Beigas biogāzei vai biomasai? Ekonomikas ministrs nācis klajā ar jaunu ideju OIK atcelšanai 6
Pagājušajā nedēļā noslēdzās deviņus mēnešus ilgusī parlamentārās izmeklēšanas komisija par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atbalsta ieviešanas jautājumiem. Noslēgusies paredzami un saprātīgi.
Beigas biogāzei un biomasai?
Par vienu no būtiskākajiem punktiem komisijas secinājumos jāizceļ uzdevums Ekonomikas ministrijai nekavējoties izstrādāt tiesību normu, ar kuru “atceļ OIK sistēmu, protams, ievērojot, ka likuma atcelšana neietekmēs jau noslēgtos līgumus, kā arī gadījumus, kad atbilstoši tiesiski saņemtai atļaujai jau ir veiktas būtiskas un neatgriezeniskas investīcijas konkrēta energoražošanas objekta izveidē”. Kā norāda enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, vēl labāk pateikt gandrīz neesot iespējams.
Tomēr uzreiz pēc galaziņojuma prezentēšanas ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro nāca klajā ar jaunu ideju OIK atcelšanai, kas paredz atcelt OIK atbalsta virskompensācijas un nākotnē iepirkt elektroenerģiju no jebkura ražotāja tikai par biržas cenām.
Tādējādi iedzīvotāju rēķini par elektroenerģiju samazinātos par 15%, mājsaimniecībām kopumā ietaupot apmēram 40 miljonus, bet kopā ar uzņēmumiem – ap 130 miljoniem. Ministrs “LA” uzsvēra, ka virskompensācijās dažiem ražotājiem tiekot samaksāta pat 4,4 reizes lielāka summa, nekā ir biržas cena.
Grūti gan iedomāties, kā ministrijai izdosies savilkt kopā abus galus – elektrības ražošanu par biržas cenām un, piemēram, elektroenerģijas ražotāju, kas veicis būtiskas investīcijas, lai ražotu elektrību un siltumu no biomasas. Biomasas un biogāzes koģenerācijas stacijas nevar un, visticamāk, nevarēs funkcionēt bez valsts atbalsta. Realitātē Nemiro plāns nozīmēs galu daudzām biogāzes un biomasas koģenerācijas stacijām.
Atgādinu, ka galaziņojumā uzsvērts, ka sistēma jāatceļ tā, lai tas neietekmētu jau noslēgtos līgumus, lai neietekmētu tos ražotājus, kuri veikuši būtiskas investīcijas – šie vārdi, protams, iekļauti, lai novērstu potenciālās tiesvedības. Pērn Nemiro piedāvāja OIK no likuma vienkārši izsvītrot, vienlaikus brīdinot, ka tiesvedībās ar elektrības ražotājiem valsts varētu zaudēt pat miljardu eiro.
Acīmredzot ministrs mainījis domas tieši galaziņojuma dēļ. Kaut arī galaziņojumā rakstīts, ka “situācija komisijas ieskatā ir Latvijai unikāla, jo izveidojusies tiesiski, iesaistītajām pusēm rīkojoties spēkā esoša tiesiskā regulējuma ietvaros”, tajā ir kāds teikums, kas acīmredzot varētu būt par pamatu OIK atcelšanai, nenodarot skādi valsts budžetam.
Ziņojumā teikts, ka “jāņem vērā, ka persona, kas izmanto tiesiskā regulējuma trūkumus savās savtīgajās interesēs un pret sabiedrības interesēm, pārkāpj Satversmi un tiesiskās paļāvības princips pret viņu nav piemērojams”. Jebkurā gadījumā darbs advokātiem būs un maz ticams, ka izdosies atcelt OIK tā, kā to vēlas Nemiro un partija “KPV LV”, izvairoties no ilgām un dārgām tiesvedībām.
