Oktobra steidzamie dārza darbi, ko neatlikt uz rītdienu 0
Kad lietus pierimis, var stādīt kailsakņu augus, rušināt un mulčēt apdobes. Vāc kritušos augļus. Grābj un saprātīgi izlieto lapas. Pļauj mauriņu. Visu sagatavo ziemai, taču neko vēl nesedz. Pamazām gādā materiālu segšanai un gaida salu. Ko savos dārzos dara un citiem iesaka zinoši dārzu darbu speciālisti?
Kopj mauriņu un krūmus
“Zālespļāvēju vēl nevajag ieziemot. Kamēr gaisa temperatūra plusos, turpina pļaut mauriņu, apvienojot ar lapu savākšanu. Ir arī īstais brīdis iestrādāt augsnē kompostu, mulčēt dobes,” teic dārzu ierīkotāja Maruta Kaminska no Rīgas.
Pļauj, cik vajag
Kamēr zāle aug, vajag appļaut mauriņu, ieteicamais augstums – ap 5 centimetri. Dažkārt iesaka atstāt 7 cm, taču tas ir par augstu. Jārēķinās, ka zāle aizvien turpina augt. Vislabāk pļaušanai izmantot zālespļāvēju ar savācējgrozu, kurā lapas tiks sakapātas kopā ar zāli.
Šī masa ir vērtīgs materiāls kompostam. Turklāt lielais lapu apjoms pļaujot tiek ievērojami samazināts. Zālespļāvējs tiks galā arī ar slapjām lapām. Taču tā ir liela slodze, tāpēc nevajag ilgstoši smalcināt ļoti biezu lapu kārtu. Vislabāk nobraukt pa pagalmu biežāk, kamēr lapas vēl nav sablīvējušās, bet ir čaganas un viegli savācamas. Protams, vislabāk šis darbs sokas saulainā laikā.
Dažkārt pēc ilgstoša lietus dārzu saimnieki baidās pļaut, lai neizbraukātu mauriņu ar agregāta riteņiem, taču nav tik traki. Lai arī lijis daudz, liekais mitrums strauji iesūcas pārkaltušajā augsnē, un tā vēl aizvien pietrūkst.
• Mēslot zāli vairs nevajag.
• Vākt lapas ar zālespļāvēju var pat vējainā laikā, kad nevar grābt, jo paceltās aizlido pa gaisu.
• Zālespļāvējs labi noder, arī sakopjot kapvietas rudenī, lai nebūtu jāstaipa milzu maisi ar smilšainām lapām.
Apkopj apdobes
Vērtīgs darbs ir apdobju sakopšana – gan dekoratīvajiem krūmiem, gan augļudārzā. Tagad var apdobju augsnē ierakt kompostu, kas veicinās auga labāku pārziemošanu (irdena augsne ir siltāka, slānis biezāks). Pavasarī, kad augs modīsies, to jau gaidīs barības vielas.
Apdobes vajag sakārtot arī tāpēc, ka no biežās laistīšanas daudziem augiem saknes ir noskalojušās. Šo darbu var veikt tagad, nebaidoties, ka papildu barības vielas rudenī var izprovocēt atkārtotu augšanu, jo augi jau ieiet miera fāzē.
Laba būs apdobju aprušināšana pat bez komposta pievienošanas, jo šāda augsnes kustināšana izjauks siltās gultiņas dažādiem kaitēkļiem, kas devušies ziemot zem krūma un plāno pavasarī atkal ķerties pie postīšanas.
• Kaitēkļu patraucēšana der gan dekoratīvajiem augiem, gan ogulājiem, gan kociņiem (sevišķi ķiršiem, plūmēm).
Guldina vīnogas
“Pēc lapu nosalšanas pagaida aptuveni nedēļu, lai pierimstas sulu cirkulācija. Tad vīnogas apgriež un laiž lejā no balstiem. Uzmana arī siltumnīcā augošās vīnogas, jo tām var trūkt mitruma. Taču augus vēl nepako. Sevišķi rūpīgi savāc lapas, ja manītas miltrasas pazīmes,” mudina vīnogu audzētāja Jana Drēviņa no Siguldas.
