OIK atcels, par gāzi piemaksās 0
“Ziņojuma saturs ir ļoti nenoteikts. Tā ir problēmas atlikšana uz ilgāku laiku. Skaidrs – ja būtu politiskā dūša, būtu saduršanās ar juridiskām lietām, kuras nav pārvaramas, bet viss izskatās pusdarīts. Var tikai nožēlot, ka ekonomikas ministra vadītajai darba grupai iesniegtais priekšlikums aiziet no obligātā iepirkuma un pāriet uz tirgus piemaksās balstītu mehānismu, nav realizēts. Bez problēmām to varēja paveikt jau no 1. janvāra,” uzskata bijušais enerģētikas ministrs Juris Ozoliņš.
Vakar Ekonomikas ministrija (EM) valdībā iesniedza ziņojumu par risinājumiem attiecībā uz turpmāku elektroenerģijas ražotāju atbalstu. Pirmdien ziņojumu skatīs valdībā, bet tā tālākais ceļš jau atkarīgs no diskusijas valdībā un pieņemtajiem lēmumiem. “Ja piedāvājums tiek akceptēts, EM gatavos grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, lai šo visu ieviestu,” sacīja EM pārstāve Evita Urpena.
Ministrija piedāvā īstenot vairākus pasākumus, lai trīs gadu laikā (ar 2022. gada 1. janvāri) atceltu esošo elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmu. Piedāvātie rīcības pasākumi ietver no 2019. gada novērst pārsubsidāciju visām OIK elektrostacijām, no 2019. gada samazināt atbalstu ekspluatācijā nenodotām elektrostacijām, 2022. gadā ieviest stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām (jābūt lielākam lauksaimniecības atkritumu izmantošanas līmenim, tā vietā šobrīd lielākoties izmanto zaļo kukurūzu), kā arī 2022. gadā pārtraukt elektroenerģijas gala lietotāju maksājumus dabasgāzes koģenerācijas stacijām, izņemot TEC2.
EM savā paziņojumā norāda, ka TEC2 Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un energoapgādes drošībai ir stratēģiski nozīmīgs objekts. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens iepriekš “LA” skaidrojis, ka TEC2 stabilizē jaudu Latvijas elektroenerģijas sistēmās, kā arī mirklī, kad “NordPool” sistēmā veidojas deficīts un trūkst enerģijas, kas noved pie elektroenerģijas cenu strauja kāpuma, stacija kalpo kā sistēmas stabilizators.
Enerģētikas eksperts J. Ozoliņš sarunā ar “LA” gan norādīja, ka atšķirībā no citām valstīm Latvija nav bagāta ar vērtīgiem dabas resursiem un, lai gūtu peļņu, “Latvenergo” nākas budžetu papildināt ar visu patērētāju papildu maksājumiem. “”Latvenergo” ir budžeta barotājs. Tā likumdošanā ir iestrādāts. Kopš 2009. gada likumdošanā nekas nav mainīts. Jau kurais parlaments to grib mainīt, bet nekas nopietns šajā lietā nav darīts. Valdībai vienkārši vajag naudu, pavisam vienkārši. Tā vēsturiski noticis, tāds ir mantojums.”
Ačgārnā retorika
Vienlaikus ministrija piedāvā risinājumu pārejai uz tirgus principos balstītu atbalsta mehānismu elektroenerģijas ražotājiem. Tas notiktu līdz ar 2022. gada 1. janvāri, un esošā OIK maksājumu sistēma tiktu aizstāta ar tirgus cenas efektivitātes modeli jeb piemaksu virs elektroenerģijas tirgus cenas (angļu val. “feed-in-premium”).
Ziņojumā teikts, ka kopējām atbalsta izmaksām elektroenerģijas ražošanai ik gadu nevajadzētu pārsniegt 0,3% no IKP.
2017. gadā atbalsts sasniedza 1% no IKP. “Subsidētās enerģijas ražotājiem būs jāpierāda, ka tie spēj strādāt tirgus un godīgas konkurences apstākļos. Protams, pieļaujam, ka iebildumi pret reformām uzņēmējiem būs, kaut arī ir veikts ilgs un vairākkārtējs saskaņošanas process ar ieinteresētajām pusēm. Pilnībā nevaram izslēgt arī tiesvedības, jo jāņem vērā, ka neviens tāpat nevēlas atteikties no savām privilēģijām. Tāpat plānotās izmaiņas būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Vienlaikus esmu pārliecināts, ka mūsu piedāvātais plāns ir labākais iespējamais ceļš esošās, sevi degradējušās OIK sistēmas tiesiskai atcelšanai,” norādījis A. Ašeradens.