Paredzams, ka Nemiro ideja nekādi neietekmēs vēja un nākotnē arī saules parku attīstītājus, jo vēja enerģiju jau šobrīd faktiski iespējams saražot par biržas cenām. Gribētos ticēt, ka vēja parki Latvijā tiešām tiks uzbūvēti. Nav noslēpums, ka daudzviet iedzīvotāji ir noskaņoti pret vēja parku būvniecību, kā arī investoriem nav skaidri Latvijā esošie elektroenerģijas nozares noteikumi.
Nemiro “LA” sacīja, ka Latvijā vēlas ienākt vairāki lieli vēja un saules parku attīstītāji. Lai apietu neapmierinātību ar vēja parkiem, valdība var lemt šiem projektiem piešķirt nacionālas nozīmes statusu. Tā būšot politiska izšķiršanās, sacīja ministrs.
OIK aizbīdīts no valsts budžeta
Jāatgādina, ka pērn vasarā ministrija nāca klajā ar citu ideju – OIK maksājumus no iedzīvotāju rēķiniem pārcelt uz valsts budžetu, kas arī nozīmētu OIK pazušanu no rēķiniem. Valdība šo ideju atbalstīja, šķita, ka jau no nākamā gada tā realizēsies. Tagad priekšroka esot jaunajam plānam, jo pēc galaziņojuma kļuvis skaidrs, ka OIK ir prettiesisks.
Izskatās, ka līdztekus partijai “KPV LV” jauno likumprojektu atbalsta arī opozīcijas partijas “Saskaņa” un Zaļo un zemnieku savienība, kā arī pie frakcijām nepiederošie parlamentārieši, izņemot “KPV LV” pametušos Artusu Kaimiņu un Aldi Blumbergu.
Minētajiem izdevās Saeimas sēdes darbakārtībā iekļaut “KPV LV” Saeimas frakcijas grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā. Būs interesanti vērot, kā pret minēto likumprojektu izturēsies koalīcijas partijas – iesniedzot OIK atcelšanas likumprojektu Saeimā, “KPV LV” apgājusi saskaņošanu valdībā – trūkst, piemēram, ministriju vērtējuma, cik OIK atcelšana izmaksātu valstij, kādas būtu sekas elektrības un siltuma ražotājiem.
Juris Ozoliņš uzsvēra, ka ministrs ar priekšlikumu mēģina “atdzīvināt Fēniksu no pelniem”, domājot veco Saeimas uzdevumu par OIK atcelšanu. “Gribētu, lai viņš pasaka, ka nekāds atbalsts zaļās enerģijas ražošanai vairs nebūs. Jābeidz cilvēkus mānīt ar tekstiem par virskompensācijām un biržas cenām. Šādā scenārijā cietīs Latvijas reputācija un pelnīs advokāti,” pārliecināts enerģētikas eksperts.
Labāk atbalstu transformēt
Ozoliņš uzsvēra, ka arī viņš ir pret esošo sistēmu, taču nevar vienkārši atcelt to, kas ir tiesiski pieņemts. OIK atcelšanas vietā viņš sagaida esošās sistēmas transformāciju, ieviešot t. s. “feed-in-premium” sistēmu. Tas nozīmētu atcelt publiskā tirgotāja pienākumu iepirkt elektrību no komersantiem, kas saņēmuši tiesības OIK mehānisma ietvaros. Tā vietā tiktu veikti atbalsta maksājumi minimāli nepieciešamā apjomā virs tirgus cenas. Šāda sistēma veicinātu uz tirgus principiem balstītu ražotāju rīcību.
Kaut sākotnēji teju visās ES valstīs bijusi Latvijā pazīstamā obligātā iepirkuma sistēma, daudzi laika gaitā veikuši reformas, ieviešot “feed-in-premium” sistēmu, tostarp Lietuva un Igaunija. Ozoliņš arī noliedzoši atbildēja uz jautājumu, vai vēl kādā ES valstī neesot nekāda atbalsta AER ražotājiem.
