Citi “sāpju bērni” atgūstas 0
Kaut gan budžetā neiekļauto līdzekļu dēļ programma “Mantojums – 2018” faktiski ir iesaldēta un jau novecojusi, KM un VNĪ to iespēju robežās centusies īstenot, ne tikai pieprasot līdzekļus valsts budžetā atsevišķu objektu rekonstrukcijai, bet arī meklējot papildu naudu dažādos Eiropas fondos. Redzamākie piemēri ir “Rīgas Birža”, kurā pēc rekonstrukcijas izvietota LNMM ārzemju mākslas ekspozīcija, kā arī svaigi restaurētā Rīgas pils, kurā gan vēl turpināsies darbs pie kastelas daļas – tajā 2018. gadā cer atgriezties Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Šovasar durvis vērs atjaunotie Raiņa muzeji, kuros ieguldīti Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļi. Parakstīts līgums ar būvnieku par muzeju krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, un radusies cerība, ka līdz 2018. gadam tiks uzceltas abas kārtas. Tas pavērtu cerību arī “Arsenālam”, optimistiski spriež Māra Lāce, savukārt Laila Lāce norāda, ka “Arsenālam” šobrīd tiek meklēti no valsts budžeta neatkarīgi līdzekļi: iespējams, izdosies piesaistīt finansējumu kādā no Energoefektivitātes fonda programmām.
Beidzot noslēgts arī līgums ar būvnieku par RMM ēkas rekonstrukciju: šo projektu gan aizkavēja nevis līdzekļu trūkums, bet daudzkārtējās būvniecības konkursa rezultātu pārsūdzības. Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāve Elīna Virtmane apgalvo, ka sarežģītos projektos tā ir ierasta, kaut arī nenoliedzami kavējoša parādība. Savukārt A. Blodons pārliecināts: galvenās problēmas iepirkumu konkursos rada likuma prasība izvēlēties lētāko projektu: “Konkursā piedalījās 11 pretendenti, un tas ir tik apjomīgs, ka, protams, visi vēlējās uzvarēt. Tā uzņēmējam it kā ir liela nauda, taču, no otras puses, projekta cena ir tik ļoti nospiesta uz leju, ka par tādu naudu darbus faktiski nav iespējams veikt. Taču likums prasa slēgt līgumu par izdevīgāko cenu, un mēs dabūjam ne vienmēr kvalitatīvas lietas, turklāt projekta īstenošanas laikā vēl tiek iesniegtas prasības pēc papildu līdzekļiem.”
A. Blodons gan izteica cerību, ka situāciju varētu uzlabot Publisko iepirkumu likuma grozījumi, kas drīzumā varētu tikt pieņemti un saskaņā ar kuriem par galveno kritēriju kļūs nevis zemākā cena, bet gan saimnieciskais izdevīgums. No šī viedokļa RMM rekonstrukcijas kavēšanās ir saimnieciski ļoti neizdevīga, jo tajā ieguldīti Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļi un projekta pabeigšanas termiņš jau vienreiz pārcelts. Ja muzeja ēkas pārbūves laikā radīsies kavēšanās kādu arheoloģisku vai arhitektonisku atklājumu dēļ un restaurāciju neizdosies pabeigt arī jaunajā termiņā – nākamā gada aprīlī –, līdzekļus nāksies atmaksāt…
Darbi šogad paredzēti arī citādi plaukstošajā Turaidas muzejrezervātā – noslēgta vienošanās, ka VNĪ atjaunos Klaušinieku māju. Tāpat saspringta vasara gaidāma Jaunajam Rīgas teātrim – ir saņemta būvatļauja tā dēvētās Smiļģa mājas rekonstrukcijai, taču vēl gaidāmi visai apjomīgi darbi pie Tabakas fabrikas pielāgošanas teātra vajadzībām. “Darām visu, lai nenovilcinātu teātra sezonas sākumu, un ceram, ka mums izdosies īstenot būvdarbus iespējami īsākā termiņā,” rezumē Laila Lāce.
