OIK jāmaksā arī saules enerģijas ražotājiem 0
Ekonomikas ministrija strādā pie noteikumu pilnveidošanas, kas atbrīvotu mājsaimniecību NETO sistēmas lietotājus no OIK maksas pašu saražotās elektroenerģijas apjomam.
“Vasarā var saražot tik daudz, ka pietiek gandrīz visai ziemai. Pagājušajā ziemā no janvāra līdz martam maksāju pilno elektrības cenu, bet no oktobra līdz decembrim izmantoju enerģiju, kuru biju nodevis tīklā no aprīļa līdz septembrim. Sākumā bažījos, vai vasarā varēs uzkrāt gana daudz ziemai, kad turklāt patēriņš ir visaugstākais, bet tagad esmu pārliecinājies, ka var uzkrāt pietiekami daudz. Ziemas mēnešos notērēju 3254,55 kWh. Tas bija aptuveni 26% no 2018. gada kopējā patēriņa. Tas nozīmē, ka no “Latvenergo” par pilnu cenu nākas piepirkt klāt nedaudz vairāk kā ceturto daļu no kopējā patēriņa. Kopējais ietaupījums gadā ar saules paneļiem ir apmēram 900 eiro – 500 eiro esmu ietaupījis, atpērkot elektrību ar “atlaidi”, bet vēl 400 eiro ietaupīti tajos mēnešos, kuros esmu saražoto uzreiz arī patērējis, tādējādi par elektrību nemaksājot neko,” stāsta Miķelis Zondaks, kurš pirms apmēram pusotra gada pie savas privātmājas uzstādīja saules paneļus.
Kaut arī viņš ar saules paneļiem ir ļoti apmierināts, Miķelis ar lielām cerībām raugās uz iespējamo sadales un pārvades tarifa samazināšanu, kas vēl vairāk palielinātu saules paneļu izdevīgumu.
Tīkls kā akumulators
Ekonomikas ministrija vēsta, ka 2019. gada jūnijā mikroģeneratoru pieslēgumu skaits sasniedza 550, no kuriem absolūtais vairākums pieslēgumu (520) mikroģenerācijā izmanto saules enerģiju, bet pārējie – vēju vai arī kombinēto saules un vēja enerģiju. Pirms diviem gadiem bija tikai 350 mikroģenerācijas pieslēgumu.
Savukārt no šiem 520 pieslēgumiem 83 mājsaimniecības uzkrāto enerģiju komerciālos nolūkos pārdod enerģijas tirgotājiem. Kā skaidro “Latvenergo” vecākais mazumtirdzniecības analītiķis Artis Raukaitis, elektroenerģijas tirgotājs elektroenerģiju iepērk par elektrības cenu, par kādu spētu to realizēt tirgū, sedzot savas izmaksas, bet bez sadales un pārvades pakalpojuma izmaksām un OIK. EM piebilst, ka komerciālajā sistēmā tirgotājs un elektrības ražotājs divpusēji vienojas par sadarbības nosacījumiem.
Pārējie saules enerģijas ražotāji piedalās NETO uzskaites sistēmā, kurā uzkrāto saules enerģiju nodod kopējā tīklā, kas ļauj vēlāk uzkrāto enerģiju dabūt atpakaļ, samaksājot sadales un pārvades maksu, kā arī OIK. Šis maksājums veido apmēram pusi no kopējās elektrības cenas. Kā liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija, šobrīd notiek darbs pie noteikumu pilnveidošanas, kas atbrīvotu mājsaimniecību NETO sistēmas lietotājus no OIK pašu saražotās elektroenerģijas apjoma. Kā norādīja Raukaitis, tīkls ir kā akumulators, kura uzkrāšanas termiņš ir no 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam. Ja šajā laikā uzkrāto enerģiju neizmanto, tā dzēšas un uzkrāto enerģiju esi zaudējis.
