemčugovs.
Protams, daļa civiliedzīvotāju un vietējās varas amatpersonu pārgāja ienaidnieka pusē un sāka sadarboties ar okupācijas varu. Taču cilvēkiem, kas piekrituši ieņemt amatus okupācijas varas struktūrās, jādzīvo nemitīgās bailēs, jo viņi apzinās, ka ir partizānu uzbrukumu mērķis.
Partizāni izmanto spridzekļus, lai uzspridzinātu okupantu automašīnas, un šādā veidā nogalinātas jau vairākas okupantu pusē pārgājušās amatpersonas. Augusta beigās notika uzbrukums bijušajam Ukrainas parlamenta deputātam Aleksejam Kovaļovam, kuru okupanti bija iecēluši par Hersonas apgabala vadītāja vietnieku. Uzbrucēji iebruka Kovaļova mājās, kur nošāva viņu un arī viņa draudzeni.
Partizāni ir apņēmušies likvidēt arī okupantu iecelto Hersonas apgabala vadītāju Vladimiru Saldo, par kura galvu izsludināta miljons grivnu atlīdzība. Martā tika nošauts viens no Saldo palīgiem, bet jūnijā sprādzienā tika smagi ievainots Hersonas cietumu priekšnieks. “Mēs viņus saucam par nodevējiem un neliešiem; viņi ir mūsu ienaidnieki,” par kolaborantiem saka ukraiņu partizānu vienības komandieris Saša.
“Krievu pasaule” nāk ar represijām
Viens no pretošanās kustības mērķiem ir izjaukt okupācijas varas iecerētos “referendumus” par Hersonas apgabala un citu okupēto teritoriju iekļaušanu Krievijas sastāvā. Okupanti jau kopš pirmajām kara dienām mēģina pārkrieviskot okupētās teritorijas, piemēram, tajās ieviests Krievijas rublis, atslēgta Ukrainas televīzija un internets, to vietā nākas skatīties Krievijas propagandas kanālus. Līdz ar jaunā mācību gada sākumu ukraiņu bērniem nākas mācīties pēc Krievijas skolu programmas. Jebkādi protesti pret okupācijas varu tiek nesaudzīgi apspiesti.
Krievijas karaspēks patrulē okupēto pilsētu ielās, aptur cilvēkus un pārbauda, vai viņu mobilajos tālruņos nav kāda informācija, kas varētu liecināt par atbalstu Ukrainai. Tiek pārmeklētas mājas, kur dzīvojuši Ukrainas armijas karavīri; viņu tuvinieki tiek pratināti, dažkārt arī apcietināti un spīdzināti.
Pretošanās kustības veterāns Žemčugovs stāsta, ka kara sākumā, kad Krievijas spēki bija ieņēmuši lielu daļu Kijivas apgabala teritorijas, okupanti baidījušies no medniekiem, kas pievienojās pretošanās kustībai un apšaudīja okupantus ar saviem šaujamieročiem. Tādēļ okupanti iebrukuši milicijas nodaļās, atraduši mednieku un reģistrēto šaujamieroču sarakstus, devušies pie viņiem uz mājām, kur bez jebkādu paskaidrojumu prasīšanas daudzus uz vietas nošāvuši. Žemčugovs atzīst, ka par to nebija padomāts, jo vajadzēja brīdināt medniekus, lai viņi steigšus paslēpjas mežā.
Tagad pretošanās kustība ir daudz organizētāka; partizānu darbība tiek saskaņota ar Ukrainas armiju un specdienestiem. “Mēs ievācam informāciju, kur atrodas un kā pārvietojas ienaidnieka vienības; šīs ziņas piegādājam mūsu armijai,” raidsabiedrībai “BBC” stāsta partizāns Olehs.
Ukraiņi ir gatavi pretoties
Partizāni izmanto arī informatīvā kara metodes, piemēram, okupētajā teritorijā izlīmē lapiņas ar tekstu: “Krievu karavīr, ja nevēlies būt 21. gadsimta nacists, aizej no mūsu zemes! Pretējā gadījumā tevi gaida Hitlera karavīru liktenis un Nirnbergas tribunāls.”
“Krievi domāja, ka mēs viņus sagaidīsim ar ziediem, bet viņiem nācies saprast, ka šeit lielākā daļa cilvēku uzskata sevi par ukraiņiem un ir gatavi pretoties. Dažādos veidos, sākot no informācijas vākšanas līdz pat okupantu uzspridzināšanai,” ziņu aģentūrai “AP” stāsta Oleksijs Aleksandrovs, kuram pirms kara Mariupolē piederēja restorāns. Ukraiņi ir gatavi arī uz izmisuma soļiem, lai ieriebtu okupantiem, piemēram, Mariupoles apkaimē tika aizdedzināti labības lauki, lai krievu okupanti nevarētu piesavināties ukraiņu zemnieku sēto ražu.
Ukraiņu partizānu aktivitātes ir koncentrētas Ukrainas teritorijā, lai gan arī Krievijā un Baltkrievijā notikuši sabotāžas akti, kas varētu būt ukraiņu un viņu atbalstītāju roku darbs. Ukrainas specdienesti gan nav atzinuši savu saistību ar incidentiem Krievijas teritorijā, piemēram, sprādzieniem munīcijas noliktavās vai naftas pārstrādes rūpnīcās; ukraiņi joko, ka šo incidentu cēlonis esot “smēķēšana neatļautās vietās”.
Ukrainas drošības analītiķis Vadims Karasevs spriež, ka pašlaik gan Ukraina, gan Krievija ir ieinteresētas pārspīlēt ukraiņu partizānu kustības panākumus. “Krievija to var izmantot kā ieganstu represijām okupētajās teritorijās, savukārt Ukraina cenšas demoralizēt Krievijas spēkus. Grūti noticēt stāstiem par saindētu pīrāgu iebarošanu Krievijas karavīriem, bet dažkārt mīti ir spēcīgāki par faktiem.”
