OIK mezglu neatsien, bet savelk 0
Elektroenerģijas cenu pieaugumu valdība piedāvā tikai piebremzēt
Visi elektroenerģijas lietotāji, arī mājsaimniecības, piemaksā atjaunojamās un koģenerācijas elektroenerģijas ražotājiem zaļākas un neatkarīgākas Latvijas vārdā. Kā tagad izrādījies – šo ražotāju peļņai.
Par katru patērēto kilovatstundu subsīdijās aiziet 1,89 santīmi, bet nākamgad – jau 2,33 santīmi, pēc gada – jau 2,55 santīmi. Tik drastisks pieaugums pie jau tāpat augošās elektroenerģijas cenas padara uzņēmumus nekonkurētspējīgākus, bet mājsaimniecības – trūcīgākas. Šīs satraucošās tendences dēļ ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts atlika brīvā tirgus atvēršanu mājsaimniecībām, kas bija iecerēta no 1. septembra.
Ekonomikas ministrija (EM) pagājušās nedēļas nogalē apspriešanai piedāvāja “kompleksu risinājumu”. Īstenojot to, elektrības cena 10,65 santīmu vietā no nākamā gada būtu 11,30 santīmi par kWh. Ja nedarītu neko, tad tā maksātu par 53 santīmiem vairāk. Tātad tikai dēļ obligātās iepirkuma komponentes (OIK) paredzamo cenas pieaugumu par Ls 1,18 ministrija piedāvā samazināt uz pusi – par 65 santīmiem.
Risinājums sastāv no četrām savstarpēji saistītām daļām: nodokļa, fonda, brīva tirgus un sociālā atbalsta.
Nodoklis par subsīdiju
Pirmais – subsidētās enerģijas nodoklis. Tos elektroenerģijas ražotājus, kurus valsts subsidē, no jaunā gada iecerēts aplikt ar nodokli: kas ražo no dabasgāzes – ar 14% likmi, no atjaunīgajiem energoresursiem – 10%. Tātad ar vienu roku dod, bet ar otru paņem atpakaļ. Gan tikai desmito tiesu. Nodoklis izrādījies vienīgais juridiski iespējamais risinājums, kā samazināt mazo elektroenerģijas ražotāju neadekvāto peļņu.
Vācijā katru gadu pārskata subsīdiju apjomu, bet Latvijas likumi to neatļauj. Ar šīm nodokļa likmēm, pēc EM valsts sekretāra Jura Pūces pārliecības, tiktu novērsta turpmāka OIK izmaksu palielināšanās visiem patērētājiem. Paredzams, ka šo nodokli ieviestu tikai uz laiku – līdz 2018. gadam, kad vajadzētu apsīkt solītajai subsīdiju straumei.
Neesot Latvija vienīgā, apgalvo Juris Pūce, Čehijā maksājot 23% nodokli ar sauli ražotajai elektroenerģijai, jo čehiem bijis saules bateriju uzstādīšanas bums.
Saskaņā ar EM aplēsēm atbalsts lielajām koģenerācijas stacijām tādējādi tiktu samazināts un jau nākamgad šādi izdosies ietaupīt vismaz 20 miljonus latu.
OIK pieaugumu apstādinās fonds
Otrais – Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds. Ierosinājumu tajā ieskaitīt AS “Latvenergo” dividendes valdība noraidīja, jo nevarēja atļauties samazināt budžeta ienākumus. Tāpēc EM izdomāja nodokli, kurā iekasēto naudu paredzēts novirzīt jaunveidojamajā fondā.
No fonda paredzēts kompensēt OIK pieaugumu patērētājiem. OIK tiek iesaldēts šī gada līmenī – 1,89 sant./kWh apjomā, bet pieaugumu turpmākajos gados kompensētu. Tātad izdomāts tā, ka tie, kuriem maksā pārmēru lielas subsīdijas, caur nodokli paši segs subsīdiju palielinājuma radītos zaudējumus citiem lietotājiem. Taisnīgi.
Valdībai vēl jālemj, kas pārvaldīs šo fondu – AS “Augstsprieguma tīkli” vai AS “Latvenergo” jaunveidojama meitassabiedrība.
