OIK atcelšanu neatceļ 0
Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana varētu veicināt elektroenerģijas cenas pieaugumu vairumtirdzniecības tirgū, kā arī siltumenerģijas tarifu pieaugšanu 20–40% robežās. To vakar notikušajā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijā sacīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, atsaucoties uz sarunām ar visām iesaistītajām pusēm.
Neskatoties uz to, Ekonomikas ministrija (EM) aktīvi turpina risināt Saeimas uzdoto mērķi no šā gada 31. marta atcelt OIK – EM sagatavojusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā OIK atcelšanai, ko marta beigās iesniegs Ministru kabinetā (MK).
Izstrādātajiem likuma grozījumiem tika pasūtīts arī juridiskais izvērtējums, kas būs gatavs tuvāko dienu laikā un ko pievienos grozījumiem. Komisija ar to varēs iepazīties šīs nedēļas beigās.
Ministru kabinetā Nemiro gatavojas arī uzstāties ar prezentāciju par to, kādi varētu būt atjaunojamo resursu elektroenerģijas ražošanas risinājumi nākotnē, jo neviens nav atcēlis Latvijas saistības Eiropas Savienībā dažādu “zaļo” mērķu sasniegšanai.
Siltums dārgāks par elektrību
Grozījumu gatavošanas laikā notikušas tikšanās ar Finanšu ministriju, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, “Latvenergo”, “Augstsprieguma tīklu” (AST), kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un vairākām nevalstiskajām organizācijām.
“Jūrmalas siltuma” valdes priekšsēdētājs Valdis Vītoliņš “LA” sacīja, ka sarunās Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija uzsvērusi, ka OIK ir jāvērtē dažādi, jo dažādās jomās to piemēro dažādos veidos.
“Mēs vērsām uzmanību uz to, ka viss labums jeb peļņa, kuru uzņēmumi gūst no subsīdijām, tiek novirzīta siltuma tarifu “dzēšanai”. Peļņas faktiski nav, visa nauda aiziet iedzīvotāju labā, kas saņem šos pakalpojumus. Ja atbalstu vienā vai otrā veidā atcels, tad tas tieši ietekmēs iedzīvotājus tajās pilsētās, kur ražo siltumu koģenerācijā. Ministrs to saprot, bet, kas būs tālāk, protams, grūti spriest,” norāda Vītoliņš.
Viņš uzskata, ka lēmumu nevajadzētu sasteigt.
“Mēs saprotam radušos situāciju, man arī nepatīk saņemt šāda veida papildu maksājumu rēķinā, bet mēneša laikā šo atrisināt nevar. Jāsaprot, ka pieaugums siltuma rēķinos būs daudz lielāks nekā samazinājums elektrības rēķinos.” Viņš arī pastāstīja, ka siltumapgādes nozare koģenerācijas iziešanai no saimniecības jau gatavojusies, tāpēc laika gaitā piesaistīta Eiropas fondu nauda, lai koģenerācijas mašīnu vietā uzstādītu šķeldas katlus, tādējādi zaudējumus un tarifu pieaugumus daļēji mazinot.
Savukārt “AST” valdes priekšsēdētājs Varis Boks sacīja, ka saruna ar jauno ministru bijusi konstruktīva, tās laikā Boks ministram norādījis, ka “OIK atcelšanas rezultātā tiktu apturēta TEC-2 darbība, kas varētu izsaukt atsevišķos periodos elektrības cenas pieaugumu biržā. Tas ietekmētu arī gala patērētāju, jo elektrības cena ir viena no sastāvdaļām lietotāju rēķinā.”
Vai iztiks bez “Latvenergo” dividendēm?
“Viņš apgalvoja, ka negrib pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, ka uzklausīs visu pušu viedokļus un attiecīgi visus aspektus iesniegs valdībai un Saeimai, kuras pusē tad arī būs izšķiršanās. Par konkrētiem risinājumiem, kā citādi varētu ražotājus atbalstīt, nerunājām. Viņš mums lūdza apkopot ražotāju viedokļus, ko esam izdarījuši, un drīzumā nosūtīsim ministrijai,” “LA” norādīja Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe.
