Beidzamie darbi dārzā, gatavojoties ziemai un domājot par pavasari 1
Līdz ar oktobra noslēgumu beidzas aktīvā dārzu darbu sezona. Ja laiks jauks, vienmēr var atrast, ko darīt (kaļķot kokus, griezt potzarus, kārtot inventāru). Taču var arī nedarīt neko un kopā ar dārzu gaidīt pavasari, kas tuvojas ar katru dienu. Ko savos dārzos vēl dara dārzu darbu speciālisti?
Kaļķo augsni
“Ir piemērots laiks augsnes kaļķošanai. Taču, pirms to dara, jānoskaidro, vai tas vispār vajadzīgs un cik daudz kaļķu vajag,” teic agronome Dace Lesiņa no Rojas.
Nosaka skābumu
Kaļķojamais materiāls maina augsnes skābumu pH. Lielākajai daļai Latvijas augšņu ir tā trūkums, taču pirms kaļķošanas jānoskaidro augsnes skābums. To var vienkārši izdarīt mājas apstākļos.
Dārzkopības preču veikalos ir nopērkamas speicālas pH indikatora testa strēmeles (80 strēmeļu cena ap 1,50 eiro). Augsni iemaisa ūdenī, nostādina un iemet strēmeli. Kad tā iekrāsojusies, pēc speciālas skalas var noteikt, kāds ir augsnes skābums.
Ja kāds augs nīkuļo un neaug, tajā var būt vainojams arī tā prasībām neatbilstīgs augsnes pH līmenis.
Daži augi pieļauj lielāku skābuma/sārmainuma amplitūdu. Bet, piemēram, krūmmellenes un rododendri augs tikai izteikti skābā augsnē (pH ap 4,5). Savukāt sakņaugiem (kartupeļi, bietes u.c.) vajadzīga bāziskāka augsne (pH 5,5–6,5).
Kauleņkokiem patiks sārmaināka augsne. Skābumu der noteikt arī ūdenim, ar ko laista dārzu. Ūdenim no pilsētas ūdensvada pH ir neitrāls – ap 7, taču augiem patīk skābāks.
Uzberot mazliet lielāku kaļķu devu, nekas slikts nenotiks, taču tā ir zemē izmesta nauda. Mazdārziņam paredzētajiem iepakojumiem parasti ir sīka instrukcija, cik un kā materiālu lietot. Vidēji tas varētu būt ap 100 g/m2 (500–1000 kg uz 1 ha).
Ja analīzes liecina, ka augsne ir pārāk skāba, rudenī var dot lielāku devu kaļķu. Pavasarī kaļķo vēlreiz, dodot mazāku porciju. Ja augsnei ir tendence paskābināties, jārēķinās, ka katru gadu vajadzēs dot uzturošas devas (aptuveni puse no pamatkaļķošanas porcijas).
Mazdārziņu saimnieki nereti pārcenšas un dārziņā darbojas pēc intuīcijas. Nepārbaudot augsnes skābumu, nevajadzētu dāsni kaisīt pelnus, mēslojumu, kaļķus, olu čaumalas un citus labumus.
Labāk kaļķot nelielās devās, atkārtoti veicot pH pārbaudes ar indikatoru. Piemēram, nedaudz uzkaisa tagad rudenī. Pavasarī veic analīzes. Ja augsne vēl par skābu, kaļķo papildus. Vasarā atkal pārbauda augsnes reakciju.
Visus mērījumus ieteicams pierakstīt. Vajag fiksēt arī kaļķošanas daudzumu un vietu (arī citas darbības dārzā), jo līdz pavasarim viss aizmirsīsies.
Kaļķošanai var izmantot dažādus materiālus, taču viens no labākajiem ir materiāls granuliņās. Tas ir viegli un vienmērīgi uzkaisāms, ātri iedarbojas un neapdedzina augu saknes. Iedarbība notiek ātrāk, ja kaļķojamo materiālu ierušina augsnē.
Kaļķošana uzlabo augsnes struktūru, jo pareizajā skābumā labāk attīstās mikroorganismi, katrs augs saņem sev vajadzīgās barības vielas, ir labāks mitruma režīms. Jārēķinās, ka augsnes skābumu maina arī minerālmēslu lietošana.
Savāc gardākās šķirnes
“Ja kaimiņa dārzā ir gardi āboli, bumbieri vai plūmes, tagad ir labs laiks, lai sagrieztu no tiem potzarus. Pavasarī izvēlētās šķirnes varēs iepotēt kādā no saviem kokiem vai pārpotēt to, kas īsti negaršo,” mudina dārznieks Guntis Kormis no Vilgāles.
Griež un glabā
Potzaru griešanu nav vēlams atlikt uz ziemu, jo dažkārt dzinumi jau var apsalt, un arī rokas sals, bet tagad darbošanās vēl ir tīkama. Potēšanai der šajā gadā izaugusī jaunā pieauguma daļa no dzinuma. Dažiem kokiem tā var būt tikai 5 centimetri, citiem, piemēram, saldajiem ķiršiem, pat 1,5 metrus gara.
Potējot savām vajadzībām, šķirne nav svarīga, taču tik un tā katram saišķim pievieno mitrumizturīgu uzrakstu, no kurienes tas ņemts. Potzarus ietin mitrā avīzē vai audumā, polietilēna plēvē un uzglabā mitrā pagrabā vai ierok zemē.
Var arī glabāt šķūnīti uz grīdas vai kaut kur dārzā, apberot ar kūdras vai zāģskaidu kaudzīti. Potzariem svarīgi, lai tiem būtu mitrums un pēc iespējas nemainīgāka temperatūra.
