“Jāsaprot, ka katrs garām palaistais gads mums būs jākompensē!” Kur palikusi OIK atcelšanas ideja? 7
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kur palikusi obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanas ideja? Ne reizi vien šo jautājumu mums uzdod arī mūsu lasītāji. Turpat jau vien ir – Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Vai tiks no tās ārā? Tas jau ir cits stāsts.
Divus mēnešus klusums
Pēdējā nopietnā aktivitāte Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumos notika būtībā pirms diviem mēnešiem, kad komisijā tika skatīti priekšlikumi pēc 1. lasījuma. Komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro telefonsarunā norāda, ka šobrīd atbalsts koalīcijā grozījumiem kļuvis vēl mazāks nekā tad, kad to nodeva balsošanai 1. lasījumā.
Savukārt priekšlikumi (vairāk nekā 60) esot tādi, kas ir savstarpēji izslēdzoši un pretrunā ar grozījumu pamatideju.
Atgādināšu, ka minētie grozījumi paredz atcelt virskompensācijas virs tirgus vērtības zaļās enerģijas ražotājiem, tā vietā publiskajam tirgotājam būtu jāiepērk elektroenerģija no elektrības ražotājiem par tādu cenu, kas ir vienāda ar cenu, par kuru publiskais tirgotājs elektrību pārdevis biržā.
Kamēr vēja enerģija jau šobrīd būtībā to spēj izpildīt, bet saules enerģija tam strauji tuvojas, biogāzes dedzināšanas rezultātā iegūtā elektrība ražotājiem bez atbalsta nestu zaudējumu.
Par to “Latvijas Avīze” rakstījusi vairākkārt. Arī par aso atjaunojamās enerģijas ražotāju reakciju, kam sekoja pat investoru draudu vēstules.
Nemiro norāda, ka gan šim likumprojektam, gan citiem normatīvajiem aktiem ir jāattīstās ātrāk, turklāt tiem ir jābūt saskanīgiem ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kurā Latvija uzņēmusies gana ambiciozus mērķus.
“Ja kāds vēlas vērsties tiesā, viņiem ir tādas tiesības. Finanšu un Tieslietu ministrijas mūs nepārliecināja, ka iepriekš nozares sarēķinātais tiesvedību miljards būtu patiess. Pagaidām mērķi ir tikai deklaratīvi un nav noticis nekas, lai mēs virzītos uz to sasniegšanu. Jāsaprot, ka katrs garām palaistais gads mums būs jākompensē vēl ambiciozāku mērķu veidolā.”
Atveseļošanas plānā biometānam saka “nē”
Šo divu mēnešu laikā ir organizēta arī tikšanās ar dažādiem nozares pārstāvjiem. Tajā neesot apspriests virskompensāciju vai OIK jautājums, bet gan kopējā nozares nākotne un izrunāti attīstības administratīvie šķēršļi.
Jau nākamnedēļ Nemiro plāno vēlreiz sasaukt līdzīgu tikšanos, kurā diskutēs par priekšlikumu iedzīvināšanu.
Savukārt pēc divām nedēļām plānots pēc ilgstošas pauzes beidzot atkal skatīt virskompensāciju atcelšanas likumprojektu, kuru Nemiro cer “piebeigt” vēl šogad.
Tam gan netic Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, kurš uzskata, ka Nemiro vārdā dēvētie grozījumi tā arī paliks esošajā attīstības stadijā, ņemot vērā iebildumus no nozares un Zemkopības ministrijas, kura grib saglabāt atbalstu biogāzes stacijām.
Tomēr Nemiro sarunā nelikās iebiedēts vai neticīgs. Tomēr arī aktualitātes nepārzinošs.
Tieši todien (20. aprīlī) valdība atbalstīja pārstrādāto Latvijas pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no ES Atveseļošanas fonda. Sākotnēji bija paredzēts vairāk nekā 40 miljonu eiro finansējums biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, kuru Nemiro sarunā ar mani vērtēja kā iespēju biogāzes stacijām transformēties no elektrības uz biometāna ražošanu, ko izmantotu transportā.
Diemžēl pārstrādātajā Atveseļošanas plānā biometāns no atbalstāmo saraksta izņemts. Tātad – arī iespēja biogāzei no citiem avotiem iegūt to zaudēto summu, kuru atņemtu, ja atceltu virskompensācijas.
Grib atprasīt biogāzei samaksāto
Attiecīgi, ja tiešām minēto virskompensāciju izdosies atcelt, tad OIK varētu dēvēt par likvidētu. Tomēr joprojām nevar aizmirst par jauniem nozari sekmējošiem atbalsta mehānismiem.
Nemiro norādīja, ka gan elektrības ražošana no vēja, gan no saules ir sevi apliecinājuši kā avoti, kuru attīstība būtu jāatbalsta.
“Biogāze ir vispārkompensētākā AER nozare, kurā ir daudz pretrunu, piemēram, fosilā kurināmā izmantošana kukurūzas lauku pūdēšanai.”
Jāatceras gan, ka no visa AER pīrāga biogāze aizņem gana lielu laukumu un šo staciju likvidācija varētu nelabvēlīgi ietekmēt siltumtarifus.
“Jā, biogāzes cilvēki ir apvainojušies, bet citi nozarē ir gatavi strādāt bez atbalsta. Parakstītais memorands ar Igauniju un Lietuvu par atkrastes vēja parka būvniecību ir tiešs solis enerģētikas sektora attīstībai. Nākotne izskatās labāk, nekā to iezīmē dažādas asociācijas,” sacīja bijušais ekonomikas ministrs.
Viena no asociācijām, kas nav bijusi mierā ar minētajiem grozījumiem, ir jau minētā LAEF. Irbe sacīja, ka šobrīd grozījumi “stāv gaisā”, un, kā jau minēju, viņš netic to pieņemšanai, taču paralēli publiskajā apspriešanā nodoti jauni tirgus likuma grozījumi, kuros gan nerunā par obligāto iepirkumu.
Tos LAEF atbalsta, ņemot vērā, ka daļa no tur iekļautajiem punktiem būtībā pārņemti no nozares savulaik izstrādātā atjaunojamās enerģijas likuma.
“Īsti gan nav skaidrības, kā tas viss tagad virzīsies uz priekšu. Saprotu, ka tam visam grib izskriet cauri ātri, bet grozījumi nav pat izgājuši cauri Ministru kabinetam (MK). Pēc tam iesniegs Saeimā, kura nolems par 1. lasījumu, un sāksies garā opera ar diskusijām komisijā utt. Zinot, cik plašs ir jautājumu loks, cik tēma ir jūtīga un karsta, droši vien diskusijas būs ilgas un garas. Šaubos, ka to izdosies izdarīt tā, lai grozījumi stātos spēkā jau no nākamā gada 1. janvāra,” sacīja Irbe.
Tāpat Ekonomikas ministrija šobrīd velkot ārā citus MK noteikumus (Nr. 560), kuri arī saistīti ar obligāto iepirkumu.
Plāns esot līdzīgs “Nemiro likuma” grozījumiem – kā ātri un vienkārši visus izdabūt no obligātā iepirkuma.
“Te idejas ir arvien absurdākas – ir liela vēlme iestrādāt punktus, kuri ļautu valstij no uzņēmumiem atprasīt izmaksāto atbalstu,” sacīja Irbe, solot to nepieļaut. Plāns ir no biogāzes stacijām atprasīt 55 miljonus eiro, kas izmaksāti visu šo gadu laikā.
