Oksfordas pētnieki Irākas māla ķieģeļos atrod senus augu DNS 6
Oksfordas pētnieki no 2900 gadus veca ķieģeļa ieguvuši senu augu DNS. Oksfordas universitātes eksperti savāca augu DNS paraugus no ķieģeļa iekšējā kodola, kas saturējis neskartu tā laika veģetācijas “laika kapsulu”, tā vēstīja britu medijs “BBC“.
Ķieģelis no senās Kalhu (Kalhu) pilsētas Irākā galvenokārt bijis izgatavots no dubļiem, kas sajaukti ar pelavām, salmiem un dzīvnieku mēsliem. Dažas no tā sastāvā atklātajām augu sugām ir kāposti, virši un bērzs.
DNS paraugi tika iegūti Dānijas Nacionālajā muzejā 2020. gadā, izmantojot metodi, kas iepriekš jau sekmīgi tikusi izmantota citu porainu materiālu izpētē (piemēram, kaulam).
Pats ķieģelis, kas, domājams, ir izgatavots laika posmā no 879. gada p.m.ē. līdz 869. g. p.m.ē., savu formu ieguvis ievietojot sagatavoto masu atbilstošā veidnē, bet pēc tam uz tā tika uzrakstīts uzraksts ķīļraksta formā (sens rakstīšanas veids) — un tas atstāts saulē, lai izžūtu un sacietētētu.
Pētnieki teica, ka tas, ka ķieģelis netika apdedzināts, bet gan atstāts dabiskai izžūšanai, ir palīdzējis saglabāt tajā iesprostoto ģenētisko materiālu. Pētījuma rezultāti sniedz ieskatu dažādās augu sugās, kas tajā laikā tika audzētas šajā pasaules daļā.
Uz ķieģeļa ir rakstīts: “Asīrijas karaļa Ašurnasirpalas pils īpašums”, kas norāda, ka tas nācis no karaļa pils.
Dr. Sofija Lunda Rasmusena (Dr Sophie Lund Rasmussen) no Oksfordas Universitātes Bioloģijas katedras sacīja, ka viņa ir “sajūsmā” par atklājumiem.
Viņa sacīja: “Šo metodi pagātnes floras un faunas identificēšanai turpmāk varētu izmantot arī daudzu citu arheoloģisku artefaktu izpētē, lai arī no cik dažādām vietām pasaulē un laika periodiem tie būtu nākuši. Māla un tam pielīdzināmi materiāli gandrīz vienmēr ir atrodami jebkurā arheoloģiskajā vietā visā pasaulē.”
