OIK maksājumi rēķinā veido vien 15%. Kas veido lielāko daļu? 3
Juristam Ralfam Nemiro, kurš ekonomikas ministra amatam tika virzīts pēc tam, kad Didzis Šmits atsauca savu kandidatūru, ir pieredze pašvaldības darbā, ko eksperti uzskata par priekšrocību. Nemiro bijis Jelgavas domes deputāts un labi pārzina, kā darbojas lēmējvara.
Galvenais – OIK likvidēšana
Tieši OIK jautājums ir tas, ko vienu no pirmajiem nāksies risināt jaunajam ekonomikas ministram. Jāatgādina – jaunā Saeima šā gada janvārī aicināja Ekonomikas ministriju (EM) izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai jau no šā gada 31. marta. Par šo lēmumu nobalsoja arī Ralfs Nemiro, kuram kā jaunajam ekonomikas ministram nāksies to pildīt.
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš pagaidām atturas no plašākiem komentāriem par topošā ekonomikas ministra iecerēm, sakot, ka “jāskatās, kādi būs ekonomikas ministra darbi un likumdošanas iniciatīvas pēc tam, kad viņš būs iepazinies ar savā pārziņā esošajām sfērām, par ko būs atbildīgs”.
Vienlaikus, runājot par OIK likvidēšanu, viņš atzina, ka mēs nedzīvojam ne Venecuēlā, ne Saūda Arābijā un jārespektē gan valsts iekārta, gan Satversme, kā arī jāskatās, kādas ir līdz šim uzņemtās saistības.
Iepriekš virzītā ekonomikas ministra Šmita izteikumus, ka OIK vietā cits atbalsta mehānisms zaļās enerģijas ražotājiem nebūtu jāievieš, kritiski vērtēja LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.
“Tāds populistisks sauklis man nav pieņemams,” viņš skaidri norāda. No vienas puses, topošais ekonomikas ministrs saka, ka OIK jālikvidē, no otras puses – nav mehānisma, kā Latvija sasniegs atjaunojamo enerģiju 40% apjomā.
Vilnītis uzsver, ka, paskatoties elektrības rēķinos, skaidri redzams, ka OIK maksājumi veido vien aptuveni 15% no kopējām izmaksām, bet lielāko daļu veido rēķins par pārvadi un sadali.
“Lūk, tas būtu jāizvērtē jaunajam ekonomikas ministram, kura pārraudzībā būs arī uzņēmums “Latvenergo”.”
Saimniecības “Mežacīruļi” saimnieks Juris Cīrulis uzsver, ka OIK jau var atcelt, bet jārēķinās, ka sāksies tiesvedības.
“Ne jau enerģijas ražotāji izdomāja OIK. Nāk jauni politiskie spēki, kas uzskata – šī sistēma nav pareiza, bet kur pie tā Cīrulis ir vainīgs? Tiklīdz noņems OIK un biogāzes stacija paliks bez atbalsta, to slēgsim.”
“Un sāku domāt, vai vajadzīga siltumnīca, kur investējuši pusmiljonu, vai vajadzīgas govis, kas saistītas ar biogāzes ražošanu? Vai šis viss nav jāpārtrauc un jāpāriet uz graudaugu ražošanu?”
“Taču tad 30 cilvēku vietā būs nodarbināti četri,” topošo ekonomikas ministru mudina domāt zemnieks, piebilstot, ka populisti jau nepievērš uzmanību tam, ka līdz 2020. gada beigām Latvijā jāsasniedz atjaunojamo energoresursu īpatsvars 40% apjomā.
Jāuzklausa NVO
Pēc LOSP ģenerāldirektora domām, topošajam ekonomikas ministram būtu jāatrod ciešāks kontakts ar uzņēmēju nevalstiskajām organizācijām, ņemot piemēru no Zemkopības ministrijas, kas pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas tos izdiskutē ar nozaru nevalstiskajām organizācijām.
Līdzīgās domās ir arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane, sakot, ka “sadarbība ar nevalstisko sektoru ir ļoti svarīga”.
Būvniecības nozare parakstījusi manifestu ar aicinājumu valdības deklarācijā iekļaut desmit punktus, kas svarīgi būvniecības nozarei, taču Fromane zina teikt, ka valdības deklarācijā atspoguļoti tikai daži no tiem.
“Būvniecības nozare ir daudzu izaicinājumu priekšā. Ir jānosaka būvniecības procesa dalībnieku atbildība. Ļoti gaidām visu risku apdrošināšanas likuma izstrādi būvniecības nozarei. Tāpat ļoti svarīgas ir publisko iepirkumu prasības, tajā skaitā izstrādāt tipveida līgumus uz FIDIC līgumu bāzes. Tas sakārtotu attiecības būvniecības procesa dalībnieku vidū, tostarp juridiskos strīdus, kā arī mazinātu korupcijas riskus,” skaidro Fromane.