Viņš vien piebilda, ka bijuši pāris projekti, kas realizēti bez atbalsta, taču valstis vismaz nākušas pretī ar infrastruktūru. “Liela daļa zaļās enerģijas ražotāju nevar funkcionēt bez atbalsta, jo elektrības cenas ir ļoti zemas. Ja pat lieli uzņēmumi nevar realizēt projektus bez atbalsta, tad smieklīgi domāt, ka to varēs mazie un vidējie ražotāji.”
Ozoliņš vēlas sagaidīt ātru risinājumu, lai potenciālie investori beidzot saprastu Latvijā esošos noteikumus. Līdz tam mūs turpinās apiet, projektus īstenojot kaimiņvalstīs. “Nemiro plāns ir riskants valsts budžetam. Tagad skatīsimies, vai Saeima ir gatava doties Nemiro piedāvātajā virzienā, vai viņš spēs argumentēt par labu šim likumprojektam. Vairs nav jautājumu par to, vai šis plāns patīk vai nepatīk. Lēmums tagad būs tīri politisks un ekonomisks.”
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas rekomendācijas
* Jānovērš esošās situācijas turpināšanās, un Saeimai jāpieņem deklarācija par to, ka no 1995. gada ieviestie fosilās un atjaunojamās enerģijas atbalsta pasākumi ir bijuši pārspīlēti un Latvijas situācijai neatbilstoši.
* Ekonomikas ministrijai nekavējoties jāizstrādā tiesību norma, ar kuru jāatceļ OIK sistēma, protams, ievērojot, ka likuma atcelšana neietekmēs jau noslēgtos līgumus, kā arī gadījumus, kad atbilstoši tiesiski saņemtai atļaujai jau ir veiktas būtiskas un neatgriezeniskas investīcijas konkrēta energoražošanas objekta izveidē. Ekonomikas ministrijai nekavējoties jāizstrādā stratēģija un tiesiskais regulējums šī tiesiskā regulējuma seku novēršanai.
* Jāpastiprina kontrole pār esošajā sistēmā iesaistīto uzņēmumu darbību un radikāli jāpastiprina pārkāpēju sodīšana par atbalsta saņemšanas esošo noteikumu pārkāpumiem saistībā ar pašpatēriņu, lietderīgo siltumenerģiju, atkritumproduktu izmantošanu un citām prasībām, kas noteiktas likumos.
* Ne vēlāk kā divos gados jāizstrādā un jāpublisko enerģijas tirgus stratēģija, īpaši atjaunojamās enerģijas jomā, kā arī jāizstrādā pilnvērtīgs tiesiskais regulējums, lai aktīvie patērētāji un mazie un vidējie uzņēmumi varētu tam pielāgoties.
* Likumdevējam nekavējoties jāizstrādā tiesiskais regulējums lobēšanai, kas ļautu aizsargāt sabiedrības intereses pret iespējamu spēcīgu interešu grupu pretvalstisku iniciatīvu netraucētu virzību valdībā un Saeimā.
* Nepieciešams nodrošināt papildu kapacitāti likumdevējam, lai dotu tam iespēju veikt papildu neatkarīgu tiesību normu projektu analīzi un tiesisko vērtējumu, kā nolūkā būtu jānostiprina Saeimas juridiskais birojs un analītiskais dienests.
* Nepieciešams atteikties no vēlmes paātrināt likumdošanas procesu, izstrādājot un pieņemot tiesību normas vai politiskās plānošanas dokumentus ar ilgstošu ietekmi.
* Jāsamazina kontrolējošo institūciju sašķeltība, kas radījusi būtisku apdraudējumu valsts vitālajām interesēm, jo nav iespējams izbēgt no procesu palēninājuma un informācijas zudumiem, ja vienu funkciju veic divas, trīs un vairāk iestādes vai iestāžu struktūrvienības.
