OIK no rēķiniem pārcels uz budžetu: ko ministrija domā ar “piesārņotājs maksā”? 0
Ministru kabinets atbalstījis Ekonomikas ministrijas priekšlikumus OIK problēmu risināšanai, kas paredz stingrākas prasības OIK saņēmējiem, ierobežojot atbalsta apmēru un samazinot elektrības izmaksas patērētājiem. Atbalsts elektroenerģijas ražotājiem turpināsies, taču to nodrošinās nevis iedzīvotāji, maksājot par elektrību, bet gan valsts, atbalstu iekļaujot valsts budžetā. 2021. gadā no valsts budžeta tas varētu prasīt 155 miljonus eiro, tālāk ik gadu summai samazinoties.
EM sola, ka lielā summa netiks iegūta, to atņemot kādai citai nozarei, bet gan tam novirzot “Latvenergo” peļņu, kā arī pārskatot nodokļu atbrīvojumus fosilajiem energoresursiem. Ziņojumā joprojām nav ne vārda par atbalsta atcelšanu ar gāzi darbinātajai “TEC-2” stacijai, ja vien ar to nesaprot “Latvenergo” dividenžu izmantošanu atbalsta segšanai.
EM norāda, ka atbalstu obligātā iepirkuma (OI) mehānisma ietvaros nav iespējams atcelt bez augstiem tiesvedību riskiem, taču, īstenojot efektīvu atbalsta saņēmēju kontroli un pārdomāti īstenojot valsts atbalsta apmēra ierobežošanu, iespējams panākt atbalsta izmaksu samazinājumu.
“Vienlaikus, mērķtiecīgi novirzot “Latvenergo” dividendes, kā arī ieviešot un īstenojot “piesārņotājs maksā” principu, būtu iespējams rast finansējumu valsts budžetā, ko varētu novirzīt atjaunojamās enerģijas un efektīvas koģenerācijas atbalstam. Tādējādi ar 2021. gadu OI mehānisma izmaksas tiktu segtas no papildu gūtajiem valsts budžeta ieņēmumiem,” teikts informatīvajā ziņojumā. Nepieciešamā summa no budžeta katru gadu samazinātos, ņemot vērā, ka elektroenerģijas ražotājiem OI mehānisma ietvaros beigtos atbalsta termiņš un tiktu īstenoti citi informatīvajā ziņojumā minētie pasākumi.
Kas būs “piesārņotājs”?
Nav gan īsti skaidrs, ko ministrija domā ar “piesārņotājs maksā”.
Vai tas būs jauns nodoklis? Cik liels? Kas kvalificēsies kā “piesārņotājs”? Ministrija informācijā par to bija skopa.
“Ņemot vērā valsts virzību uz klimata neitralitāti 2050. gadā, nozīmīga ir diskusija par atbilstošu nodokļu sistēmu, kas līdzsvaroti un valsts ekonomiskajām interesēm atbilstoši atspoguļotu CO2 emisijas. Šādu pasākumu laicīga īstenošana dotu būtisku ieguldījumu Latvijas virzībā uz klimata un enerģētikas mērķiem 2030. gadā.”
Par lielo nezināmo to nosauc arī energouzņēmuma “Enefit” valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers: “Skaidrs, ka tūlītējie ieguvēji būs visi uzņēmēji, to starpā arī eksportējošie ražotāji, par kuru konkurētspēju līdz šim ir bijušas vispamatotākās bažas. Tomēr lielais nezināmais jautājums ir par to, kā tieši tiks ieviests princips “piesārņotājs maksā” un vai būs jauns nodoklis lielākajiem CO2 izmešu radītājiem.
Pēc būtības tas ir loģisks risinājums ar potenciālu iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus atjaunīgo energoresursu nozares tālākajam atbalstam.
Tas ir īpaši svarīgi 2030. gadam noteikto klimata mērķu kontekstā, kur Latvija plāno būtiski paaugstināt atjaunīgo resursu īpatsvaru savā enerģijas bilancē. Vienlaikus jāsaprot, ka tas, cik efektīvi un samērīgi tiks ieviesta jaunā nodeva, noteiks, vai šo izmaiņu kopējā ietekme uz uzņēmējiem būs pozitīva vai negatīva.”
Tāpat viņš norādīja, ka šobrīd iezīmētie piedāvājumi OI sistēmas pilnveidošanai parāda, ka “beidzot šī jautājuma risinājumi iegūst kādu reālistisku virzību, nevis kalpo tikai par priekšvēlēšanu platformu populistiskiem solījumiem. Jā, OIK sistēmā ir nepilnības, tomēr pēdējā gada laikā izvērstās aktivitātes, padarot to par visa ļaunuma sakni, radīja negatīvu tendenci, ka faktiski ikviens atjaunīgās enerģijas ražošanas projekts automātiski tika uztverts kā krāpniecisks – pat ja to iespējams īstenot bez valsts atbalsta. Tas būtiski apdraud investīciju piesaisti atjaunīgo energoresursu apgūšanai ilgtermiņā.”
Bethers uzsvēra, ka pašreizējais risinājums patērētāju izdevumu mazināšanai, izņemot OIK no elektrības rēķiniem un pārceļot šo izdevumu slogu uz valsts budžetu, sabiedrībai sniedz visai nosacītu ieguvumu.
Iedzīvotāju rēķini tik tiešam samazināšoties, bet līdz ar to samazināsies arī valsts budžeta rocība dažādu aktivitāšu īstenošanai.