NETO sistēma kā atbalsta mehānisms
Šobrīd sanāk, ka valsts nevis pilnā mērā atbalsta zaļās enerģijas ražotājus, bet par uzkrāto enerģiju liek maksāt pašiem zaļajiem, radot visai ačgārnu sistēmu, ņemot vērā, ka OIK ir atbalsta mehānisms zaļās enerģijas ražošanai.
Ministrijā sacīja, ka ar saules paneļiem saražotā elektrība lielākoties tiek saražota brīdī, kad elektroenerģijas cena ir zemāka, savukārt patērēta tad, kad elektroenerģijas cena ir augstāka. “Tāpēc jau šobrīd faktiski NETO sistēmai ir tieši pretējs efekts, proti, tā sniedz labumu tieši NETO sistēmas lietotājam, jo samērā lētākās elektroenerģijas vietā tiek saņemta dārgāka elektrība bez papildu maksas. Līdz ar to NETO sistēmas ietvaros elektroenerģija netiek pirkta un pārdota, bet gan faktiski uzkrāta.”
Arī “Latvenergo” NETO sistēmu sauc par atbalsta mehānismu, kas ļauj ietaupīt izmaksas. “Piemēram, Lietuvā arī ir NETO norēķinu sistēma, un, izmantojot tīklā nodoto elektroenerģiju, tai tiek aprēķināta atsevišķa maksa. Par tīklā nodoto elektroenerģiju iespējams norēķināties, izvēloties vienu no četriem tarifa veidiem, un jautājums, vai tas ir pats draudzīgākais un saprotamākais veids NETO norēķinu sistēmas izmantotājiem. Savukārt Igaunijā šādas NETO norēķinu sistēmas nav vispār, respektīvi, netiek nodrošināts šāds atbalsta mehānisms un attiecīgi nav iespēju uzkrāt tīklā nepatērēto elektroenerģiju, bet tā tiek pārdota tirgotājam par tirgū atbilstošu elektroenerģijas cenu,” sacīja Raukaitis.
Runājot par sadales un pārvades maksu, EM norādīja, ka “Sadales tīklam” šīs sistēmas ietvaros rodas zināmas izmaksas, piemēram, zudumi un elektroenerģijas cenas atšķirības starp tās saņemšanu tīklā un nodošanu lietotājam, taču to segšana tiešā veidā netiek uzlikta NETO sistēmas lietotājam. Visas sadales sistēmas izmaksas sedz visi sadales sistēmas lietotāji atbilstoši regulatora apstiprinātajiem tarifiem.
Klientiem piedāvā komplektu
Raukaitis arī norādīja, ka saules paneļu uzstādītāji ne vienmēr domā par paneļu ekonomisko izdevīgumu. Lielai daļai “Elektrum” klientu svarīgākais faktors ir saules enerģijas ietekme uz vidi. “Mūsuprāt, šī tendence arvien pieaugs un tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ “Latvenergo” stratēģiskais attīstības virziens ir saistīts ar atjaunīgās enerģijas izmantošanas iespējām, tostarp saules paneļiem. Jāteic, ka atmaksāšanās periods ir atkarīgs arī no tirgotāja godaprāta un klienta specifikai precīzi attiecināta piedāvājuma.”
Raukaitis sacīja, ka klientam visizdevīgāk ir, ja saules paneļu ražošanas stundas sakrīt arī ar patēriņa laiku. Tādējādi klientam nav jāpērk elektroenerģija no tirgotāja un attiecīgi nav jāmaksā arī sadales un pārvades pakalpojums, kā arī obligātā iepirkuma komponente. “Elektrum” individuāli izvērtējot klienta vēsturisko patēriņu un iespējamās izmaiņas nākotnē, lai piedāvātu visatbilstošāko saules paneļu komplektu, galveno uzmanību pievēršot tam, lai saražotā elektroenerģija tiek izmantota uzreiz, nenododot to tīklā.
