Oktobra darbi dārzā – tomāti, rudens sēja siltumnīcā un biešu raža 0
Pēc sen gaidītās pamatīgā lietus vizītes rūpju lokā ir sakņu dārza varoņi: kāposti, burkāni un bietes. Siltumnīcā vēl gozējas pa tomātam, dārzā kā trakas zied hortenzijas. Ko savās saimniecībās dara un citiem iesaka dārza darbu speciālisti?
Rudens sēja siltumnīcā
“Mazdārziņa siltumnīcā novākto augu vietā vai starp vēl ražojošiem tomātiem var iesēt zaļumus un redīsus vēlākai ēšanai,” iesaka dārzeņkopis Aivars Presnikovs no Rīgas.
Tomātus nesteidz noraut
Vēsuma periods tomātiem plēves siltumnīcās neko sliktu nav nodarījis. Hibrīdās šķirnes ir izturīgas un ražo ilgi. Lielaudzētāji sezonu beidz un visu ražu novāc oktobra vidū, taču mazdārziņa saimniekiem ieteicams ražu pēc iespējas ilgāk turēt pie auga. Ja nav speciālas glabātavas, istabā ienestie augļi diezgan drīz sāks iežūt, bojāties. Sevišķi tomātiem ir īss mūžs mājās, kur sākta apkure. Toties plēves siltumnīcā pie stumbra raža vēl var glabāties ilgi. Ikreiz paņem tik, cik ēšanai vajag. Visu ražu noņem tikai tad, kad sola iestājamies stabilu salu.
Līdzīgi ir arī ar papriku. Pat tiem augiem, kas šogad lieliski ražoja un auga ārā, visu ražu nevajag noraut. Paņem tikai gatavos un krāsoties sākušos dārzeņus. Ja gaidāma salna, augu var ievīstīt agrotīklā. Ja iestāsies siltāks periods (kā sola laika ziņās), paprika turpinās gatavoties arī dobē.
• Nav vērts noraut paprikai visus zaļos augļus vai pārstādīt siltumnīcā.
Izvēlas dažādus zaļumus
Jau noražojušo augu vietā augsni uzirdina, nolīdzina un sēj rudens ražai zaļumus un redīsus. Redīsiem var sēt jebkuru šķirni, kas paredzēta arī sēšanai pavasarī. Derēs arī pirms četriem mēnešiem atvērtās, bet neizsētās paciņas. Gaismas apstākļi un temperatūra atkal ir redīsiem labvēlīga. Tos var sasēt diezgan daudz. Ja tuvojas sals, ražu novāc un vēl ilgi var glabāt ledusskapī.
Vadziņās sasēj arī dažādus salātus. Daļai var ļaut augt lielākai, daļai – tikt apēstai pavisam maziņiem. Tie salāti, kas izauguši, labi pacieš vēsumu – tie it kā iekapsulējas augšanā un ir ēdami līdz īstam salam.
Rudens pusē labi padodas rukola. Var mēģināt iesēt arī dilles – dažkārt izdodas izaudzēt, dažkārt ne. Kādu siltumnīcas stūrīti vasarā var atvēlēt koriandram – tas pats prot iesēties.
Visērtāk, ja baziliku un citus garšaugus jau pavasarī iestāda arī puķu kastē, ne tikai dobē. Tad šo izlasi viegli pasargāt no salnām. Taču jārēķinās, ka bazilika dzīve tiks paildzināta tikai nedaudz. Šie augi cieš no gaismas trūkuma, sāks stīdzēt un pamazām nobirs.
Apkopjam hortenzijas
“Hortenzijas šogad krāsojas izcili košas. Patlaban ir īstais brīdis, lai palīdzētu tām sagatavoties ziemošanai,” skaidro stādaudzētāja Irina Strautiņa no Garkalnes novada.
Izvērtē dažādus augus
Skarainajām un kokveida hortenzijām vecos ziedus un dzinumus īsina tikai pavasarī. Rudenī var nogriezt nobrūnējušos, lietū un vējā sadriskātos ziedus. Hortenziju ziedkopas arī rudenī izskatās glītas, kad lapu vairs nav, sevišķi skaistas ir sarmas rītos.
