Okšķerē somu ārpolitiku 0
Somijas drošības policijas “Supo” ikgadējā ziņojumā secināts, ka pērn audzis ne tikai ārvalstu spiegu, bet arī to personu skaits, kuri uztur sakarus ar teroristiskajām organizācijām. Ziņojumā uzsvērts, ka pagājušajā gadā augusi tā dēvētā politiskā spiegošana, citu valstu slepenajiem aģentiem pievēršoties Somijas ārpolitikai.
“Šā gadsimta pirmajos desmit gados spiegošana Somijā pārvirzījusies no iekšlietām uz starptautiskajām attiecībām. Ārvalstu dienesti pievērš pastiprinātu uzmanību Somijas attiecībām ar NATO un Eiropas Savienību, kā arī valsts drošības politikai,” teikts nesen publicētajā “Supo” ziņojumā, kurā piebilsts, ka joprojām “problēmas sagādā arī rūpnieciskā spiegošana”.
“Supo” komunikācijas departamenta direktors Līnu Lehto vietējiem medijiem skaidrojis, ka “politiskās spiegošanas” mērķis ir “izokšķerēt” iespējamās pārmaiņas Somijas drošības politikā, attiecībās ar ES un citām valstīm, kā arī vaktēt Somijas nostāju attiecībās ar NATO, kuras dalībvalsts tā joprojām nav.
“Ļoti daudzas valstis ir ieinteresētas šajos jautājumos, jo iespējamās pārmaiņas var ietekmēt arī to lēmumus. Dažas valstis mēģina ietekmēt Somijas politiku, lai nodrošinātos pret to, ka nenotiek tām netīkamas pārmaiņas.”
Viņš arī norādījis, ka nopietnāko kaitējumu valstij nodara spiegi, kuru galvenais mērķis ir jaunās tehnoloģijas. Tiesa, Somijas drošības policija savā ziņojumā uzsvērusi, ka “negrib saukt valstis, kuras Somijā darbojas visaktīvāk”. Pagājušajā gada ziņojumā “Supo” norādīja, ka “dažas valstis mēģina iegūt Somijā ražotus materiālus”. Arī tad Somijas drošības policija atteicās saukt konkrētas valstis, taču Somijas Starptautisko attiecību institūta direktors Mika Altola pērn norādīja, ka lielākās aizdomas gulstas uz Irānu. “Viņiem ir somu būvētas ierīces, kas var tikt pārveidotas tā, lai tās varētu izmantot citiem mērķiem,” tad skaidroja Altola, ar to domājot kodolnozari. Savukārt šā gada ziņojumā uzsvērts, ka ārvalstu spiegu pastiprinātas uzmanības lokā nonākuši uzņēmumi, kas darbojas enerģētikas un ķīmijas sektoros. “No 400 izpētītajām firmām 12 procenti apgalvoja, ka bijuši industriālās spiegošanas upuri, bet vēl 16 procenti norādīja, ka viņiem ir aizdomas par ārvalstu spiegošanu,” teikts “Supo” ziņojumā.
Somijas galvaspilsēta Helsinki aukstā kara gados bija starptautiskās spiegošanas viens no karstākajiem punktiem. “Šodien situācija ir krietni citāda,” sarunā ar Somijā iznākušo zviedru valodas laikrakstu “Huvudstadsbladet” uzsvēris Helsinku universitātes pētnieks Marku Kangaspuro. “Somija vairs nav sava veida logs starp Krieviju un Rietumiem. Mūsu pozīcijas vairs nav tādas, kādas tās bija aukstā kara gados, kad valsts bija stratēģiska vieta informācijas ieguvei.”
Somu politiskie apskatnieki atzīmē, ka dažas valstis īpaši seko līdzi valsts attiecībām ar NATO. “Lielākos jautājumus rada runas par Somijas iespējamu dalību militārajā aliansē. Tam ļoti rūpīgi seko līdzi kā Rietumi, tā Austrumi,” uzsvēris Kangaspuro.
“Krievija ir pret Somijas dalību NATO. Pieļauju, ka Zviedrijā attieksme pret šo jautājumu ir dažāda. Militārās alianses dalībvalstīm iebildes pret Somiju nav, bet Baltijas valstis īpaši vēlas somu dalību NATO.”
Vienlaikus “Supo” atzīmē, ka valstī pieaudzis to cilvēku skaits, kuriem ir kontakti ar teroristiskām organizācijām vai radikāļiem. Pēc Somijas drošības policijas aprēķiniem, tādu cilvēku skaits valstī varētu būt “vairāki simti”. Par spīti tam gan valstī ir zems “terorisma risks”. “Šīs personas galvenokārt sniedz atbalstu ekstrēmistu grupu organizētajām operācijām ārvalstīs, piemēram, Sīrijā un Somālijā,” teikts “Supo” ziņojumā, norādot, ka riskus rada personas, kuras atgriezušās no šīm valstīm.
Tapāt somu drošības policija norāda, ka šķietami sarucis vietējo ekstrēmistu skaits, kaut pastāv bažas par “pieaugošas konfrontācijas iespējamību starp galēji labējo un antifašistu grupējumiem”.
