Saeima ar vienu balsojumu cer šogad atbrīvot tautu no 189 miljonu eiro maksāšanas 1
Autori: Raivis Šveicars, Ināra Egle
Šogad OIK maksājumos būs jāšķiras no 189 miljoniem eiro. Pēc ZZS rosinājuma Saeima šo maksājumu grib likvidēt jau no šā gada 31. marta. Ar aicinājumu uzdot Ekonomikas ministrijai steidzami izstrādāt tiesību aktus obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai no 2019. gada 31. marta, ko ceturtdien atbalstīja 86 klātesošie Saeimas deputāti, pagaidām vēl valdošā Zaļo un zemnieku savienība ir pieteikusi savu pāriešanu Saeimas opozīcijā.
Bija jūtams, ka ierosinātais lēmuma projekts ir vērsts uz topošās koalīcijas šķelšanu un mēģinājumu iedzīt strupceļā premjera kandidātu Krišjāni Kariņu (“Jaunā Vienotība”).
Vienlaikus ZZS nodemonstrēja veidu, kā tā plāno strādāt opozīcijā, jo lēmuma pamatojumā bija atsauces uz Jaunās konservatīvās partijas, “KPV LV” un “Attīstībai/Par!” programmām, citējot vairākas pirms vēlēšanām izteiktas apņemšanās, kas saistītas ar OIK atcelšanu.
“Man ļoti patika, kā Māris Kučinskis apspēlēja jauno koalīciju. Es tikai brīnos, kāpēc to parakstījis arī Didzis Šmits kā iespējamais nākamais ekonomikas ministrs, kuram tā putra tagad būs jāstrebj,” “LA” atzina bijušais enerģētikas ministrs Juris Ozoliņš. “Lēmumā teikts, ka OIK sistēmu mainīt nedrīkst, to nevar saukt citā vārdā, nedrīkst uzrādīt citus finansēšanas avotus, bet tajā pašā laikā arī jālikvidē likumīgā veidā. Neiespējamā misija.
ZZS smalki ierieba politiskajiem pretiniekiem. 1. aprīlī uz Saeimu dosies premjers, pie sāniem būs ekonomikas ministrs, iespējams, arī finanšu ministrs, tur var notikt visādi brīnumi. Tur dosies tie paši, kuri šo lēmumu parakstīja, piemēram, Šmits.”
Ozoliņš uzskata, ka tiesiskā veidā atņemt maksājumus atjaunojamās enerģijas ražotājiem nav iespējams, jo likums uzņēmumiem ļāvis iesaistīties OIK shēmā.
Turklāt atbalstu zaļās enerģijas ražotājiem atcelt nemaz nedrīkst.
Par lēmumu balso gandrīz visi
Saeima vakar pieņēma aicinājumu Ekonomikas ministrijai (EM) izstrādāt tiesību aktus elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai jau no šā gada 31. marta. Par šo aicinājumu balsoja 86 deputāti, ieskaitot esošo ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu (“JV”), kura vadībā piedāvāja OIK atcelt no 2022. gada.
Lēmumā teikts, ka EM steidzami jāizstrādā tiesību akti OIK atcelšanai no 2019. gada 31. marta ar mērķi samazināt elektroenerģijas izmaksas visiem Latvijas patērētājiem. “Saeima aicina EM ievērot tiesiskuma principus un, izstrādājot OIK atcelšanas risinājumus, nepieļaut šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem, to pārveidi par cita veida maksājumiem, kā arī mainot šo maksājumu nosaukumu.
Saeima aicina Ekonomikas ministriju izbeigt Latvijas iedzīvotājiem netaisnīgu, uz atsevišķām personām vērstu atbalsta režīmu,” teikts lēmumā.
To parakstījuši vairāki esošās valdības ministri – Anda Čakša, Jānis Dūklavs, Uldis Augulis, Raimonds Bergmanis un Dana Reizniece-Ozola. Tāpat aicinājumu parakstījis premjers Māris Kučinskis un ZZS deputāti Armands Krauze, Gundars Daudze, Jānis Vucāns un Janīna Jalinska, “KPV LV” deputāti Didzis Šmits, Linda Liepiņa un Aldis Gobzems, kā arī “Saskaņas” parlamentārietis Ivars Zariņš.
Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere “LA” sacīja, ka šobrīd ir grūti sniegt visaptverošu lēmuma vērtējumu, jo tad jāvērtē arī juridiskais pamats OIK atcelšanai, taču kopumā tas esot politisks lēmums un aicinājums, politiskas atbildības jautājums, vai adresāts, kuram lēmums domāts, ievēros lēmumā noteikto.
“Protams, ka tas būs jāvērtē pašai ministrijai, bet vairāk nekā skaidrs, ka ar ministrijas darbu būs par maz, jo tiem lēmumiem jārezultējas Ministru kabineta (MK) lēmumos, jo tie jautājumi noregulēti ar MK noteikumiem, bet pats lēmuma teksts sākas ar vārdiem, ka Ekonomikas ministrijai ir uzdevums izstrādāt un nodrošināt [..]. Tātad ministrijai arī jāveido tiesiskais, juridiskais un ekonomiskais pamats, lai šo jautājumu pēc tam varētu vērtēt MK, lai gan lēmumā nav neviena vārda par uzdevumu MK – tikai un vienīgi ministrijai, , kā zināms, ministrija atbilstoši Satversmei neizdod ārējus normatīvos aktus – šāda kompetence ir tikai parlamentam un MK,” sacīja D. Meistere.
Kādi likumi, tāds mantojums
Lēmumā teikts, ka jālikvidē tieši OIK, nevis maksājumi ražotājiem. Varbūt var atcelt OIK, šogad ražotājiem izmaksājamos 189 miljonus eiro uzveļot uz valsts budžeta pleciem? “Protams, OIK atcelt var arī rīt, publiskajam tirgotājam pasakot, ka atradīsim kompensācijas naudu citos avotos, piemēram, mēs varētu izpārdot mežus vai naudu aizņemties ārēji. Ko tik nevarētu izdarīt. Bet, ja nopietni, tā būtu milzu slodze budžetam un vislielākā iespējamā cūcība,” sacīja Juris Ozoliņš.
“Kā iedzīvotājs es uz to skatos pozitīvi, jo tas beidzot liks izbeigt mūs visus vazāt aiz deguna. Viņiem nāksies beidzot pateikt, vai varēs vai nevarēs to izdarīt. Absolūti visi piedalījušies šajā kaušanā – gan pozīcija, gan opozīcija. Nu, strādājiet tagad, puiši. Apskatieties, kāpēc mēs maksājam lielajiem TEC, kāpēc gāzes stacijām.
Atgādiniet, kādi bija šie likumdošanas aktu leģitīmie mērķi, kuri parasti ir anotācijā. Eiropas likumdošanā likumā ir preambula, kas ir likuma sastāvdaļa un parāda, kādi bija apstākļi likuma pieņemšanas laikā. Mēs šobrīd esam pilnīgi aizmirsuši, kādi bija apstākļi 2003. gadā, kad gatavoja Enerģijas tirgus likumu. Tāpat ir jautājums par MK noteikumiem, kurus pieņēma Ivara Godmaņa valdība. Bija konkrēti apstākļi, kuri aizmirsti. Līdzīgi kā ar čekas maisiem – kartīte ir, bet kas tai ir apakšā?” ironiski izteicās J. Ozoliņš.
Uzņēmumi nav pārkāpuši likumu
Juris Ozoliņš bija viens no tiem, kas pērn piedalījās EM rīkotajā darba grupā, cenšoties rast risinājumu OIK atcelšanai. Tajā apspriesta arī ideja OIK atcelt pēc iespējas ātrāk.
“Tas bija pirmais jautājums. Vai varam atcelt OIK maksājumus uzreiz? Darba grupā, protams, konstatējām, ka nevar atcelt. Lai kaut ko atceltu, pašiem jālikvidē sava likumdošana ar visām izrietošajām sekām,” norādīja eksperts.
Viņš pats darba grupā sācis ar jautājumu, vai kāds uzņēmējs Latvijā ir ieguvis tiesības būt OIK shēmā nelikumīgi. “Protams, ka nav. To katrs var pārbaudīt, jo darbība notiek uz līguma pamata starp publisko tirgotāju un uzņēmumu, kam tiesības piešķīrusi EM un to deleģējis likums. Kāpēc tik daudz atļauju izdeva Daniela Pavļuta laikā utt. – tāds bija likums!
