Ogulāju laiks – pieprasītas ērkšķogas, bet pērk arī zemeņavenes 0
Reizēm der izretināt saaugušos košumkrūmus un citu dārza lapotni, un atrodas brīva vieta kādam jaunam stādam. Var ar rabarberu ceriem norobežot taciņu, kā arī pie nojumes priecēt acis un vēderu ar nokareniem zemeņu stādiem.
Iedvesmai daudzi dodas uz pavasara dārzkopības izstādēm un gadatirgiem, kur piedāvā līdzekļus augsnes ielabošanai, daudzveidīgu stādu materiālu, turklāt pašus audzētājus var arī izvaicāt par ziedu, koku vai krūmu raksturu.
Pavasara darbi
Kad diennakts vidējā temperatūra turas 5 līdz 10 grādu robežās virs nulles, uz dienas vidu rožu, vīnogu un aprikožu stādiem noņem sauso piesegumu, zarus atstājot, bet vakarā atkal piesedz, pieredzē dalās dārzkopis Andris Stukle “Rāmavas” izstādē.
Ogu krūmus aprušina, irdinot zemi. Lai neapsalst ziedi, ieteicams pārsegt agrotīklu. Veidojot spraudeņus tagad, rudenī tie būs stādāmi.
Sagatavo jaunās stādu vietas, mēslojuma un zemes maisījumu bedrītes atstājot piesilt. Stādot krūmu ar visu konteinera zemi, bedrītes apakšā var likt trīsgadīgu kompostu, bet stādiņam ar kailām, smalkām saknēm vai mitrā zemē derēs “odere” no ilgāk izturēta vai jau ar granti un kaļķi sajaukta komposta.
Stādu izvēle
Stādaudzētāji min, ka pieprasīti ir ērkšķogu stādi, tos var iegādāties par 2 – 4,5 latiem. Katrs audzētājs slavē savas simpātijas, piemēram, “Pūre” izceļ ‘Mazērkšķoto’, ‘Mašenku’.
No upenēm dārzkopis Māris Kaminskis iesaka šķirnes ‘Bona’ un ‘Jadrennaja’, kura izceļas ar ķiršu lieluma ogām. Bet Eduards Smiļģis (stādaudzētava “Liepas”) kā pārbaudītas izceļ upeņu šķirnes ‘Titānija’, ‘Ojebin’ un ‘Leņingradskij veļikan’ (1,5 – 2 lati par stādu).
No baltajām jāņogām populāras ir ‘Valko’, ‘Belaja krupnaja’, ‘Hele’, ‘Zelta jāņoga Laila’, bet no sarkanajām ‘Vīksnas sarkanās’, ‘Jonkeer an Tets’, ‘Rondom’ un visiem zināma ‘Holandes sarkanā’. Stādi “Pūrē” maksās no Ls 0,70, pie lielaudzētāja līdz 1,50 latiem.
Avenes lielās stādaudzētavas piedāvā lētāk – Ls 0,30 – 0,70 par dēstu, dārgākās ir rudenī ražojošās vai jaunās šķirnes. Zemenes nopērkamas pat par Ls 0,15 gabalā. Kā jaunums minama hibrīdā zemeņavene – krūms ar zemeņu lapām un avenēm līdzīgām ogām, kas labi garšo džemos. “Liepas” tās piedāvā par 3 latiem.
Kā neparastākus z/s “Liepas” piedāvā krūmmelleņu dēstus par Ls 5 – 6, aprikozes ‘Velta’, ‘Lāsma’, ‘Daiga’, ‘Rītausma’ par Ls 8 un Latvijā izveidotas persiku šķirnes ‘Viktors’ un ‘Maira’ (Ls 8 par dēstu). Pūres dārzkopji norāda, ka aprikozes būs potētas uz Kaukāza plūmes potcelma, ir iegādājamas arī lielaugļu lazdas, aronijas, cidonijas, dārza pīlādži.
