Okupāciju dēvē par “padomju varas atjaunošanu” 19
Nepilsoņu kongress (NK) šogad iecerējis sev piesaistīt uzmanību, atzīmējot “padomju varas atjaunošanas” 75. gadadienu – tāds ir šīs nereģistrētās organizācijas apzīmējums Latvijas 1940. gada okupācijai.
Sestdien viesnīcā “Monika” bija pulcējušies Nepilsoņu kongresa aktīvisti – Aleksandrs Gapoņenko, Eduards Gončarovs, Elizabete Krivcova, Viktors Guščins, Aleksandrs Giļmans, Einārs Graudiņš un citi.
Vērtējot pagājušo gadu, “Saskaņas” politiķe E. Krivcova priecājās, ka NK protesta akcijas skolu jautājumā esot rezultātu sasniegušas, jo tagad ne valdības dokumentos, ne ministres vārdos vairs neesot pieminēti agrākie plāni (par pāreju uz mācībām valsts valodā).
NK turpināšot sūdzēties starptautiskajām institūcijām par nepilsoņu problēmām. E. Krivcova uzsvēra, ka pērn Eiropas Savienība esot atzinusi, ka vajagot nodarboties ar cilvēktiesību jautājumiem arī ES dalībvalstu iekšienē. “Tas gan mums negarantē, ka tur tiks apspriesta nepilsoņu problēma, taču ir vismaz skaidrība, pie kā vērsties,” teica E. Krivcova. Viņa pauda bažas, ka Latvija, būdama ES Padomes prezidējošā valsts, piebremzēšot “cilvēktiesību monitoringa iniciatīvu ES iekšienē”.
Vēl E. Krivcova mēģināja salīdzināt PSRS un ES: “Nepilsoņu situācija nav unikāla. PSRS laikā cilvēki legālā ceļā atbrauca uz Latviju, lai strādātu pēckara industrializācijas apstākļos. Tad pēc kaut kāda laika viņiem atņem tiesības un saka, ka viņi esot “nepareizi atbraukuši”. Bet, ja paskatīties uz citu savienību – ES, tad tur arī galvenais princips ir brīva darbaspēka pārvietošanās.”
Lieki piebilst, ka netika atzīmēts cits fakts – Eiropas Savienībā Latvija iestājās brīvprātīgi, pēc referenduma, kamēr pievienošana PSRS bija okupācijas rezultāts. Vēlākā “darbaspēka” ievešana Latvijā no citām PSRS republikām bija padomju varas politikas sastāvdaļa, ko zinātnieki dēvē par “demogrāfisko okupāciju”. Taču NP ideoloģijā ir izplatīt citādu vēstures skaidrojumu un organizācija plāno izveidot muzeju, kurā atspoguļošot “krievu vēsturi Padomju Latvijā”. Aleksandrs Gapoņenko klāstīja, kāds būs ideoloģiskais vēstījums: “Mēs neesam okupanti. Mēs dzīvojām kopā – gan krievi, gan latvieši. Rādīsim – raug, uzņēmumi, kur kopā strādājām, raug, svētki, ko mēs kopā svinējām; raug, mūsu sasniegumi.” Izstādi plānots rīkot vasaras sākumā, kad Latvija vēl ir ES prezidējošā valsts, un Gapoņenko vēlas, lai tā piesaistītu ES un visas pasaules uzmanību, lai sabiedrība saprotot, ka “okupantu problēma ir sadomāta, viss bija ne tā”. Izstādes juridiskais iegansts – tas, ka 17. jūnijā apritēšot 75 gadi “kopš padomju varas atjaunošanas šeit”. Savukārt 9. maijā iecerēts gājiens, nesot lielus karā kritušo radinieku portretus.
Vēl maijā notikšot NP pasākumi, kam jāparāda krievu noskaņojums, kas esot tāds – “lai nesāktos trešais pasaules karš”. A. Gapoņenko sev raksturīgajā retorikā vērsās pret Latvijas varu, bilstot: “Es jūtu, ka vara sakarsē situāciju, lai īstenotu pretkrievijas un pretkrievu politiku. Bet mēs ar savām aktivitātēm parādīsim, ka tā nevajag darīt.”
A. Gapoņenko stāstīja, ka pazīst Krievijas Ārlietu ministrijas īpašo pārstāvi cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jautājumos Konstantīnu Dolgovu un šogad NP delegācija vēlas viņu apciemot. Dolgovs iepriekš izcēlies ar dažādiem pārmetumiem Baltijas valstīm.