Ļauj nobriest dzinumiem
Rudens sākumā uznākušais aukstums vīnogām bija negaidīts. Vēl labi nenobriedušiem dzinumiem lapas nosala un sačokurojās. Ja laiks pieturas plusos, dzinumi vēl var paturpināt nobriest, sevišķi tie, kam lapas nav pilnībā nosalušas. Tos der vienkārši noguldīt un ļaut gatavoties ziemai.
Audzētājs var priecāties, ja dzinumi ir brūnganīgi. Ja zaļganīgi, tas ir sliktāk. Apgriežot zaļganīgos atstāj mazliet garākus, nekā vajadzētu. Pat ja nenobriedušie vīnogu dzinumi ziemā nosals, pats augs neaizies bojā. Tas dzīs jaunus dzinumus, tikai veidošana būs jāsāk no sākuma.
Vīnogu dzinumi slikti nobriest, ja augs ir pārāk samēslots, vēlīna šķirne vai tam bijusi miltrasa.
Apgriežot noīsina jaunos, jēlos sānu dzinumus un izlauž liekos. Īpaši šogad raksturīgs, kad no viena snaudosā pumpura izšāvušies pat trīs dzinumi. To sekmēja stiprās pavasara salnas, kad daļa vīnogu apsala un pēc tam ar sparu centās atgūt nokavēto. Ja atstās visus dzinumus, nākamgad stādījumā būs īsts mežs, kas sevišķi labvēlīgs slimību attīstībai.
• Ja stādījumā bijusi miltrasa, visas lapas cītīgi sagrābj un sadedzina, lai nesaglabājas slimību rosinošās sporas.
Pošas segšanai
Noteikti pieliec augsnei un sedz visas jaunās vīnogas neatkarīgi no šķirnes, kuras vēl nav ražojušas. Ja veca vīnoga dārzā labi aug arī bez pieseguma, to var nesegt un pat neņemt no balsta, pie kura tā aug. Sevišķi izturīgas ir Latvijā populārās Sukatnieka selekcionētās vīnogas (‘Zilga’, ‘Guna’, ‘Supaga’), kā arī ‘Hasanskij Sladkij’, ‘Valiant’, ‘Krasavec’.
Taču pat vecai vīnogai der sakņu zonā uzbērt mulčas kārtu. Segšanai der egļu zari. Uz dzinumiem kā mulču labi bērt granti, smiltis, mizu mulču, skaidas. Segšanai labi noder lēni trūdošās un miecvielām bagātās ozolu lapas bez slimību pazīmēm. Ja vēlas, sausumam var uzlikt kādu seguma plāksni, taču atstājot labu ventilāciju. Zem blīvas kastes patiks dzīvot grauzējiem.
• Augus sāk segt un pakot tikai tad, kad iestājas stabils sals.
Uzmana siltumnīcā augošās
Siltumnīcā stādīto vīnogu arī apgriež, ja tai jau apsalušas lapas. Ja vēl turpina zaļot (nereti to provocē auglīgā augsne plēvmājas dobēs), nogriež jēlos dzinumus, augu noliec un pagaida, kamēr nomierināsies. Tuvojoties salam, sakoptos dzinumus ierušina augsnē. Labi derētu uzbērt granti. Siltumnīcā var lietot arī kūdru, jo zem jumta tā nekļūs mitra. Uz augsnes un piesegumā vēlami egļu zari, jo tie nepatīk grauzējiem.
Visbiežākais siltumnīcās augošo vīnogu bojāejas iemesls ziemā ir izkalšana. Tām jau tagad var trūkt mitruma. Kamēr siltumnīcā aug tomāti un gurķi, arī vīnogu aplaista, taču tad mēdz aizmirst. Kamēr nav sala, augu laista. Ziemā ieteicams vīnogai ap sakņu sistēmu salikt sniegu un pieblietēt. Tas palēnām kusīs un nodrošinās augsni ar vajadzīgo mitrumu. Uz dzinumiem gan sniegu neber, jo tiem nevajag lieku mitrumu – saulainās ziemas dienās siltumnīcā mēdz būt krasas temperatūras svārstības.
