Savu “zelta trifeli” var atrast tepat 1
“LA” restorānos novērojusi tendenci pasniegt ēdienreizē žāvētus, kraukšķīgus augļus un dārzeņus. Ne tikai tos – arī maizi, zivju ādas.
Keteringa kompānijas “Mesty Gourmet” saimnieks Krišs Zupiņš, kurš darbojas šajā sfērā jau ilgāku laiku, skaidro, ka šādus ēdienus var pagatavot, izmantojot īpašas kaltēšanas un apstrādes ierīces, kas produktu apstrādā augstā temperatūras režīmā, kas ļauj produktam saglabāt tā uztura vērtību un nezaudēt garšas īpašības. Šādi gatavotus ēdienus “Mesty Gourmet” saviem klientiem pasniedz jau vairākus gadus. Pieprasījums pēc šādā veidā pagatavotiem ēdieniem pieaug. Zupiņš atzīmē, ka savu “zelta trifeli” jeb veidu, kā unikālā ceļā atšķirties no citiem ēdinātājiem, iespējams arī atrast tepat Latvijā.
Restorānu “Raw Garden” ēdiena filozofijas pamatā ir dabiski augu valsts produkti. “Raw Garden” un uzņēmuma “Smartfoody” (zīmols “The Beginnings”) līdzīpašnieks Mārtiņš Vētra stāsta, ka uzņēmums tirgū darbojas apmēram četrus gadus un ražo dažāda veida ogu cepumus, dārzeņu čipsus, musli. “The Beginnings” produkti radās paralēli restorāna attīstībai.
Kā stāsta Vētra, “The Beginnings” cepumi un čipsi tiek gatavoti, kaltējot izejvielas zemā temperatūrā, taču kopumā tehnoloģijas augļu un dārzeņu pārstrādes produkcijas pagatavošanai ir dažādas. Patlaban uzņēmums kopā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārtikas tehnologiem strādā arī pie jauniem produktiem, tostarp nākotnē tirgū iecerēts piedāvāt ogu batoniņus ar lielāku proteīna daudzumu. “Smartfoody” kā izejvielas izmanto bioloģiski un konvenciāli audzētus lauksaimniecības produktus, taču bioloģiskā līnija ir pieejama tikai ārvalstu klientiem, kuri ir pasūtījuši šāda veida produktus, jo Latvijas iedzīvotāju pirktspēja ir samazinājusies, norāda Vētra.
Vienlaikus Latvijas pārtikas ražotājiem joprojām ir potenciāls radīt konkurētspējīgus produktus, pateicoties ES fondu līdzekļu pieejamībai un Latvijas zinātnieku ieinteresētībai sadarboties ar vietējiem uzņēmumiem jaunu produktu izstrādē.
Žāvē: ar karstu gaisu vai saldējot
• Kaltēšana ar gaisu notiek, izmantojot milzīgus gaisa tuneļus, kuros augļi lēnām zemā temperatūrā ilgstoši tiek kaltēti. Tādējādi tiek iegūtas vienveidīgas plānas šķēlītes, kas līdzinās čipsiem.
• Osmotiskā žāvēšana notiek, izmantojot cukura sīrupu. Produktu vairākas stundas atkarībā no konkrētā augļa vai ogas mitruma līmeņa un miziņas biezuma notur cukura sīrupā vai augļu sulā un pēc tam to kaltē ar karsta gaisa plūsmu, iegūstot struktūras ziņā mīkstāku produktu, nekā kaltējot tikai ar gaisu.
• Sublimācija jeb aukstā kaltēšana, kuras laikā produkti tiek sasaldēti. Tad saplīst produktu šūnas, caur kurām vakuumā mitrums tiek atdalīts no produkta, iegūstot ļoti sausu produktu.
Konkurence spiež: tirgu var iekarot ar inovāciju
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure: “Galvenie priekšnoteikumi, kas pašlaik diktē inovācijas pārtikas jomā, ir konkurence un vēlme iekarot jaunus tirgus. Uzņēmumiem ir jādomā ne tikai par patērētāju un biznesa partneru uzmanības piesaisti, bet arī par maksimālu ražošanas izmaksu samazināšanu, ko var panākt ar inovatīviem produktiem un modernu ražošanas procesu. Aktīvāki inovāciju ziņā ir tie uzņēmumi, kas vēlas strādāt eksporta tirgos. Vairāki Latvijas pārtikas ražotāji, piemēram, darbojas LPUF vadītajā Pārtikas produktu kvalitātes klasterī. Trīs gadu laikā veiksmīgi pabeigti trīs zinātniskie pētījumi, kas vērsti uz vietējo produktu attīstību, un vairāk nekā 2000 pārtikas produktu iepircēju iepazīstināti ar Latvijā ražotiem pārtikas produktiem.”
ARTA GOBA, LETA, speciāli “LA”