Irinas pieredze liecina, ka rudenī pārāk centīgi nokoptā dārzā augi ziemo sliktāk. Nogrieztie hortenziju (arī ziemciešu) dzinumi palīdz augam pārziemot, tajos aizķeras sniegs, kāda lapa. Protams, nogriež vējā aizlūzušos dzinumus un ziedkopas.
Pārbauda arī, cik mitrs ir zem hortenziju krūma. Dažviet lietus samitrinājis tikai augsnes virskārtu. Lai hortenzijas (arī rododendri un citi kokaugi) sekmīgi ziemotu, tagad tiem vajadzētu mitrumu vismaz 10 cm dziļumā. Ja tā nav, augi rūpīgi jāsalaista.
• Skarainās un kokveida hortenzijas zied uz jaunajiem dzinumiem, tādēļ tās pavasarī varēs pamatīgi apgriezt.
• Daži praktiķi iesaka tagad hortenzijām dot kālija sulfātu, kas sekmē dzinumu nobriešanu.
Plāno guldīt liellapu hortenzijas
Dārzā audzētās robainās (Hydrangea serrata) un liellapu hortenzijas (Hydrangea macrophylla) gan ir lutināmas un sedzamas, jo tās zied uz iepriekšējā gada dzinumiem, tāpēc tie jāsaudzē no sala. Dārzniekiem ir dažādas metodes, kā to darīt. Piemēram, hortenziju dzinumus pieliec pie zemes. To dara tagad, kad dzinumiem nobirs lapas. Kad tuvojas sals vai jau sāk piesalt, apber ar ozolu lapām. Virspusē uzliek lociņus, uz kuriem bagātīgi klāj agrotīklu. Visu piesedz ar plēvi (galiem jābūt vaļā, lai notiek ventilācija), lai segums nesamirkst. Sausuma dēļ var likt arī kādu šīfera vai polikarbonāta loksni. Ja ziema atkušņaina, segumu pārbauda, vai augi nav slapjumā, nesūt un nepelē.
Pavasarī šādu piesegumu atsedz pamazām, pieradinot augus pie saules.
Tās liellapu hortenzijas, kuras audzē podos, var ziemināt vēsā pagrabā (ap 5 °C) vai pierakt neapkurināmā plēves siltumnīcā. Pirms sala hortenzijas pamazām pārvieto uz siltumnīcu. Jo vēlāk augs sāks ziemošanu pakojumā (pavadīs tur īsāku laiku), jo tas labāk pārziemos. Kad sola sala sākumu, hortenziju podus ierok slīpi zemē. Dzinumus apber ar ozolu lapām, apklāj vairākās kārtās ar agrotīklu. Virs pakojuma un zem tā var klāt pa egļu zaram, lai pasargātu augus no grauzējiem.
• Podos augošās hortenzijas ziemā uzmana, lai neiekalst.
• Stādu gadatirgos tagad var meklēt jaunumus – robainās hortenzijas ‘Cotton Candy’ un liellapu ‘Diva Fiore’, kuras zied gan uz iepriekšējā gada, gan jaunajiem dzinumiem.
Ziedus krāj ziemas dekoriem
Ir īstais brīdis savākt hortenziju ziedus ziemas floristikas darbiem. Tos vāc, kad tie vairs nav spilgti balti, bet sākuši krāsoties un it kā mazliet čab, kad pabužina. Sevišķi skaistas ir liellapu hortenziju ziedkopas.
Ziedkopas sadala pa maziem ķekariņiem un žāvē sausā, tumšā vietā. Ērti glabāt un lietot, ja katru ziedu pušķīti apņem ar diegu un kaltē virtenē. Ja hortenzijai bijuši zilgani ziedi, arī kaltēti tie saglabā toni. Izteiksmīgu toni ziedkopām var piešķirt, nopūšot ar krāsu. Labi izskatās arī bronzīgās, sudrabotās krāsas.
• Ja šķiet, ka sausie ziedi ir pārāk trausli, tos kādu laiku patur ārā (sargā no nokrišņiem).