Komisijā Nemiro sacīja, ka bez atbalsta daļa staciju nevarēs pastāvēt, tāpēc būs jārisina jautājums, kas par šo enerģiju maksās. “Ja to nevar iekļaut komponentē, tad vai nu tiks veidots kāds cits atbalsts, vai kas cits,” skaidroja Nemiro.
Irbe norādījis, ka, izpildot Saeimas lēmumu, visas elektroenerģijas ražošanas stacijas ar jaudu līdz vienam megavatam pārtrauks savu darbību. Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) norādījusi, ka mazie lauksaimnieki, kas darbojas ar atjaunojamiem energoresursiem, bez atbalsta varētu kļūt maksātnespējīgi.
Irbe norādīja, ka tikšanās laikā Nemiro sacījis, ka negribētu, lai tā notiek, taču “viena lieta ir negribēt, otra lieta ir, ko darīs Saeima un kāds būs Finanšu ministrijas, fiskālās padomes viedoklis. Kā viņi teiks, tā koalīcija būs spiesta rīkoties, pārējais, manuprāt, būs otršķirīgi”.
Irbe zināja teikt, ka pirmdien grozījumi tiks prezentēti Koalīcijas sadarbības padomē, kas nozīmē, ka jau otrdien tie varētu nonākt Ministru kabinetā.
Viņš arī sacīja, ka loģiski būtu beigt subsidēt vismaz TEC-2, taču arī tā būs politiska izšķiršanās – vai Finanšu ministrija būs gatava no “Latvenergo” saņemt mazākas dividendes nekā parasti vai nebūs.
“Latvenergo” komunikācijas direktors Andris Siksnis sacīja, ka tikšanās laikā ar ministru izrādīta modernizētā TEC-2 stacija, kā arī sarunā izklāstīta TEC nozīme energoapgādē. “Izmaiņas atbalsta regulējumā iespaidos mūsu spēju maksāt valsts budžetā paredzētās dividendes. TEC darbojas vienotā Baltijas un Ziemeļvalstu sistēmā un nodrošina cenas stabilitāti un energoapgādes drošumu Latvijā.
“Latvenergo” TEC ražo elektrību pēc tirgus principiem jeb tikai tad, kad tirgus cenu situācija ļauj TEC enerģijai konkurēt starptautiskā tirgū, optimizējot elektroenerģijas ražošanas/iegādes izmaksas. Tādējādi TEC ir drošs un pieejams jaudas avots,” sacīja Siksnis.
Tikai stāsti
Savukārt “Saskaņas” deputāts Ivars Zariņš “LA” sacīja, ka “pagaidām nav pamata uzskatīt, ka EM gatavojas pildīt Saeimas lemto, jo neko no padarītā vēl nav bijis iespējams vērtēt. Ir tikai stāsti. Publiski paustais drīzāk liek domāt, ka tiek gatavots jauns piesegs, lai varētu turpināt OIK afēru, nevis to izbeigt. Uz to norāda arī jezga ap “neatkarīgo juridisko izvērtējumu” un pats šī izvērtējuma darba uzdevums, kas sagatavots tā, lai atrastu pamatojumu, kā neizpildīt, nevis izpildīt Saeimas lemto.
Nav iespējams ātri izbeigt šo afēru, ja netiek atdalītas pelavas no graudiem – nodalīti negodprātīgie komersanti no tiem, kas visu šo laiku ir strādājuši godprātīgi un ievērojuši visus atbalsta nosacījumus. Jo atbalsts “zaļās enerģijas” ražošanai ir nepieciešams.
Diemžēl līdz šim EM vairāk ir nodarbojusies ar šo negodprātību piesegšanu, pati lielā mērā tās režisējot un biedējot sabiedrību ar simtu miljonu tiesvedībām, kas ir iespējamas tikai pie nosacījuma, ja pati EM aizstāv savas pretlikumīgās darbības kā tiesiski pamatotas.
Patiesībā daudz lielāks risks ir iespējamās tiesvedības no OIK maksātāju puses, jo EM ilgstoši ir likusi apmaksāt atbalstu, kurš ir bijis nelikumīgs. Šim ekonomikas ministram, atšķirībā no iepriekšējiem, ir lieliska iespēja atmaskot un izbeigt šo afēru, jo viņa politiskais spēks līdz šim nav bijis iesaistīts un atbildīgs par šīs afēras īstenošanu”.
