8
Mazliet vēstures
Kad 1958. gadā izveidoja TEC 1, tā darbībai gadā tika izlietoti 1,5 miljoni tonnu kūdras, kas ietilptu 200 vilcienu vagonos. Tā kā kūdra bija mitra, katlus nācās uzkarsēt, sākumā ar mazutu un vēlāk ar gāzi, kuras piegādei pievilka cauruļvadus. Pēc 40 gadu darba tika nolemts veikt TEC 1 rekonstrukciju. Jāatzīmē, ka vietējais resurss – kūdra – tiek pieskaitīta pie fosilajiem un tās izmeši ir vieni no netīrākajiem.
Lai nodrošinātu citu atjaunojamo energoresursu (AER) nepārtrauktu piegādi 400 MW bāzes jaudas stacijai, būtu nepieciešams papildus izbūvēt infrastruktūru un ieguldīt prāvas papildu investīcijas katlā. Izmantojot gāzi, esošā energoresursu piegādes infrastruktūra bija tikai jāpielāgo jaunajai koģenerācijas stacijai.
Lai līdz pilnai jaudai iekurinātu cietā kurināmā staciju, nepieciešamas 24 – 30 stundas. Ar turbīnām jau divās stundās var tikt pie nominālās jaudas un četrās piecās stundās sasniegt visas stacijas jaudu – 400 MW. “Izmaiņas jaudu ražošanā var paveikt ļoti elastīgi, ko, piemēram, ar koka šķeldas katlu nav iespējams izdarīt. Jāatzīmē – vecā katla lietderības koeficients bija zem 50%, bet tagad jaunajam lietderības koeficients ir 90% un tas spēj saražot daudz vairāk elektrības. Gāzes koģenerācijas procesa laikā saražotās elektroenerģijas pašizmaksa svārstās atkarībā no gāzes cenas, tomēr pēdējo divu gadu laikā TEC elektrības cena “Nord Pool” biržā bijusi konkurētspējīga,” saka AS “Latvenergo” ražošanas direktors.
Speciālisti lēš: ja Latvijā netiktu atbalstīta stratēģiskā koģenerācija, elektroenerģijas importa apjoms gadā varētu veidot līdz 45 – 55% no kopējā patēriņa un krietni pieaugt (!) elektroenerģijas cena visiem lietotājiem. Jārēķinās, ka elektroenerģijas patēriņš Latvijā stabili pieaug, un to prognozē arī nākotnē. Elektroenerģijas tirgus likums paredz, ka Latvijā jebkurā brīdī pieejamo elektroenerģijas ražošanas jaudu summai jānodrošina vismaz 80% no 2012. gada kopējā patēriņa. Bāzes jaudu izveidošana TEC Latvijai ir ļāvusi iegūt energoneatkarību un krīzes gadījumā neatkarīgi no dabas apstākļiem nodrošina tautsaimniecību ar elektrību. Speciālisti pat apgalvo, ka Latvija elektroenerģijas ražošanas nozarē jau šobrīd esot viena no zaļākajām valstīm Eiropā.
TEC un OIK
Atbalsta maksājumus katra valsts traktē atsevišķi. Latvijā atbalsts efektīvās koģenerācijas kapitāla amortizācijai tika nosaukts par jaudas maksu un iekļauts kopējos OIK maksājumos, ko maksā patērētājs. Latvijā šim OIK ir divas daļas – maksājumi enerģijas ieguves uzņēmumiem, kas no atjaunojamiem resursiem (biomasa, biogāze, vējš, saule) ražo elektroenerģiju, un jaudas maksājumi lielajām koģenerācijas stacijām, galvenokārt TEC1, TEC 2, u.c.
Latvijā izsniegto licenču skaits ir liels – šobrīd darbojas apmēram 300 uzņēmumu un liels skaits vēl tikai gatavojas ienākt tirgū. Uzņēmumi OIK iegūst par saražotās enerģijas vienību, kas elektroenerģijas cenā veido EUR 26,79/MWh. Tā kā saražotās elektroenerģijas apjoms sāka stipri pieaugt, kopš 2013. gada darbojas valsts atbalsta programma, kura ar budžeta dotācijām notur OIK 179 miljonu eiro apmērā.
2015. gadā OIK atbalstā ražotājiem tika izmaksāti 258 mlj. eiro. Lai šo summu kompensētu, patērētāji samaksāja 179 miljonus eiro un no valsts budžeta tika dotēti papildu 79 miljoni eiro. Valsts atbalsta programma turpina pieaugt. 2018. gadā tie būs 87 miljoni eiro un 2019. gadā – 89 miljoni eiro.
Finanšu avoti budžeta dotācijai lielos vilcienos ir divi – subsidētās enerģijas nodokļa (SEN) ieņēmumi un “Latvenergo” dividendes. Viegli izrēķināt, ka no zaļās enerģijas ieguves atbalsta kopējās summas – 258 miljoniem eiro, ap 100 miljonus saņem TEC un ap 158 miljonus – mazie ražotāji.
Tomēr OIK un valsts budžeta atbalsts ir samudžināts. OIK noturēšanai valsts izmanto daļu no “Latvenergo” maksātajām dividendēm, kā arī “Latvenergo” maksā valstij SEN nodokli (15 miljoni eiro). Līdz ar to no 100 miljoniem, kas ir stratēģisko TEC jaudas maksājums, elektrības patērētājs samaksā “Latvenergo” tikai ap 35 miljoniem eiro gadā, 65 miljonus eiro dotē valsts no “Latvenergo” maksājumiem budžetā.
