Okupācijas muzejs un citi kultūras infrastruktūras sāpju bērni 0
Politiska lieta
15. aprīļa priekšpusdienā sociālos tīklus pārpildīja fotogrāfijas un satraucošas ziņas par ugunsgrēku šobrīd tukšajā Okupācijas muzeja ēkā. Ugunsnelaime nebija ilgstoša un, kā vēlāk ziņoja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), arī ne nopietna, tomēr tā var atstāt būtisku iespaidu uz muzeja jau tā neskaidro likteni. Šis nebūtu pirmais piemērs, kad kultūras objektu sāk sakārtot tikai tad, kad tas nonācis kritiskā stāvoklī, kaut gan valstī ir programma, kura paredz mērķtiecīgu kultūras infrastruktūras atjaunošanu.
Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka uzreiz pēc ugunsgrēka paziņoja, ka, saņemot jauno muzeja rekonstrukcijas projektu, būvvalde pievērsīs pastiprinātu uzmanību tam, vai jāveic atkārtota esošās ēkas tehniskā izpēte, lai novērtējumu un būvniecības dokumentus izstrādātu atbilstoši ugunsnelaimes nodarītajiem postījumiem.
Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), kuri apsaimnieko Okupācijas muzeja ēku un virza tās rekonstrukcijas projektu, norāda, ka ugunsgrēks nav radījis nopietnus bojājumus, taču šonedēļ veiks rūpīgu ēkas apskati kopā ar VUGD un atbildīgajām Rīgas būvvaldes amatpersonām. VNĪ sabiedrisko attiecību speciālists Arnis Blodons: “Mēs gaidām rīkojumu, jo skaidrs, ka Okupācijas muzeja pārbūve ir vairāk politisks lēmums. Bet, protams, nav pareizi, ka šo projektu tik ilgi mētā no vienas puses uz otru, jo tas ar katru dienu kļūst dārgāks. Pat nesagaidot slēdzienu, ir skaidrs, ka šī ēka savu laiku nokalpojusi un nav vērts restaurēt fasādi, ja uzreiz pēc tam varbūt tiks dota zaļā gaisma muzeja rekonstrukcijai. Jo tālāk lēmumu par projekta īstenošanu atliks, jo dārgāk rekonstrukcija izmaksās nodokļu maksātājiem.”
Latvijas Okupācijas muzejs līdz šim bija sekmīgākais valsts un NVO sadarbības projekts kultūras jomā – muzeja ēka pieder valstij, to apsaimnieko VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, kas arī atbildīgi par rekonstrukcijas projekta virzību. Muzejs atrodas Kultūras ministrijas funkcionālā pārraudzībā, bet tā īpašniece Latvijas Okupācijas muzeja biedrība ir juridiskā persona. Jau šobrīd valsts jaunajā projektā ieguldījusi aptuveni 400 000 eiro, savukārt ziedotāji, pārsvarā trimdas latvieši, ziedojuši jau pusotru miljonu eiro, no kuriem jaunās ekspozīcijas izveidei jau izlietots pusmiljons.
Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs teic: izšķiroši muzeja liktenī būs divi tuvākie mēneši: “Ir pilnīgi skaidrs: ja līdz Jāņiem, kad Saeima iet vasaras atvaļinājumā, nebūs skaidrības un būvatļaujas, tad varam atmest cerības, ka līdz Latvijas simtgadei, 2018. gadam, izdosies muzeju rekonstruēt un atvērt tajā jauno ekspozīciju, kas jau ir izprojektēta, daļēji īstenota un pamazām noveco, jo, protams, muzeju tehnoloģijas nemitīgi attīstās.”
Okupācijas muzejs ir sāpīgākais piemērs tam, cik būtiski kultūras un vēstures mantojumu var ietekmēt politika. Neviena balss atklāti nav izskanējusi pret muzeja darbību, taču, kavējot tā rekonstrukciju, tiek ne tikai likti būtiski šķēršļi jaunās, jau daļēji tapušās ekspozīcijas atvēršanai, tādējādi samazinot līdz šim ļoti veiksmīgā muzeja apmeklētāju skaitu un ienākumus, bet faktiski arī tieši apdraudēta muzeja ēka, kuru sakās aizstāvam arhitektu grupa, kas Zaigas Gailes vadībā iebilst pret Birkerta projektu.
Vērts atgādināt, ka Okupācijas muzeja pārbūve tika ierosināta 2000. gadā pēc tam, kad 1999. gadā izskanēja doma, ka ēka būtu jānojauc, jo tās veidols neatbilst Rātslaukuma vēsturiskajai kompozīcijai. Ne tobrīd, ne arī pašreiz muzeja ēkai nav piešķirts valsts aizsargājama arhitektūras pieminekļa statuss, kas, tikai iespējams, varētu kalpot par pamatu ēkas rekonstrukcijai pašreizējā izskatā. Savukārt muzeja ēkas arhitekts Gunārs Lūsis-Grīnbergs, uz kura mākslinieciskā skatījuma saglabāšanas nepieciešamību atsaucas rekonstrukcijas pretinieki, pats 2001. gadā gan vēlreiz prezentēja savu pārbūves projektu, gan arī atzina par arhitektoniski pamatotāku Gunāra Birkerta redzējumu, kas paplašina muzeju uz Grēcinieku ielas pusi, kā to bija sākotnēji plānots darīt arī ar Strēlnieku muzeju, atgādina Nollendorfs.
