Ojārs Skudra: Ir arī ēnu politika 0
“Man radies iespaids, ka Krievija darīs visu, lai tiešā un pārnestā nozīmē nopirktu Latviju,” intervijā Voldemāram Krustiņam un Ģirtam Vikmanim atzīst Latvijas Universitātes politiskās komunikācijas asociētais profesors Ojārs Skudra.
V. Krustiņš: – Kādas vēsmas pašlaik vērojamas Latvijas iekšpolitikā?
– Pavērsiens notika, kad par prezidentu kļuva Andris Bērziņš. Ar noteiktu konsekvenci viņš īsteno politisko līniju, kas būtiski atšķiras no Vairas Vīķes-Freibergas politikas gan stila, gan satura ziņā. No pašreizējā prezidenta manāms mērķis vienot tos, kas gatavi par kaut ko vienoties. Manuprāt, tā ir neapstrīdama tendence. Savulaik mani pieaicināja Stratēģiskās analīzes komisijas sēdē, kaut nebiju tās biedrs, tajā kā viesis runāja arī kāds mācībspēks no Sanktpēterburgas. Latvija tikko bija iestājusies ES, bet viņš ļoti izsvērti un dedzīgi mēģināja pierādīt, ka ES sabruks. Šobrīd politiskajā arēnā redzu līdzīgas tendences. Pieņemu, ka Latvijā un Krievijā ir politiskie spēki, kas spēlējas ar šo domu. Pēc pēdējām ES sanāksmēm spriežu, ka sabrukuma nebūs, un daudzi ir nomierinājušies. Latvijā ir ekonomiskās un politiskās aprindas, kas labprāt redzētu dziļas un neatgriezeniskas negatīvas pārmaiņas ES. Latvijā jūtama ASV demokrātu partijas vēlme, lai šeit būtu “saprašanās” starp tiem, kas gatavi “saprasties”.
Ģ. Vikmanis: – Kuras sabiedrības grupas ir tās, kas varētu saprasties?
– Tādas, kam nav lielas politiskās ietekmes. Tādas ir kara veterānu organizācijas, ar kurām regulāri prezidents tiekas pilī.
– Vai veterānos skatāt sākumpunktu plašākai politiskai diskusijai?
– Būtiskākais jautājums pašlaik ir nepieļaut saspīlējumu sabiedrībā. Par to, kā un ar kādiem līdzekļiem noņemt no politiskās darbakārtības etniskās konfrontācijas jautājumus. Tā nav arī Krievijas interesēs, jo kaimiņvalstij rūp ekonomiskās ietekmes palielināšana Latvijā.
V. Krustiņš: – Kā interesēs ir uzturēt šādu politisko temperatūru?
– Tas ir jautājums, kā vārdā viena vai otra puse rīkojas. Nacionālā apvienība līdz iekļūšanai valdībā bija patstāvīgs spēks, un par ekonomiskajiem spēlētājiem nebija intereses. Tagad aina ir cita. Tas, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs sarunājās ar Raivi Dzintaru, bija uz priekšu plānots solis.
– No kuras puses izplānots?
– No “Saskaņas centra” un tiem, kas viņiem sniedz labus padomus. Partiju reitingi ļauj spriest, ka ar Reformu partiju “SC” nav vērts runāt. Tad labāk ar Nacionālo apvienību. Ir izskanējis pieļāvums, ka Nacionālā apvienība ir saņēmusi finansiālu palīdzību no uzņēmēja Bislana Abdulmuslimova. Abas puses gan to noliedza, taču kāds ir ieinteresēts “gatavot augsni”, lai abi politiskie spēki vienotos. Bet runa drīzāk ir par ekonomiskiem jautājumiem.
Ģ. Vikmanis: – N. Ušakovs izteicis piedāvājumu daļēji norakstīt iedzīvotāju komunālos parādus. Tas ir ekonomisks vai politisks gājiens?
– Ušakovs par pašvaldību vēlēšanām domā jau sen un arī tāpēc, lai iegūtu latviešu balsis. Viņš meklē politiskos risinājumus, kam būs spiesta piekrist “Vienotība”.
“SC” stratēģiskais mērķis ir iegūt nākamajās Saeimas vēlēšanās 35, ideālā variantā 40 vietas parlamentā, lai tajā nebūtu 2/3 latvisko partiju vairākuma. “SC” vajadzība ir nodrošināt, lai tam būtiskos jautājumos piederētu “konstitucionālā vairākuma” zelta akcija un bez viņiem to nevarētu izveidot.
V. Krustiņš: – No otra “SC” līdera Jāņa Urbanoviča izskanējis it kā piedāvājums nomierināt Nacionālo apvienību, ka latviskās vērtības netiks aizskartas un lai tai nebūtu šaubas.