Dārzā stāda un pārstāda kokus
“Kamēr laiks ļauj, pa dārzu var rauties melnu muti. Patlaban audzētavā tiek pārpodoti augi, veidoti stādījumi. Ir īstais laiks izvēlēties augus ar visskaistāko lapu krāsojumu sava dārza nākamajam rudenim,” mudina dendroloģe Zaiga Graudiņa no Sakstagala.
Izraugās pašus košākos
Šogad lapas krāsojas tik skaisti tāpēc, ka augi piedzīvoja lielus stresus, temperatūras svārstības. Sals gan paātrināja lapkriti, taču iedeva tām skaistos toņus. Tieši stresa dēļ viskošākās ir to augu lapas, kas stādu placī aug podiņos (sausuma un mitruma maiņas, karstums).
• Izcilākā sarkanā krāsa rudeņos Zaigas kolekcijā ir bērzlapu kļavai (līdz 10 m augsts koks).
• Rudenī bārbeļu krūms kļūst par dārza skaistāko rotu. Spilgti izskatās klinteņu dzīvžogi.
• Izteiksmīgs ir sarkanais ozols. Sudrabkļava iekrāsojas neparastā oranžrozā tonī.
• Ja salna pilnībā nenokož, varenas ir valriekstkoku lielās lapas dzeltenīgos toņos.
• Gan lieliem, gan maziem dārziem derēs segliņi – tiem ir skaistas lapas un dekoratīvas odziņas.
• Skaistuma ziņā rudeņos ārpus konkurences ir etiķkoks – gan tā lapas sārtojas, gan izceļas ziedkopas.
• Protams, rudeņos klasiski skaistas ir visas kļavas un lapu paklāji zem tām.
• Skaists krāsojums ir krūmmellenēm.
Ar lapām nekaro
Savā dārzā Zaiga grābj lapas tikai pagalma daļā, kur tās sabirušas stāvlaukumā vai dobēs pārāk biezā slānī. Viņa uzskata, ka arī šajā ziņā beidzot jāmaina aplamie priekšstati un ar lapām vajadzētu sadzīvot un saprast to sūtību un uzdevumu. Tās gan piesedz auga saknes, gan satrūdot nodrošina kokam un krūmam barības vielas.
Sevišķi lielos dārzos šis dabīgais koku cikls būtu jāievēro. Ja visu laiku zem koka cītīgi nogrābj lapas, bieži vien pieķerot arī daļu augsnes, virskārtai tuvāk augošās saknes paliek neaizsargātas, rodas pat augsnes erozija. Tieši šī nenogrābtā aizsargslāņa dēļ vecos parkos koki jūtas tik labi. Arī pavasara sīpolpuķes, prīmulas un vizbulītes ziemā vēlas piesegumu.
Lapu segas noraušana pirms ziemas kokam ir liels stress un veltīga laika tērēšana pašam lapu grābējam. Speciāliste iesaka lapas no mauriņa nevis aizvākt, bet sagrābt ap tuvumā augošajiem krūmiņiem, cirptajiem dzīvžogiem. Līdz pavasarim tās būs savu darbu paveikušas un izdēdējušas. Tad daļu var aizvākt vai tām uzbērt dekoratīvu mulču (mizu, kūdras substrātu, auglīgu augsni).
Lielas problēmas sagādā zirgkastaņas lapas. Kamēr stādījumi vēl jauni, Zaiga tos regulāri apstaigā un norauj apakšējās lapas, uz kurām pirmajām vasarā parādās bojājumu pazīmes. Tas diezgan labi palīdz. Taču ar liela auguma kokiem tā nav iespējams. Daudzi cītīgi grābj lapas un sadedzina, lai mazinātu kastaņu kaitēkļu savairošanos. Taču tā var iznīdēt tikai daļu, bet otra daļa ziemos augsnē, dažādās spraugās, kastaņu mizā.
Zaiga spriež, ka derētu agri pavasarī kastaņu sakņu zonai uzklāt visbiezāko melno agrotīklu (ne austo ģeotekstilu). Tad liela daļa kaitēkļu varētu netikt ārā. Lai izskatās glītāk, segumu var apbērt ar mizu mulču.
• Nereti tautas ticējumos pēc lapām pareģo ziemu. Ja lapas krīt un paliek uz koka saknēm, tad būs barga ziema. Ja vējš izpūš pa visu dārzu un kaimiņiem – būs mīksta ziema.