Potzarus uzglabā tik garus, cik tie nogriezti. Tikai pavasarī saīsina potēs (ap 5 cm garās, katrai atstājot 2–3 pumpurus).
Izvērtē potējamos
Potējot vienā kokā vairākas šķirnes, izvērtē, lai tās būtu aptuveni viena lieluma, tām ir līdzīgi strauji augošs vainags. Citādi spēcīgāk augošās šķirnes nomāks mazākās.
Ja potēšanai paredzētais zars jau ir ap 5 cm resns, tam uzpotē vairākas (4) potes, lai straujāk aizaug rēta. Ar pārpotēšanu var droši eksperimentēt, jo neko nevar zaudēt.
Ja nepieaugs pote, turpinās augt apgrieztais zars. Pārpotēšanai paredzēto koku var apgriezt pat par trim ceturtdaļām no vainaga.
Gaida pavasari
Pirmos līdz ziedēšanai jāpagūst uzpotēt kauleņkokus. Ābeles un plūmes mēdz potēt pat ziedēšanas laikā, taču ne vēlāk par Jāņiem.
Var atjaunot arī vecus kokus, kas sliktāk sākuši ražot, piemēram, desmitgadīgas plūmes. Tām pavasarī nozāģē visu vainagu, atstājot tikai daļu skeletzaru. Koks dos daudz jaunu dzinumu. Tos retina, lai neveidojas sabiezināts vainags.
Pirmajā gadā koks atjaunosies, otrajā jau var būt raža. Pēc 7 gadiem atkal spēcīgi apzāģē – tā plūmes mūžu var pagarināt ilgāk par 20 gadiem.
Līdzīgi rīkojas ar persikiem. Tiem var atstāt apakšējos vainaga zarus un augšējos apzāģēt. Apakšējie ražos, kā parasti, bet augšējā daļā ataugs vainags (arī paretina liekos dzinumus), kas dos augļus pēc gada. Potējuma vietu piefiksē ar polietilēna plēves strēmeli un apziež ar potziedi.
Pārziemina un pavairo eņģeļtaures
“Patlaban pārziemināšanai paredzētajās vietās novieto eņģeļtaures. Milzīgā auguma meženes parasti pārziemo bez problēmām. Vairāk uzmanības prasa jaunie stādiņi un dažādās šķirnes. Ja siltuma un papildapgaismojuma pietiek, tie var zaļot visu ziemu,” skaidro eņģeļtauru kolekcionāre Diāna Romenkova no Ikšķiles.
Piebremzē laistīšanu
Svarīgākais sekmīgai puķes ziemošanai ir mērens augsnes mitrums. Sevišķi jaunajiem augiem pārliešana ir bīstama – tie vienkārši nopūs. Kad eņģeļtauri ienes telpā, gaismas izmaiņu un trūkuma dēļ tā strauji nomet lapas.
Dažkārt cilvēki kļūdās un domā, ka tas notiek sausuma dēļ, un cītīgi laista. Taču, ja augam nav lapu, tas ūdeni patērē maz. Pat neliela iekaltēšana ziemas periodā nav tik bīstama kā slapjums.
Vēl bīstamāk, ja slapjo puķi novieto vēsā vietā. Ziemošanas laikā pārbauda augsnes mitrumu un neļauj tam pilnīgi izkalst.
Spraudeņu laiks ir rudens
Rudenī var pavairot eņģeļtauri, nogriežot spraudeņus kuplajam vainagam. Pavisam zaļie dzinumu gali var nepārziemot, bet tā daļa, kas jau sākusi nobriest, kļuvusi pelēcīgāka, apsakņojas un pārziemo labi. Taču ar spraudeņu griešanu nevajag aizrauties, ja nav speciāla apgaismojuma, kur tos novietot.
Spraudeņus var spraust kūdras substrātā, grantī, sfagnu sūnās. Nobriedušās daļas var likt ūdenī un stādīt, kad uz stumbra parādās tādas kā pumpiņas (no tām nāks saknītes). Novieto siltā vietā, kur ierīkots papildapgaismojums.
Taču eņģeļtauri nevajag apgriezt tikai apgriešanas pēc. Ja vieta ļauj un pa durvīm var ienest, atstāj visu, kā ir. Jo zemāk nogriež, jo ilgāk jāgaida uz ziedēšanas sākumu.
Dalīšanās ar spraudeņiem ineterneta vietnēs un to pasūtīšana no ārzemēm nav apsīkusi arī tagad. Taču kolekcionāre iesaka šķirnes spraudeņa vai auga iegādi labāk atlikt uz pavasari.
Profesionāļi tās pratīs pārziemināt, taču bez speciāla aprīkojuma tas var neizdoties, sevišķi jaunu stādu, kam daudz nepārkoksnējušās daļas. Ja pērk pavasarī, līdz rudenim augs nobriedīs un pārziemos labāk.
Sargā saknes
Eņģeļtaurēm galvenokārt jāsargā saknes podā. Pat ja virszemes daļas rudens salnā apsalušas, augs atjaunosies. Protams, ziedēs daudz vēlāk.
Telpā, kur ziemina eņģeļtaures, gaisa temperatūra nedrīkst būt mīnusos. Nav jābēdā, ja istabas gaismā un siltumā tā veidos izstīdzējušu lapu cekulu. Tas tik un tā ik pa laikam nobirs.
Ziemā galvenais ir saglabāt puķes dzīvību līdz pavasarim, kad tā sāks augt ar sparu. Tā sauktās meženes (baltas, rozā vai dzeltenas milzenes) audzētāja uzskata par mazvērtīgām un iesaka aizvietot ar šķirnes augiem.