Lielie dārzi tāpat kā z/s “Dzērves” ābeļu konteinerstādus piedāvā par Ls 3 – 5, bet mazie audzētāji cenas tur Ls 6 robežās. Nedaudz dārgāki ir bumbierkociņi, tad plūmes un ķirši. Tos pērkot, uzmanība jāpievērš salizturībai un slimību izturībai, potcelma raksturam (arī salcietības sakarā), vainaga formai un izmēram, kā arī augļu izmēram, garšai un ienākšanās laikam. Samērā jaunas ir kolonnābeles, kam vainags veidojas šauri vertikāls, bet bērnu priekam iesaka koku pundurformas, kas piemērotas pat ļoti maziem košumdārziem. Latvijā arvien populārākas kļūst sīkaugļu ābelītes (krebi), kas ir skaistas kā dārza rota, bet sīrupā marinēti augļi varētu būt saimnieces rota.
Stīgu spēles
Neparastāk Latvijā šķiet audzēt vīnogas, tomēr ap 300 šķirņu ir ieaudzētas mūsu apstākļos. Vairākas šķirnes varot pat ziemā nepiesegt (‘Zilga’, ‘Hasanskij Sladkij’), dažas ir vidēji salcietīgas (‘Plamja’, ‘Aļošenkin’, ‘Supaga’), bet ir arī lolojamas siltummīles, piemēram, ‘Agat Donskoj’. Visām vīnogām dārzā vajadzētu sausāku, saulaināku vietu.
Andris Stukle iesaka visus dārza darbus pierakstīt kalendārā, atzīmējot katru veikumu savā datumā vairākus gadus no vietas, turpat atzīmējot arī regulārus augsnes skābuma (Ph) mērījumus, ko veic ar indikatoru palīdzību.
Katrai šķirnei ir savas augsnes skābuma prasības. Eiropas šķirnes mīl neitrālu augsni, bet austrumnieces skābāku, citādi savārgst ar sev tipisko hlorozi – bāldzeltenām lapām. Vīnogām patīk savu atlūzu pelnu mēslojums. Tas varētu pasargāt arī no miltrasas – vienas no biežākajām vīnogulāju vainām, kas mēdz būt no slāpekļa pārbagātības – ielabot pārāk sārmainu augsni pierasts ar vāju slāpekļskābes šķīdumu.
Uzziņa Stādi un izklaides gadatirgos * 27. aprīlī Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā visi dabas draugi un dārzkopības entuziasti gaidīti uz Pavasara svētkiem – notiks Ūsiņdienas svinēšana, Lielā talka un stādu tirgus. Te varēs iegādāties aprikožu, magnoliju un valriekstu stādus, kas ir LU Botāniskā dārza “firmas zīme”. Tirgus laikā notiks arī “kaktusu dienas”, lai apmeklētāji varētu aplūkot plašo kaktusu ekspozīciju un iegādāties retos, tā sauktos kolekcionāru eksemplārus. “Aicinu visus šajā dienā piedalīties Botāniskā dārza talkā. Mēs labprāt sakoptu dārzu kopā ar mūsu mīļajiem apmeklētājiem, piedevām visiem talciniekiem ieeja būs par brīvu,” aicina LU Botāniskā dārza vadītāja Anta Sparinska. * Salaspils Nacionālajā botāniskajā dārzā (NBD) ik gadu vairākkārt tiek organizēti gadatirgi, kuros pārdod stādus, inventāru, speciālo literatūru, kaut ko uzēdamu un amatnieku izstrādājumus no dabiskiem materiāliem. Pagājšnedēļ piedalījās ap 80 stādu audzētāju no visas Latvijas, kā arī pats NBD ar saviem telpaugiem, lapaugiem, āra ziediem, ziemcietēm un vasaras puķēm. Nākamais tirgus būs 18. maijā. * Jau desmito reizi 3. un 4. maijā Siguldas Svētku laukumā notiks Latvijas Stādu parāde. “Latvijas Stādu parādē būs pieejami tikai Latvijā audzēti stādi. Mēs ar to lepojamies, jo mūsu stādi ir izturīgāki, veselīgāki un Latvijai vislabāk piemēroti,” skaidro Stādu audzētāju biedrības priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš. Kā katru gadu apmeklētājiem būs iespēja iegādāties īpašus augus stādu izsolē. Stādu izsoles sākumcena – 50 santīmi. Andris Ozoliņš
|