Vāc ražu sakņu dārzā
“Jo vēlāk dārzeņus – bietes, burkānus un kāpostus – novāks, jo ilgāk tie saglabāsies svaigi un garšīgi. Salnas tos nebiedē. Taču rudens ir viltīgs, un raža jāuzmana, nedrīkst arī nokavēt īsto vākšanas laiku,” skaidro zemnieks Aldis Stepanovičs no Slampes pagasta.
Burkāniem bīstama plaisāšana
Agri sētajiem burkāniem jau jābūt novāktiem. Tagad savu kārtu gaida tā sauktie Jāņu burkāni, kuri sēti jūnija sākumā. Teorētiski tos var vākt vēl oktobrī, taču mainīgie laika apstākļi diktē savus noteikumus.
Pēc sausuma perioda uznākušais lietus var kļūt par iemeslu tam, ka burkāni pēkšņi apjūk un sāk plaisāt. Tad burkāns strauji zaudē savu kvalitāti, un lielaudzētāji šo brīdi nedrīkst pieļaut. Taču mazdārziņā burkānu dobi var uzmanīt, lai ļautu pēc iespējas ilgāk ražai augt un glabāties svaigai uz lauka. Ik dienu, ņemot burkānus maltītei, papēta to sānus. Tiklīdz pirmajiem pamana šķēlumus, tūliņ visus vāc nost.
Nav tā, ka ieplīsušie burkāni tūliņ sapūst, taču garšas īpašības strauji zūd. Nupat ieplīsušos burkānus var nomizot, sagriezt kubiņos un salikt saldētavā.
To, cik grūti burkāniem klājies, var noteikt pēc saknes – liela sausuma un tātad arī barības trūkuma brīžos veidojušās tādas kā iežmaugas. Ja burkāni sāk veidot daudz baltu, jaunu sakņu, tie domā augt atkārtoti, tāpēc raujami ārā.
• Burkānus var vākt, kad laksti sāk krāsoties.
• Burkānu lakstus labāk lauzt, nevis griezt (tad var iebojāt burkāna pierīti, un tas bojāsies).
Bietes salnu nebīstas
Bietes mazdārziņā var vākt oktobrī. Lielaudzētājiem ir savas prasības – jāpagūst, kamēr bietēm vēl tādas lapas, lai kombains tās var izraut.
Pareizi būtu, ja bietes ziemas glabāšanai tiktu sētas jūnija sākumā. Agrākam patēriņam agrīnās šķirnes – maijā, kad augsne iesilusi.
Bieti nevajadzētu pāraudzēt resnāku par 10 cm diametrā – tad tā var kļūt koksnaina, mīkstumā parādās gaišāki riņķi.
• Bietēm un burkāniem lakstus pēc iespējas ātrāk nogriež, jo tie vīst un atņem saknei spēku.
Kāposti būs deficīts
Ziemas kāposti var augt uz lauka līdz oktobra beigām, novembra sākumam, ja neplaisā.
Taču Aldis iesaka neatlikt kāpostu pirkšanu skābēšanai. Vai arī sarunāt ar kādu zemnieku, lai pietaupa zināmu daudzumu galvu uz lauka.
Šovasar visā Eiropā bija liels karstums un sausums, tāpēc arī citviet ražas pavājas. Pēc Latvijā audzētajiem kāpostiem jau tagad ārzemēs ir liels pieprasījums.
Zemnieks prognozē – arī citu, siltākās zemēs audzēto dārzeņu, kurus ziemā esam raduši pirkt lielveikalos, var būt mazāk nekā parasti.
• Kāpostus cenšas pēc iespējas ilgāk turēt uz lauka, lai beidzot atdzeras. Par agru novāktie būs sīvi.
PADOMI
• Ja gadījies, ka saknes palikušas uz lauka un pēkšņi uznācis stiprs sals, ražu nesteidz tūliņ novākt. Ja laika ziņās sola, ka atgriezīsies siltākas dienas, dārzeņus atstāj uz lauka, un tie paši atdzersies. Ja šādus apsalušus dārzeņus strauji ienes siltākā telpā, tie ilgi neglabāsies (straujas temperatūras svārstības rosina audu plīšanu augiem).
• Bet, ja sals tomēr neatkāpjas, apsalušajiem dārzeņiem nogriež lapas un sakrauj pagaidu stirpā, piesedz tik daudz, lai tie lēnām atlaižas. Tad nes pagrabā.
