Okeānā zvejos miljoniem tonnu atkritumu ar milzu cauruļu sistēmas palīdzību 3
8. septembrī milzīga, vairāk nekā 600 metru gara cauruļu sistēma sāks savu ceļu no ASV Sanfrancisko pilsētas simbola “Zelta vārtu” tilta uz atklātu okeānu apmēram 400 kilometru attālumā no Kalifornijas piekrastes. Mērķis ir grandiozs – noķert miljoniem tonnu plastmasas atkritumu t. s. Lielajā Klusā okeāna atkritumu plankumā, kura dēļ ik gadu iet bojā, piemēram, vaļi, delfīni, roņi, dažādas zivis, bruņrupuči u. c. ūdens iemītnieki.
Cauruļu sistēmu būvē bezpeļņas ekoloģijas jaunuzņēmums “The Ocean Cleanup”. Ja izmēģinājums būs veiksmīgs, sistēmu pārvietos dziļāk okeānā – uz 1700 kilometru attālo Lielo Klusā okeāna atkritumu plankumu. Savukārt ilgtermiņa mērķis ir līdz 2020. gadam pasaules piesārņotākajās ūdenstilpēs nogādāt 60 sistēmas, kas atkritumu daudzumu okeānos samazinātu divas reizes.
Sistēma “ielenc” atkritumus
Uzņēmums izstrādājis okeānu tīrīšanas prototipu “001”, kas, vienkārši runājot, sastāv no peldošām caurulēm, zem kurām piestiprināts tīkls, kura uzdevums ir “nozvejot” ūdenī peldošo plastmasu. Prototips veidots U burta formā, lai okeānu straumju ietekmē cauruļu sistēmā nonāktu atkritumi, kurus pēcāk kuģi izceļ un nogādā pārstrādei uz sauszemi. Katras caurules diametrs ir 1,2 metri, bet zem tās atrodas 2,7 metru garš tīkls. Sistēma ūdenī pārvietojas lēnāk par pašu ūdeni, tādējādi ļaujot straumēm un viļņiem atkritumus “iestumt” sistēmas centrā, kur tie tālāk nonāk tīklos. Sistēma aprīkota ar saules enerģijas darbinātām gaismām un pret-sadursmes sistēmu, kam sistēma jāpasargā no nevēlamas tikšanās ar kuģiem, kas peld pa okeāniem. Sistēma aprīkota ar dažādām kamerām, sensoriem un satelītiem, kas to ļauj kontrolēt attālināti. Sistēma lielākoties darbosies pati no sevis, tomēr drošības labad uz tuvumā esošā atbalsta kuģa dežurēs pāris inženieri.
Idejas autors ir 23 gadus vecais, koledžu nepabeigušais nīderlandietis Bojans Slats, kurš norāda, ka viņam apnikusi piesārņotā jūra, ar kuru viņš sastapies, nirstot Grieķijā pusaudža gados. Viņam izdevies piesaistīt ne tikai vides aktīvistu uzmanību un atbalstu, bet arī dažādu fondu un miljardieru, piemēram, mākoņpakalpojumu nodrošināšanas kompānijas “Salesforce” dibinātāja Marka Beniofa atbalstu. 2017. gadā “The Ocean Cleanup Project” saņēma 5,9 miljonu dolāru ziedojumu, kā arī deklarēja 17 miljonu ziedojumus 2016. gadā.
Problēma jācērt saknē
Jūras biologi norāda, ka situācija okeānos ir tik katastrofāla, ka Slata ideja ir vismaz jāpamēģina. “Es aplaudēju ikvienai plastmasas izvākšanas idejai, jo ikviens mazākais atkritumu gabals nodara lielu postu,” norādījis Arizonas štata universitātes vides veselības inženieris un profesors Rolfs Haldens. Tomēr viņš uzsver, ka nav jēgas “zvejot” atkritumus, ja ik dienas turpinām atkal okeānos ieplūdināt tonnām jaunu atkritumu.
“Ja sūksi māju smilšu vētras laikā, bet neaizvērsi durvis, nekur tālu netiksi,” norādījis profesors. Līdzīgi izteikušies arī citi vides zinātnieki, norādot, ka lielākie pūliņi jāpieliek, lai atkritumi ūdeņos nenonāktu, nevis jācīnās jau ar sekām – okeānu tīrīšanu. “Ja tīrīšanu padarām par galveno notikumu, tad mēs automātiski paziņojam, ka piesārņot okeānus nav nekas slikts,” uzsvēris Lielbritānijas Plimutas universitātes pārstāvis Ričards Tompsons. Vēl cita problēma ir tā, ka “The Ocean Cleanup” orientējas tikai uz peldošo atkritumu savākšanu, kaut zinātnieki pierādījuši, ka mikroplastikas elementi atrodas arī daudz dziļāk ūdenī, līdz kurai šī sistēma aizsniegties nespēj.
