Vai pietiek kompetences un kapacitātes? 0
Viedokļi par to, vai ir konstruktīvi nodot kultūras visai specifisko infrastruktūru pilnīgi VNĪ apsaimniekošanā, atšķiras. Atsevišķu iestāžu vadītāji uzskata, ka savas ēkas labāk pazīst un lētāk var apsaimniekot paši, atzīst Laila Lāce, gan piebilstot – nereti netiek sarēķināti visi izdevumi, kas saistās ar īpašumu apsaimniekošanu, bet par regulāru līdzekļu uzkrāšanu kapitālremontiem domāts pat netiek.
No iestāžu vadītājiem, kuri saskārušies ar VNĪ darbībā, tāpat dzirdēti atšķirīgi viedokļi. Valters Nollendorfs ar VNĪ darbu ir apmierināts. Arī Māra Lāce atzīst, ka viņai nebūtu iebildumu pret nomas līgumu ar VNĪ, kā to paredz “Mantojums – 2018”. Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne komentē atturīgi, norādot, ka pati programma bija ļoti nepieciešama kultūras mantojuma saglabāšanai, izcilu pieminekļu restaurācijai, taču tās īstenošanas gaita atklājusi arī daudzas nepilnības sadarbības līgumā starp VNĪ un KM. Galvenā pretruna, pēc ministrijas skaidrojuma, slēpjas faktā, ka VNĪ vēlas uzkrāt līdzekļus infrastruktūras rekonstrukcijai no nomas maksas, ko saņemtu no valsts, savukārt programma paredz, ka īpašumi vispirms tiek sakārtoti un tikai tad noslēgts nomas līgums.
Laila Lāce atzīst, ka kultūras infrastruktūras apsaimniekošana un rekonstrukcija ir sarežģītāka nekā biroja ēku gadījumā, jo nereti jārūpējas gan par prasībām, ko uzstāda īpaša glabāšanas režīma nodrošināšana, gan arī par prasībām vēstures pieminekļu saglabāšanai, tomēr iestādes kompetenci viņa vērtē kā pilnīgi pietiekamu.
Jāuzsver gan, ka VNĪ ir izpildītājs, tādēļ pirmais, kas patlaban būtu politiskā līmenī jāizdara, gatavojoties valsts simtgadei, – jāizvērtē programma “Mantojums – 2018”, godīgi pārlūkojot padarīto un apkopojot zaudējumus, un jāizstrādā programmas atjaunotā versija, piemēram, “Mantojums – 2021”, ja reiz oficiāli pateikts, ka simtgadi svinēsim līdz 2021. gada beigām.