– Tas ir taktikas jautājums. Vai no krievvalodīgo vēlētāju piesaistes viedokļa ir izdevīgi runāt par kopīgiem mērķiem un samierināšanās platformām? No vēlēšanu cīņas viedokļa šāda izdevīguma nav. Pašvaldību vēlēšanās Rīgā varēs pārbaudīt, vai mērķis mainīt konstitucionālā vairākuma formulu ir dzīvotspējīgs un vai tas iespējams ar vēlēšanu mehānismiem. Ja “laušana” iespējama Rīgā, tad to var arī visā valstī. Socioloģisko pētījumu centra SKDS aptauja par Latvijas iedzīvotāju kāri uz (ār)politiskiem mītiem parādīja, ka latviešu vēlētāja noskaņojums politikā ir krasi mainīgs. Gada sākumā latviešu vēlētājam noskaņojums ir viens, bet nogalē – pavisam cits. Latviešu vēlētājiem valstiskās domāšanas stabilitāte neizceļas ar īpašu noturīgumu, tā pakļauta svārstībām. Roku šim noskaņojumam pielikusi iepriekšējo gadu politika.
– Konstitucionālā vairākuma laušana – pie kā tas var novest valsts suverenitātē?
– Jautājums ir par izšķirošu divpusējo attiecību risināšanu ar Krieviju, un tad konstitucionālais vairākums ir nepieciešams. Joprojām dabā nav notikusi Latvijas un Krievijas robežas demarkācija. Daļa Krievijas ekspertu pieļauj, ka tas nenotiks tik ilgi, kamēr Latvija uzturēs spēkā “okupācijas doktrīnu”. Šāda politika raksturo arī Putina administrāciju. Latvijas un Krievijas vēsturnieku starpvalstu komisijas darbā un grāmatās varbūt parādās jēdziens “okupācija”, bet ne starpvaldību dokumentos.
Ģ. Vikmanis: – Vai notiks jēdzienu maiņa no “okupācijas” uz “inkorporāciju”?
– ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone 2010. gadā, atzīmējot Samnera Velsa deklarācijas 70. gadadienu, Baltijas kontekstā lietoja jēdzienus “aneksija”, “inkorporācija” un “50 gadus ilgusī okupācija”.
– Vai Latvijā pastāv ēnu politika?
– Par dziļāku iekļaušanos ES ir daļa “Vienotības”, daļa RP, varbūt pāris politiķu no Nacionālās apvienības, bet ZZS un “SC” ir pret. “SC” nav nepieciešama Eiropas finanšu un politiskā integrācija, jo tā apgrūtinātu Krievijas kapitāla integrēšanos ES caur Latviju. Atcerēsimies, kā Krievijas kokrūpniecības uzņēmums “Sveza” gribēja iegūt īpašumā “Latvijas finieri”. Būtiski ir panākt, ka tiek pieņemts likums, kas liedz nodarboties ar reiderismu.
Manuprāt, Krievija darīs visu, lai gan tiešā, gan pārnestā nozīmē nopirktu Latviju. Piedodiet par rupjību – arī Nacionālās apvienības politiķus. Kaut arī Latvijas eksports un imports ir vērsts uz ES, mani nepamet doma, ka Latvijā ēnu ekonomikas pārstāvji nevēlas, lai valsts iestātos eirozonā.
Vai ēnu ekonomikai ir ietekme uz politiskajām partijām un augstākajām amatpersonām? Vai ēnu ekonomika atbalsta “latvisko vairākumu” vai “SC” ? Īsti neviens nav pētījis, kāda ir ēnu ekonomikas nozīme politiskajos procesos. Daļa uzņēmēju ir pametuši ēnu sektoru, taču mums tas joprojām ir viens no lielākajiem ES. Ēnu politiķi ir uzņēmēji, kuri nav politiskajās partijās un kuri, iespējams, tieši tās nesponsorē, taču viņiem ir ietekme uz vadošiem partiju darbiniekiem. Ēnu politiķi nevar izmantot demokrātiskos mehānismus un vēlēšanas, bet ietekmē administratīvos un likumdošanas procesus, slēpti lobē likumus un līgumus starpvalstu attiecībās. Kur nepastāv precīzi reglamentēta parlamenta līdzdalība, demokrātisko sistēmu iespējams apiet.
V. Krustiņš: – Vai viņi pulcējas dažādos fondos un biedrībās?
– Tieši tā. Protams, to visu redz arī Vācijas, Francijas un ASV diplomāti. Vēstniecības, pamatojoties uz savu valstu izlūkdienestu informāciju, brīdina Latvijas amatpersonas par nepamanīto.
