Oktobra krāsainās trakulības 0
Oktobris tradicionāli ir īstens rudens mēnesis, kad varam vērot īpaši krāšņas koku lapotnes un izbaudīt lapkriti. Tāpat oktobrī, veroties debesīs, ar skatienu varam sekot gājputnu bariem, kas dodas uz siltākām zemēm. Bet mūsu nometnieki, sabužinot kažokus un spalvas, gatavojas Latvijas ziemai.
AUGU VALSTĪBĀ
Oktobrī var vākt nobirušo lapu masu komposta uzkrājumā. Vēlāk tas būs teicams trūdvielu papildinājums jauniem stādījumiem. Augļu kokiem un ogulājiem var aprakt apdobes. Kalsnavas arborētuma dendroloģe Benita Rudzīte stāsta, ka šajā laikā Latvijas arborētumos kā karamele gardi smaržo salnā apsalusī Japānas katsura, bet augļu un ziedu gaidīšanas priekam pavasarī iesaka tagad stādīt kādu koku, krūmu vai peoniju. Tāpat svarīgi atcerēties, ka, gatavojot augsni nākamajai sezonai, tā būs irdenāka, arot vecā mēnesī. Rudens aveņu krūmos vēl ik pārdienu atrodama sulīgu ogu sauja. Tīrumā var norakt pēdējos puravus, bet ziemas vitamīniem iepodot kādu seleriju un pētersīli. Sausu dienu var izmantot puķu, dekoratīvo koku un krūmu sēklu vākšanai, piemēram, sagatavot nākamā gada sējai vilkābeļu un ābeļu sēklas. Jābūt modram, jo augļu koku stādījumus oktobrī apmeklē garauši un žurkas.
ZAĻĀ APTIEKA
Oktobrī visas savvaļas zāļu sēklas ir izkaisījušās, bet zāļu vīrs Aivars Lirums iesaka pēc salnām vākt irbenāju ogas. Tās stiprina sirdi, jo satur organisko izotopu – kalcija un kālija kompleksu. Tāpat, ja organismā izteikti trūkst dzelzs, noderēs nātru raženās galotnes, kas ir pilnas ar sēklām. Tās var savākt kopā ar lapām un izžāvēt. Lai uzņemtu dzelzi, der skābie rudens āboli. Jāapdedzina divas trīs tapešu nagliņas, līdz tās kļūst brūnas, tad tās iedur ābolā dažādās vietās un diennakti patur. Tad naglas izņem ārā un ābolu var ēst – būs bagātīgs dzelzs avots. Aivars Lirums iesaka šādu ābolu ēst katru dienu.
Rīgas Zooloģiskā dārza informācijas nodaļas darbinieks Māris Lielkalns stāsta, ka sākusies lielā ziemas kažoku parāde. Zvēri jau gatavojas ziemai – pastiprināti barojas, lai uzkrātu krietnu zemādas tauku slāni, uzaudzē kārtīgus un skaistus kažokus, kam ir gara vilna un bieza pavilna, lai aukstums netiktu klāt. Tādēļ nav jābrīnās, ja vasarā “izkāmējušais” jenotsuns vai lapsa tagad nāk pretī divas vai pat trīs reizes lielāks. Ziemas kažoku krāsojums mēdz atšķirties no vasaras tērpa toņiem. Tie ir pelēcīgāki, sirmāki vai pat pilnīgi balti, piemēram, baltajiem zaķiem, zebiekstēm un sermuļiem. Šajā laikā autobraucējiem ir jāuzmanās, jo krēslā uz ceļiem biežāk var sastapt neveiklus, savā nodabā ļepatojošus jenotsuņus. Sajūtot briesmas, tie nevis mūk, bet pietupstas un gaida, kamēr auto, briesmīgais rūcošais “zvērs”, pazudīs.
PIE LAIKA REĢA
Laika vērotājs Vilis Bukšs stāsta, ka oktobrī nekas ārkārtējs nav gaidāms – ne lieli aukstumi, ne siltumi. Oktobris būs tradicionāli ierasts, bet varbūt nedaudz vēsāks nekā iepriekšējā gadā. Mēneša pirmajā pusē vairāk būs vērojami izteikti rudens mākoņi, bet dienas varētu būt saulainas, naktīs gaidāmas salnas. Mēneša vidū gaisā varbūt uzvirpuļos sniegs, īpaši Latgales pusē. Oktobra beigas iespējamas dzestras, un būs vairāk nokrišņu. Oktobris ir svarīgs mēnesis, kad jāvēro norises dabā, lai noteiktu, kāda būs gaidāmā ziema. Piemēram, ja 8. oktobrī kaut kur vērojams sniegs, tad 21. novembrī iestāsies īsta ziema.
PUTNU CEĻI
Māris Lielkalns stāsta, ka arī putnu pasaulē valda nemiers. Mēneša sākumā uz siltām zemēm vēl steidz dzērves, tām seko neskaitāmi zosu bari. Ik pa brīdim debesis tiek izrakstītas ar mainīgiem lielo putnu kāšiem. Nebeidzami var lūkoties augšup un vērot, kā putnu V burtu nomaina F un kā pēc tam no tā atdalās I burts. Mežos čivina mazie putni – tie migrē virs koku galotnēm un nemitīgi sasaucas. Savukārt mājās palicēji lidoņi cītīgi apmeklē nezāļu laukus, kur lupina laukā sēklas. Zīlītes parādās māju tuvumā, lai no spraugām izmakšķerētu tur noslēpušos kukaiņus. Arī sīļiem karsts darba laiks, jo zem ozoliem klāts bagātīgs zīļu galds.