Deputāti nemaz netaisījās kaut ko runāt par likumdošanas maiņu, un tā līdz pat šai dienai.” Viņaprāt, darba grupā vajadzējis uzsvērt tieši tiesisko pusi. Tā vietā ministrs Arvils Ašeradens aprunājis uzņēmumus. “Tas nebija ministra cienīgi. Viņam jāaizstāv jebkura uzņēmēja darbība, kas darbojas likumīgi.”
J. Ozoliņš vēlreiz pieminēja arī 24. decembrī spēkā stājušos jauno ES likumdošanu par AER veicināšanu Eiropas Savienībā. “Mūsu likumi jāpiedzen atbilstoši šai jaunajai direktīvai. Tur teju kā speciāli mūsu gadījumam ir vēlreiz labi uzsvērts par finansiālā atbalsta shēmām, ko Ivars Zariņš (“S”) un vēl citi lieto kā lamuvārdu. Tur ir speciāls pants par finansiālo shēmu stabilitāti – kāda ir procedūra un kā vajadzētu izvairīties no retrospektīvas likumdošanas, proti, no likumdošanas solījumu neturēšanas.
Tas būs stiprs pants tiem, kas teiks, ka valsts deva atļauju iekļūt sistēmā, uzcelt stacijas, bet tagad likumus vairs neņem vērā. Eiropas Savienībā darīts viss, lai AER varētu attīstīties ar pilnu sparu un tos aizsargātu pseido tirgus apstākļos, kad subsidē fosilo enerģiju. Kā pie mums.” Viņš vēlreiz uzsvēra, ka vismaz ES likumdošanas izpratnē OIK shēmā strādājošajiem uzņēmumiem nav kriminālu pazīmju, nav negodīgas darbības pazīmju, nav arī konkurences pārkāpumu.
Atšķirīgas politiskās gribas
ZZS līderis Armands Krauze debatēs apstiprināja, ka šī iniciatīva ir saistīta ar jauno partiju priekšvēlēšanu solījumiem. A. Krauze norādīja, ka lēmuma projektā ir minēts tā mērķis samazināt elektroenerģijas izmaksas patērētājiem, aicinot nepieļaut šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem. “Protams, tas ir jāizdara tiesiski,” uzsvēra A. Krauze.
Parlamenta kuluāros arī izplatījās runas, ka K. Kariņš varētu atteikties veidot valdību, saņemot šādu Saeimas uzdevumu. Redzot, ka “Jaunās Vienotības” līderi drīz pēc balsojuma dodas apspriesties, radās iespaids, ka baumās varētu būt sava daļa patiesības. K. Kariņš ceturtdien vēl bija Briselē, bet viņa pārstāvji informēja, ka K. Kariņš savu viedokli par valdības veidošanu izteiks tikai piektdien, kad paredzēta visu partiju kopsēde par valdības deklarācijas projektu, kurā ir arī sadaļa par OIK atcelšanu.
“Vienotības” priekšsēdētājs un tagadējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens “Latvijas Avīzei” atturējās komentēt iespējamo premjera kandidāta reakciju uz šo Saeimas lēmumu. Viņš teica: “Jaunās partijas to ir apņēmušās izdarīt. Saeima tā ir nolēmusi un uzdevusi valdībai izstrādāt tiesību aktus. Man kā ministram ir pienākums šo uzdevumu izpildīt. Ar to valdības veidošanas procesā būs jārēķinās.”
Vai tas būs atsaucies uz šo procesu, varēšot redzēt piektdien pēc koalīcijas kopsēdes. Starp lēmuma rosinātājiem bija arī ekonomikas ministra kandidāts Didzis Šmits (“KPV LV”), kurš gan pats par to nenobalsoja, bet tas esot noticis nejauši, jo pēc uzstāšanās tribīnē viņš neesot paguvis ielikt balsošanas karti. D. Šmits bija piedāvājis uzdevuma izpildei paredzēt ilgāku laiku līdz jūlijam, bet, viņaprāt, tas ir izpildāms. D. Šmits uzsvēra, ka balsojums atspoguļo politisko gribu to izdarīt. Viņš arī norādīja, ka OIK atcelšana ir viens no lielajiem jautājumiem valdības deklarācijas sagatavošanā.
