Ojārs Skudra: “Par aizsardzības krīzi Eiropā es nerunātu, ja vien mēs nepiesienamies tiem 2%…” 41
Vai varam runāt par zināmu aizsardzības krīzi Eiropā, kas var iestāties? “Par aizsardzības krīzi Eiropā es nerunātu, ja vien mēs nepiesienamies tiem 2%, kaut gan tos divus procentus var dažādi rēķināt, tur ir jautājums – kura gada cenās,” tā uz raidījuma vadītājas uzdoto jautājumu atbildēja Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks, politologs Ojārs Skudra TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”, diskutējot par aktualitātēm starptautiskajā politikā, tostarp gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām un par NATO dalībvalstu tēriņiem aizsardzībai vismaz 2% apmērā no IKP.
“Te var uzdot jautājumu, vai valsts nemaksā vairāk savu parādu dzēšanai, nekā izdod aizsardzības vajadzībām. Arī tāds ir vesels bars NATO dalībvalstu! Un lielākā daļa, kā zināms, no viņām ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Es teiktu tā – tas, kas nav skaidrs, kāda būs ASV politika, ja gadījumā Tramps uzvarēs vēlēšanās. Un, protams, ka šī tēma būs viena no galvenajām priekšvēlēšanu tēmām. Tramps to ir izvēlējies ārpolitikā par vienu no vadošajām tēmām,” tā TV24 raidījumā komentēja Skudra.
Savukārt otra Donalda Trampa priekšvēlēšanu tēma ir “cīņa pret imigrāciju” – jautājums par ASV dienvidu robežu.
“Un, kā zināms, tas demokrātu un republikāņu kompromiss Senātā un, cerams, arī Pārstāvju palātā, kur republikāņiem ir vairākums atšķirībā no Senāta, viņi vienojās, ka jautājums par imigrāciju un par ASV dienvidu robežas apsargāšanu un izbūvēšanu, tas tika izņemts no balsošanas par palīdzības sniegšanu ārvalstīm,” tā TV24 raidījumā norādīja LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks un politologs Skudra, apspriežot aizsardzības jautājumus Eiropā.
Jau ziņots, ka no 31 NATO dalībvalsts 18 šogad būs sasniegušas alianses uzstādīto mērķi un aizsardzībai tērēs vismaz 2% no IKP, tā trešdien, 14.februārī, pavēstīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Ar šo vēsti Stoltenbergs nācis klajā īsi pēc ASV republikāņu Baltā nama nominācijas pretendenta Donalda Trampa plašu rezonansi izraisījušajiem vārdiem, ka viņš “iedrošinās” Krieviju uzbrukt dalībvalstīm, kas nav ievērojušās šīs saistības.
Valstu skaits, kas ir sasniegušas NATO izvirzīto mērķi, ir būtiski pieaudzis no 11 valstīm vēl pērn, norādīja Stoltenbergs. “Tas ir vēl viens rekordskaitlis un seškārtīgs pieaugums kopš 2014.gada, kad tikai trīs sabiedrotie bija sasnieguši šo mērķi,” sacīja Stoltenbergs.
Eiropas dalībvalstis un Kanāda kopumā saviem tēriņiem pievienojušas vairāk nekā 600 miljardus dolāru, kopš pirms desmit gadiem tika izvirzīts 2% mērķis, piebilda Stoltenbergs.
Pērn Eiropas dalībvalstīs un Kanādā aizsardzības tēriņiem bijis “bezprecedenta pieaugums” par 11%, sacīja NATO ģenerālsekretārs. Viņš no jauna atkārtoja Trampam adresēto brīdinājumu, ka NATO kolektīvās drošības garantiju vājināšana ir nepieļaujama.
Latvijai ir stingri jāiestājas, lai NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis atvēlētu vairāk finanšu līdzekļus aizsardzībai, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš trešdien, 14.februāri, Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).
Rinkēvičs akcentēja, ka Latvija šogad aizsardzībai atvēl 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt līdz 2027.gadam plānots aizsardzībai atvēlēt 3% no IKP.
Prezidents piebilda, ka procenti varētu izrādīties arī lielāki, jo tie ir atkarīgi no tā, kāds būs IKP pieaugums.
“Latvija ir viena no tām valstīm, kas aizsardzībai atvēl vairāk nekā patlaban paģērē NATO politika. Mēs to darām, iespējams, ne tik daudz kritēriju izpildes dēļ. Tas ir būtiski, ka katra alianses dalībvalsts aizsardzībai atvēlētu vismaz 2% no IKP, bet mēs to darām arī tāpēc, ka jāpaveic daudz valsts militārās aizsardzības stiprināšanā,” žurnālistiem sacīja Rinkēvičs, piebilstot, ka runā gan par pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi, gan Austrumu robežas militārās infrastruktūras nostiprināšanu, gan Sēlijas poligona izbūvi, gan Valsts aizsardzības dienestu.
Pēc prezidenta paustā, Latvijai jāiestājas, lai NATO un ES dalībvalstis atvēlētu vairāk finanšu līdzekļus aizsardzības izdevumiem. Tāpat jāstrādā pie tā, lai Eiropas aizsardzības industrija uzņemtu apgriezienus. Rinkēviča ieskatā ir jāsaprot, ka Eiropai jākļūst spēcīgākai, un nedrīkst paļauties tikai uz vienu vai diviem sabiedrotajiem.
“Eiropas, ASV un Kanādas sabiedroto spēks ir tas, kas nodrošina mūsu drošību. Katrs no šiem elementiem ir svarīgs. Diskusija par aizsardzības izdevumu palielināšanu un NATO sabiedroto atbildību par to nav nekas jauns. [Trampa] retorika ir asa un skarba. Es ceru, ka mēs visi pamodīsimies, ieskaitot arī Eiropas sabiedrotos, un atvēlēsim aizsardzībai vairāk,” teica Rinkēvičs.
NATO līgums paredz, ka dalībvalstis apņemas aizstāvēt jebkuru bloka valsti, kurai tiek uzbrukts.