Šobrīd ļoti svarīgs jautājums ir darbaspēka problēma, tāpēc jaunajam ekonomikas ministram būs jādomā par tā risināšanu. Fromane uzskata, ka sākotnēji jātiek galā ar būvniecības nozares pamatlietām un pēc tam jau varēs runāt par detalizētākiem jautājumiem.
Produktivitāte jāceļ
Topošās valdības deklarācijas projektā ekonomikas sadaļā kā viens no stratēģiskajiem mērķiem ir eksportējošo uzņēmumu skaita palielināšana par pieciem tūkstošiem.
LOSP ģenerāldirektors piekrīt tam, ka eksportējošo uzņēmumu skaits jāpalielina, taču jārūpējas arī par tiem vietējiem uzņēmumiem, kas ražo produkciju vietējam tirgum, nodarbinot strādājošos, bet atbalsts viņiem ir minimāls.
Lielākoties tie ir mazie un vidējie uzņēmumi. Nepieciešama arī produktivitātes kāpināšana, bet jāskatās un jāvērtē darbaspēka nodokļi un neapliekamais minimums.
“Mūsu produktivitāti regulē pasaules tirgus. Ja es to varu iekarot, tad kāda starpība, kurš ko raksta deklarācijā. Tieši valsts aparātam vajadzētu strādāt efektīvāk, ar lielāku produktivāti un tas pats attiecas uz valdību,” vērtē Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas padomes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.
Viņš piekrīt tam, ka eksportējošo uzņēmumu skaits ir jāpalielina, taču vienlaikus jautā – kur ņemt darbaspēku, lai to sasniegtu?
“Valdībai jādomā par korektu uzņēmējdarbības vidi, lai spēles noteikumi nebūtu sliktāki kā kaimiņvalstīs,” sacīja Rantiņš. Proti, šobrīd vienas kilovatstundas izmaksas ir lielākas nekā Igaunijā, bet darbaspēka nodokļu un nodevu izmaksas ir augstākas nekā abās kaimiņvalstīs.
Jārisina arī slimības lapu jautājums, kas rada problēmas darba devējiem.
Par “KPV LV” vēlmi panākt pretkorupcijas izrāvienu LOSP ģenerāldirektors piebilst, ka sākotnēji jāsakārto PVN nozare, ieviešot preču un pakalpojumu elektronisko deklarēšanās principu, kas ļautu izsekot visām kravām un novērstu dažādus shēmošanas gadījumus.
Viedoklis. Jāattīsta uzņēmējdarbības un investīciju vide
Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā: “Līdzās OIK izbeigšanai ekonomikas ministra darba kārtībā būs virkne citu būtisku jautājumu, no kuriem uzsvēršu trīs.”
Pirmkārt, tā ir pašvaldību komercdarbības “apetītes” ierobežošana. Biznesa idejas, ko varētu darīt pašvaldības, var attīstīt bezgalīgi, un, ja nebūs samērīga kontroles mehānisma, kas to regulē, tad Latvijas uzņēmējdarbības vides pievilcība samazināsies.
Turklāt, kā rāda “Rīgas satiksmes” skandāls, tas nav tikai teorētisks risks, ka pašvaldības praktizē politizētu pārvaldības modeli, kur neviens neuzņemas atbildību par pieņemtajiem lēmumiem.
Grozījumi Konkurences likumā, kas joprojām nav pieņemti Saeimā, ir būtisks instruments, lai pārtrauktu nepamatotu privāto uzņēmumu izstumšanu no tirgus, tāpēc ekonomikas ministra loma, lai šos likuma grozījumus aizstāvētu Saeimā, ir izšķiroša.
Otrkārt, tā ir investīciju vide. Ekonomikas ministram jāmeklē risinājumi, lai veicinātu investoru interesi par Latvijas uzņēmumiem.
Ārvalstu investoru padomes novērtētā investīciju vides pievilcība ir joprojām viduvēja, ko skaidri iezīmē arī tādi faktori kā darbaspēka kvalitāte un nepieejamība, negodīga konkurence, ēnu ekonomika.
Viens no būtiskiem instrumentiem ar milzīgu potenciālu, lai piesaistītu investīcijas, ir uzņēmumu akciju vai obligāciju kotēšana biržā. Ekonomikas ministrs var spēlēt būtisku lomu valdības plānā par šādiem valsts uzņēmumiem, lai tie piesaistītu finansējumu konkrētiem investīciju projektiem.
Treškārt, tā ir “Latvenergo” korporatīvās pārvaldības labās prakses turpināšana.
2016. gadā, izveidojot pilnībā neatkarīgu un profesionālu padomi, “Latvenergo” kļuva par vienu no retajiem valsts uzņēmumiem Baltijas valstīs, kur valdes darba uzraudzību, mērķu un stratēģijas apstiprināšanu, valdes locekļu atlasi un finanšu uzraudzību nodrošina pilnībā neatkarīga padome.
“Ekonomikas ministram jādara viss iespējamais, lai saglabātu un pat kāpinātu sasniegto pārvaldības līmeni, jo, atgriežoties pie “Rīgas satiksmes” piemēra, politizētas un neprofesionālas pārvaldības sekas ir ļoti smagas.”