Šādam ministra uzstādījumam kategoriski iebilst J. Ozoliņš. “Cilvēki visus gadus sistemātiski baroti ar dezinformāciju. Nepārtraukti runā par to, ka jāpalīdz atjaunojamās enerģijas ražotājiem, bet jau nākamajos teikumos runā par blēdīgo un netīro zaļo enerģiju. Tās ir smagas psiholoģiskās lamatas. Jāatgādina, ka no Ziemassvētku vakara Eiropas Savienībā ir pilnīgi jauna likumdošana, kurai mums ir jāpiemērojas. Tur valoda ir absolūti citāda un runā tikai par atjaunojamo enerģiju, nekāda gāze tur nefigurē.
Latvijā jau neviens nepasaka, ka 2017. gadā par atjaunojamo enerģiju mēs maksājām tikai 0,42% no IKP.
Runā tikai par 1%, kur iekļaujas arī atbalsts gāzes koģenerācijas stacijām. Visi ir apjukuši, tostarp sociālie partneri. Nevienam nav nekādu grūtību izlasīt tās rekomendācijas, kuras Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai sniedza Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, kur darbojas arī mūsu pārstāvji. Tur visu laiku aicināts atbalstīt atjaunojamo enerģiju, novērst liekas subsīdijas fosilajai enerģijai utt.
Atjaunojamās enerģijas ražotājus tur nemitīgi sauc par apbižotiem, ka atbalsts jāpastiprina. Tas ir pilnīgā pretrunā ar mūsu retoriku. Tā runā arī mūsu ministrs, kurš saka, ka zaļajai enerģijai jāiemāca strādāt tirgus apstākļos. Eiropas likumdošanā teikts, ka tieši tirgi ir jāpiemēro atjaunojamai enerģijai, tirgus modeļiem ir jāiet pretī – pilnīgi pretēji, nekā runā pie mums,” norāda enerģētikas eksperts. Viņš uzskata, ka pie ziņojuma būtu jāturpina strādāt, jāsakārto informatīvā telpa, kā arī jāpārtrauc tracināt sabiedrību ar neizbēgamo nākotni, kas esot zaļā enerģija.
Ražotāji neapmierināti
Vēstulē valdības pārstāvjiem fonda “BaltCap Infrastruktūras fonds” un biogāzes staciju īpašnieka “Anaerobic Holding” pārstāvis Matīss Paegle norāda, ka EM piedāvājums ir diskriminējošs, bez pienācīgas risku analīzes un var radīt Latvijas valstij pienākumu atlīdzināt elektroenerģijas ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo no AER, un ārvalstu investoriem zaudējumus, kuru apmērs pēc pašreizējām aplēsēm kopumā pārsniedz obligātā iepirkuma darbības laikā un tā ietvaros veicamo maksājumu summu. Paegle aicina EM un valdību atturēties no šī jautājuma apspriešanas līdz brīdim, kad būs sagatavots kvalitatīvs, pamatots un pārdomāts materiāls lēmumu pieņemšanai.
Arī Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš atzīst, ka EM izstrādātais konceptuālais ziņojums ir sagatavots bez pienācīgas situācijas analīzes un aprēķiniem, turklāt asociācija kategoriski iebilst pret ministrijas vēlmi turpināt atbalstīt fosilās enerģijas izmantošanu caur valsts budžetu un pārvades tīkla tarifiem. Tāpat Latvijas Biogāzes asociācija ir pret plānotajiem grozījumiem kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķināšanai. Visbeidzot AS “Graanul Invest” vēstulē pauž, ka kompānija neiebilstu, ka elektroenerģijas lietotāju kopējie izdevumi par atbalstu elektroenerģijai no AER tiek ierobežoti līdz 0,3% no IKP, tomēr nepiekrīt, ka šajā izdevumu apmērā tiek ieskaitīts arī atbalsts elektroenerģijai no fosilajiem energoresursiem.