Pabalsti maksātnespējīgajiem pašvaldībās
Trešais – sociālais atbalsts. Šobrīd “Latvenergo” par 1200 kilovatstundām subsidē starpību starp starta tarifu un pamata tarifu, kas veido 18 miljonus latu gadā. Kopumā vairāk nekā 200 tūkstošiem mājsaimniecību. Ekonomikas ministrija piedāvā maksāt nevis visiem, bet tiem, kam tā patiesi nepieciešama. Iedibinot “Fokusētu sociālā atbalsta instrumentu”, ministrija cer, ka to administrētu pašvaldības, tāpat kā tās šobrīd sekmīgi sadala “Latvenergo” norēķinu kartes 750 tūkstošu latu vērtībā.
Brīvs tirgus
Ceturtais – tirgus liberalizācija mājsaimniecībām. Tirgu mājsaimniecībām EM sola atvērt tikai tad, kad būs atrisināts, kā sociālo atbalstu sniegt trūcīgajiem. Reāli tas varētu notikt 2015. gadā…
Kā, tiekoties ar žurnālistiem, uzsvēra EM valsts sekretārs Juris Pūce, elektroenerģijas ražošanas cenām nākamgad nevajadzētu augt. Jo brīvākas rokas ir arī valsts monopolistam “Latvenergo” – tas vairs netiks spiests ražot enerģiju vismaz 3000 stundas gadā. Tam ļaus ražot trīsreiz mazāk – 1200 stundas, bet tad, kad ir pieprasījums un sekojoši izdevīgāka pārdošanas cena.
Kad biržā cena būs zemāka nekā pašu ražotajam, tad to labāk iepirkt.
Sekas – augoši siltumtarifi
Šādu risinājumu nevar saukt par kompleksu, jo elektroenerģijas ražošana tiek aplūkota atrauti no siltuma ražošanas, uzskata pašvaldības SIA “Bauskas siltums” valdes loceklis Ilmārs Rūsis. Viņa iebildumus var saprast, jo Bauska ir viena no tām pilsētām, kurai, atņemot atbalstu gāzes koģenerācijas stacijai, apkures cenas celsies visstraujāk – vairāk par 15%.
“Kāpēc visiem pārējiem Latvijas iedzīvotājiem jāmaksā, lai Bauskā būtu viens no viszemākajiem siltuma tarifiem?” retoriski vaicāja valsts sekretārs.
Liepājā, Saldū un Jelgavā, kur ieguldīts atjaunojamos siltumavotos, kas izmanto galvenokārt šķeldu, OIK risinājumi tik ļoti neietekmēšot. Arī nākamajos septiņos gados Kohēzijas fonda ietvaros būs pieejams 37,5 miljonus latu liels finansējums siltuma avotu nomaiņai.
EM valsts sekretārs Juris Pūce atzina, ka subsidētās enerģijas nodoklis palielinās siltuma tarifus 17 pilsētās un apdzīvotās vietās. Tajās, kur kurina ar gāzi. Vislielākā ietekme – palielinājums virs 15% – tiek lēsts Ādažos, Bauskā, Vangažos un Salaspilī. Siltuma cenas pieaugums līdz 7% sagaidāms Cēsīs, Daugavpilī, Grobiņā, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē, Saldū, Siguldā. Rīgā būtisku pieaugumu negaidot.
Ilmārs Rūsis “LA” atgādināja, ka koģenerācijā gāzi kā resursu izmanto daudz efektīvāk, nekā tikai sildot katlus. To viņš pierādījis savā doktora darbā. “Šķeldas katlumāju bums pēc pāris gadiem var novest līdzīgā situācijā kā šobrīd koģenerāciju – atkal būs jāmeklē cits kurināmā veids. Jo šķeldas cenu nosaka papīrmalkas cena. Tiklīdz tā celsies, tā šķeldas ražotāji metīsies eksportēt vai arī apkure sadārdzināsies.” Viņš ir pārliecināts, ka EM piedāvātais nebūs galīgais variants un ka šonedēļ siltuma ražotāji nāks ar saviem risinājumiem.
RISINĀJUMS 1. Subsidētās enerģijas nodoklis 2. Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds 3. Sociālais atbalsts trūcīgajiem izmaksu segšanai 4.Tirgus liberalizācija mājsaimniecībām |