Oktobrī pievēršam uzmanību plaušu veselībai 0
Oktobris ir plaušu veselības mēnesis, un mēneša ceturtajā trešdienā tiek atzīmēta Plaušu veselības diena. Kopš 2003. gada šī diena tiek īpaši izcelta, lai pievērstu sabiedrības uzmanību pieaugošajam hronisko plaušu slimību gadījumu skaitam.
Plaušu slimības ir viens no biežākajiem iedzīvotāju nāves cēloņiem gan Latvijā, gan pasaulē kopumā. Tostarp plaušu ļaundabīgie audzēji Latvijā ir ne vien visizplatītākie, bet arī biežākais nāves cēlonis vēža dēļ. Plaušu vēzi Latvijā ik gadu atklāj vairāk nekā 1000 cilvēkiem. Turklāt saslimstības tendence un mirstība ik gadu palielinās.
Tiek lēsts, ka ar hroniski obstruktīvo plaušu slimību jeb smacējošo bronhītu (HOPS) Latvijā varētu būt slimi līdz pat 15 % iedzīvotāju vecumā virs 40 gadiem. HOPS ir lēni progresējoša elpošanas ceļu slimība, kuras rezultātā sašaurinās elpceļi, un to veicina smēķēšana, arī pasīvā smēķēšana, kā arī darbs kaitīgos apstākļos. Pasaulē kopumā HOPS ir trešais biežākais nāves cēlonis cilvēkiem. Daudziem smacējošā bronhīta slimniekiem šī kaite gan nav diagnosticēta un netiek ārstēta.
Slimnieki parasti sūdzas par elpas trūkumu pat vieglas fiziskas slodzes gadījumos, tiem novērojams arī ilgstošs klepus ar krēpām, biežas elpceļu infekcijas, sēkšana krūtīs, kā arī nespēks un krišanās svarā.
Cigarešu dūmi – risks plaušām
Slimības galvenais cēlonis ir cigarešu smēķēšana, un HOPS ir raksturīga katram otrajam smēķētājam. Savukārt galvenais cēlonis smēķētāju saslimšanām ir cigarešu dūmi, kas veidojas tabakas degšanas procesā, un tajos izdalās aptuveni 100 kancerogēnas ķīmiskas vielas. Starp kaitīgākajām no tām varam minēt darvu, benzopirēnu, tvana gāzi, arsēnu, kadmiju, ūdeņraža cianīdu, svinu u. c.
Saskaņā ar SKDS 2024. gada vasarā veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultātiem tabaku un nikotīnu saturošus izstrādājumus Latvijā regulāri lieto ceturtā daļa iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pie tam Latvijā joprojām dominējošais tabakas lietošanas veids ir parasto cigarešu smēķēšana. Pētījumi apliecina, ka tas ir arī viskaitīgākais tabakas produktu lietošanas veids, jo tabakas degšanas laikā izdalās vislielākais kaitīgo vielu apjoms.
Tas pats SKDS pētījums parāda arī pozitīvas tendences smēķētāju vidū – lai arī ļoti lēnām, tomēr pamazām cigaretes tiek aizstātas ar bezdūmu produktiem, kuriem ir mazāks kaitīgo vielu līmenis. Tā, piemēram, salīdzinājumā ar 2022. gadu, cigarešu lietotāju īpatsvars 2024. gadā ir samazinājies no 72 % līdz 67 %, savukārt veipu lietotāju skaits ir palielinājies no 38 % līdz 43 %, karsējamās tabakas lietotāju skaits ir pieaudzis no 16 % līdz 21 %, un beztabakas nikotīna spilventiņu lietotāju skaits – no 3 % līdz 8 %.
Zviedrija – Eiropas veiksmes stāsts
Zviedrijas piemērs parāda, ka iedzīvotāju veselības stāvokļa, tostarp plaušu veselības, uzlabošanai būtiski ir mazināt kaitīgo ieradumu ietekmi. Visai iluzori ir domāt, ka būs iespējams uzvarēt visas atkarības un ar aizliegumiem pilnībā kontrolēt cilvēku uzvedību. Vēsture ir pierādījusi, ka vieni paši aizliegumi ilgtermiņā ir neefektīvi, savukārt aizstāt vienus ieradumus ar citiem, kas ir mazāk kaitīgi, var būt visai efektīvs risinājums.
Tā, piemēram, Zviedrija uz Eiropas fona izceļas ar to, ka šajā valstī ir gandrīz par 40 % zemāks mirstības līmenis no slimībām, kas saistītas ar smēķēšanu, piemēram, no insulta, sirds un plaušu slimībām, emfizēmas un hroniska bronhīta. To izdevies panākt pateicoties tam, ka zviedri kā galveno cigarešu alternatīvu ir izvēlējušies zelējamo tabaku jeb snusu. Cigarešu aizstāšana ar snusu ir bijis viens no nozīmīgiem faktoriem, kas zviedriem ir palīdzējis samazināt ar smēķēšanu saistītos sirds un plaušu slimību riskus. Zviedrijā ir novērojama arī tendence, ka tie, kuri vēlas atmest cigarešu smēķēšanu, arvien biežāk kā alternatīvu izmanto nikotīna spilventiņus un veipus.
Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūra norāda, ka smēķēšanas līmenis valstī ir samazinājies kopš pagājuša gadsimta 80. gadiem, bet snusa patēriņš saglabājies nemainīgs. Zviedrijai ir veiksmīgi izdevies samazināt cigarešu smēķētāju skaitu no 35 % 1980. gadā līdz aptuveni 5–6 % šobrīd.
Pretēji aizliegumiem, kuru mērķis ir kardināli mainīt cilvēku uzvedību, Zviedrijas kaitējuma mazināšanas stratēģijas fokusējas nevis uz lietotāju uzvedības maiņu, bet gan uz produktu maiņu ar mērķi samazināt to kaitīgumu.
Ņemot vērā plaušu slimību apmērus gan Latvijā, gan pasaulē kopumā, Zviedrijas kaitējuma mazināšanas pieeju var izmantot kā veiksmīgu piemēru, lai efektīvi mazinātu ar cigarešu lietošanu saistītās plaušu saslimšanas.