Savukārt tas, ka elektroenerģijas cenas no tīkla samazināsies, nozīmēs arī lēnāku ilgtspējīgu risinājumu un jaunu tehnoloģiju apguvi. “Proti, energoefektivitātes projektu atmaksāšanās periods pagarināsies un uzņēmēji nebūs tik motivēti ieguldīt ilgtspējīgos risinājumos. Līdzīga situācija būs arī ar saules enerģijas paneļu uzstādīšanu uz privātmāju jumtiem. Tādēļ vēl jo svarīgāk būs veidot labvēlīgus likumdošanas apstākļus un ieviest papildu motivāciju patērētājiem apgūt energoefektīvus risinājumus,” sacīja “Enefit” vadītājs.
Tiesvedības riski nezudīs
Siltumapgādes uzņēmuma “Fortum” biznesa vadītājs Latvijā Andris Vanags, kurš ir arī Vēja enerģijas asociācijas un Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes loceklis, “LA” sacīja, ka Latvijas gadījumā atbalsta finansējuma nodrošināšana no valsts budžeta ir būtisks pozitīvs lēmums ražošanas uzņēmumiem, kuri eksportē preces un konkurē starptautiskajos tirgos, jo veicinās šādu uzņēmumu konkurētspēju un attīstību.
“Šīs ir pārmaiņas ar lielu finansiālu ietekmi. Detalizēti jāizvērtē ienākuma avots šādam papildu budžeta finansējumam, par ko pagaidām nav pieejama pietiekami detalizēta informācija. Somijā atbalsts elektroenerģijas ražotājiem tiek maksātas no valsts budžeta, bet ienākumus budžetā nodrošina elektroenerģijas nodoklis, kā arī nodoklis fosilajiem kurināmajiem, piemēram dabasgāzei.”
Kopumā “Fortum” atbalsta paustos stratēģiskos rīcības virzienus, bet plānotajai rīcībai jābūt laikus izdiskutētai ar nozares pārstāvjiem, pārskatāmai, objektīvai un tā nedrīkst apdraudēt ekspluatācijā esošo projektu ekonomisko ilgtspēju.
A. Vanags arī uzsvēra, ka joprojām no institūcijām redzams atbalsts tiem ražotājiem, kuri izmanto fosilo kurināmo, atbalstu nenodalot.
“AER nozares nostāja pret plānotajām izmaiņām nav viennozīmīga. Virknei ražotāju ierosinātās normatīvā regulējuma izmaiņas būtiski samazina atbalsta apjomu, kas izraisīs daudzu atjaunojamās enerģijas ražošanas uzņēmumu ekonomiskās ilgtspējas pastāvēšanas riskus, un tiks uzsākti tiesvedības procesi.”
UZZIŅA
Ekonomikas ministrijas piedāvātie risinājumi OIK problēmas risināšanai:
1. Efektīva valsts atbalsta sistēmas kontrole.
Plānots OI mehānisma uzraudzības funkcijas nodot Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) no 2020. gada 1. janvāra.
Ieviest enerģētikas nozares valsts atbalsta sistēmas darbības regulēšanas nodevu. No nodevas tiks finansēta OI uzraudzība, tostarp tiks finansēts jauns BVKB departaments. Nodevu piemēros visiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri saņem valsts atbalstu enerģētikas sistēmas ietvaros. Iemaksātais nodevas apjoms varētu sasniegt 1,1 miljonu eiro.
Pabeigt OI saņēmēju auditu līdz 2019. gada beigām.
2. Stingrākas prasības atbalsta saņēmējiem
Plānots ieviest stingrākus elektrostaciju darbības nosacījumus.
Noteikt papildu prasības biogāzes stacijām attiecībā uz atlikumproduktu, tostarp kūtsmēslu, izmantošanu.
Noteikt stingrākas sankcijas par OI saņēmēju pārkāpumiem.
3. Atbalsta apmēra ierobežošana
Plānots pārskatīt elektroenerģijas iepirkuma cenu formulu ekspluatācijā nenodotām elektrostacijām.
Pilnveidot pārkompensācijas novēršanas mehānismu.
Ierobežot maksimālo atbalsta periodu.
4. Veicinoši apstākļi elektrostaciju darbam ārpus valsts atbalsta sistēmas
Mērķa sasniegšanai plānots pilnveidot izcelsmes apliecinājumu sistēmu. Izcelsmes apliecinājumu sistēma ir elektronisks dokuments, ar kuru pierāda elektroenerģijas lietotājiem, ka attiecīgais elektroenerģijas daudzums ir saražots, izmantojot atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerācijā. EM norāda, ka šādai enerģijas izcelsmes apliecinājumu sistēmai Eiropā pievienojušās jau 20 valstis.
Izstrādāt risinājumu biogāzes stacijām brīvprātīgai pāriešanai no elektroenerģijas ražošanas uz biometāna ražošanu.
Pārskatīt (samazināt) Dabas resursu nodokli mazajām hidroelektrostacijām.
Novērst administratīvos šķēršļus vēja elektrostaciju darbībai tirgus apstākļos.
5. Elektroenerģijas gala patērētāju izmaksu samazināšana
Plānots mazināt OIK likmes no PVN ieņēmumiem par OIK.
Pilnveidot neto sistēmu elektroenerģijas pašpatērētājiem.
Novirzīt ieņēmumus no izcelsmes apliecinājumiem valsts atbalsta izmaksu mazināšanai.
Atspoguļot valsts atbalsta izmaksu struktūru elektroenerģijas rēķinos sadalījumā pa energoresursu veidiem un uzstādītajām jaudām.
Finansēt OI mehānismu no valsts budžeta līdzekļiem no 2021. gada.
Avots: Informatīvais ziņojums “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes problemātikas iespējamajiem risinājumiem un enerģētikas politikas īstenošanas funkcijām”
