“Okupācijas svinēšanas izņēmums.” Ģirģena taisnošanās nepārliecina 5
Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP), pēc kura iniciatīvas trešdien viņa vadītā komisija uzklausīja iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (“KPV LV”) un citu atbildīgo personu skaidrojumu par cilvēku pulcēšanos 9. maijā pie pieminekļa Pārdaugavā, arī pēc sēdes ar ministra skaidrojumu nebija apmierināts.
“Cilvēki visvairāk ir sašutuši par to, ka 4. maijā viņiem nebija ļauts iet pie Brīvības pieminekļa un nolikt ziedus, bet 9. maijā mēs redzam pavisam citu situāciju,” sacīja J. Rancāns.
Iekšlietu ministrs S. Ģirģens uzskata, ka Valsts policija ir darījusi visu iespējamo, lai 9. maijā kontrolētu situāciju Pārdaugavā un arī citur Latvijā. “Taču, ja 7. maijā valdība paziņo par to ierobežojumu mīkstināšanu, kas stāsies spēkā tikai 12. maijā, tad cilvēki dzird to, ko viņi dzird,” piebilda ministrs.
To uzsvēra arī “KPV LV” priekšsēdētājs Atis Zakatistovs, pēc kura domām, neatkarīgi no Covid-19 radītās krīzes “mums nedraudzīga vara vienmēr izmanto 9.maiju, lai politiski pazemotu mūsu valsti starptautiski un veidotu platformu sociālajiem nemieriem”.
Valsts policija ir nodrošinājusi, ka nav sociālo nemieru un negatīvas starptautiskās rezonanses, uzskata “KPV LV” līderis.
Pretējos uzskatos bija Edvīns Šnore (NA), kurš uzsvēra, ka runa ir par riskiem cilvēku veselībai, ko varēja radīt pulcēšanās ierobežojumu neievērošana.
Ja policija jau iepriekš prognozējusi liela cilvēku skaita ierašanos, kā tika atzīts sēdē, tad neesot saprotams, kāpēc tas tika pieļauts. Nedraudzīgas varas piesaukšana šajā gadījumā neesot pamatota, jo Maskavā “vispār nekas nenotika, tāpēc
es brīnos, kā var tik bezatbildīgi nospļauties uz cilvēku veselību”, teica E. Šnore.
Iekšlietu ministrs S. Ģirģens norādīja, ka policijas kompetencē nav lemt par kādas teritorijas slēgšanu, vienlaikus uzskaitot pasākumus, kas bija veikti – aizliegta auto apstāšanās pieminekļa apkārtnē, liegta ielu tirdzniecība, izvietoti plakāti ar norādi par divu metru distances ievērošanu, kas atgādināts arī skaļruņos.
“Taču mēs respektējam cilvēku demokrātiskas tiesības individuālā kārtā pastaigāties un nolikt ziedus. Mēs vispirms cilvēkiem aizrādījām, ka vajag ievērot ierobežojumus,” norādīja ministrs.
Viņš paskaidroja, ka žogus un barjeras nolemts neizvietot, jo tas varētu radīt lielākus drūzmēšanās riskus ārpus šiem koridoriem.
Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins sniedza detalizētāku pārskatu, salīdzinot situāciju šogad un iepriekšējos gados, kad pie pieminekļa pulcējušies ap 200 000 cilvēku.
“Mēs paļāvāmies uz katra cilvēka godaprātu. (..)
Nav pareizi nožogoties no savām problēmām,” sacīja A. Grišins, komentējot pārmetumus par izvairīšanos norobežot teritoriju.
Pirms 9. maija sarunās ar nevalstiskajām organizācijām esot panākta vienošanās, ka tās savus biedrus aicinās nākt mazākā skaitā.
No plkst. 8 rītā līdz 22.45 vakarā laukumu esot apmeklējuši aptuveni 20 000 cilvēku, katrs uzturējies tajā vidēji līdz 10 minūtēm.
Stundā šajā parkā bijis ap 200 – 300 cilvēku, bet laikā no pulksten 14 līdz 16 – ap 450. Taču ļoti maz bijis tādu, kas atradušies alkohola reibumā vai uzvedušies agresīvi, apgalvoja A. Grišins.
Policija ir sastādījusi 46 administratīvos protokolus un ierosinājusi 70 administratīvās lietas.
Ainars Latkovskis (“JV”) sacīja, ka šo jautājumu vajadzēja apspriest slēgtajā sēdē, uzaicinot arī drošības dienestu pārstāvjus.
Viņš ierosināja komisijai pēc pieminēto administratīvo procesu pabeigšanas komisijas sēdē vēlreiz uzklausīt Iekšlietu ministrijas informāciju par to, cik un kādi sodi par pārkāpumiem ir noteikti.
Nedēļas sākumā pēc koalīcijas sēdes Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars sacīja, ka, prognozējot varbūtējo pulcēšanos un ar to saistītos riskus 9. maijā, pirms šā datuma tos vajadzēja apspriest Nacionālās drošības padomē un Saeimas Nacionālās drošības komisijā, kas tā nav noticis.
“Latvijas sabiedrība redzēja, ka valsts pārstāvji noskatās, kā tiek pārkāptas normas, kuras mēs ievērojām 4. maijā, bet te ir noticis izņēmums. 9. maija svinēšana daļai sabiedrības asociējas ar okupācijas svinēšanu,” sacīja R. Dzintars pēc koalīcijas sēdes.
